Paplašinātā meklēšana

sliêka C., Kr., Kl., Prl., sliêka ² Karls., Salisb., sliẽka Nigr., slieka U., Stockm. n. Etn. I, 153, sliêks ² (li. slíekas) Dunika, PlKur., der Regenwurm: turas viņš pie tās kâ slieka pie ve̦lē̦nas Janš. cepa ... vabalus, naģes, ķirzakus, sliekus LP. VI, 28 (aus Ob.-Bartau). Nebst apr. slayx "Regenwurm" als "schleimig Glattes" zu sliekas "zäher Schleim", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 390, sowie Johansson PBrB. XIV, 302 und le. slaîks, slaika.

Avots: ME III, 938

I sliêka: auch Alswig, Fehteln, Schwanb., Skaista, Sonnaxt, (mit iê ² ) AP., Degalen, Dobl., Jürg., KoIberg, Luttr., Morizberg, Pankelhof, Schwitten, Sessau, (unbek. in Heidenfeld und N.-Peb., wo dafür šļieka, und in Meselau, wo dafür tārps); s. slieku nerejat! abas gulat ūdenī BW. 8491, 8 var.

Avots: EH II, 528

‡ II sliêka Auleja,

1) der Speichel
(gewöhnlich im Plur.);

2) = kãrums I 2: bija s. ieskrējuse (= bija uznākusi kāre pēc kā).

Avots: EH II, 528

‡ sliekacis Strods Par. vōrdn. 160 "?".

Avots: EH II, 528

I sliêkaîns C., schleimig, zähe wie Schleim St., U.: lai ... sliekains misiņš kustu Plūd. Rakstn. I, 69.

Avots: ME III, 938

II sliekains, reich an Regenwürmern: sliekaina zeme ir auglīga.

Avots: ME III, 938

sliekalas Bers., Meiran, s. sliekas.

Avots: ME III, 938

sliẽkalât Karls., Arrasch, C., Refl. sliekalâtiês Meiran, geifern.

Avots: ME III, 938

sliekalus: auch (mit iẽ ) Seyershof.

Avots: EH II, 528

sliêkas: auch Lasd. u. a. n. FBE2. IX, 135, Erlaa, Fehteln, Fest., Skaista. Sonnaxt, (mit iê ² ) AP., (mit iẽ ) Degalen, Seyershof, (mit ie ) Bers., Pas. XII, 400 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 528

sliêkas Kl., Kr., Prl, Aahof, Gr.-Buschh., Saikava, Warkl., Arrasch, sliẽkas Karls., Salisb., C., Nigr., sliekas Manz. Lettus, U., Mag. XIII, 2, 53, Stockm. n. Etn. I, 153, slieki L., U., sliẽkalas Ruj., C., Karls., Speichel, zäher Schleim, Geifer U. (nur vom menschlichen Speichel Salisb.): sliekas vien te̦k, bet ēst ni˙kuo! Gr.-Buschh. viņam sliekas vien te̦k (pēc kādas lietas), er hat gross Verlangen danach U. nuo tik garšīgiem tupeņiem ruonuoties pulka slieku (siekalu) LP. VI, 373. jī nuospļāva sliekas Pas. III, 238 (aus Bikava). Krustiņš neteica ne˙kā, bet rija vien pieticīgi sliekas uz dibe̦nu Kaudz. M. 267. Zu slieka.

Avots: ME III, 938

sliêkatas Nötk., (mit ungewisser Inton.) Grünwald, = sliekas.

Avots: ME III, 938

sliêkatât Nötk., Altenwoga, = sliekât: bē̦rns slîekatā Grünwald.

Avots: ME III, 938

‡ apce̦lât,

1) wiederholt (hebend) umwenden:
a. akmeņus, sliekas meklējuot. a. uolas, lai nebuojājas Stenden;

2) für sich gewinnen (günstig stimmen, geneigt machen)
Sessw.: a. savu kaimiņu.

Avots: EH I, 75

‡ atspļaũt, her-, wegspucken: a. sliekas Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge od. bis zum eignen Überdruss spucken:
nevar vien a.

Avots: EH I, 169

barība, die Speise, Nahrung, das Futter: Sprw. zirga darbs, vistas barība. luopu, zirgu b. - barību (den Köder), lai tā būtu vai slieka, vai vēzītis, nedrīkst citādi saukt kā vienīgi par barību Etn. III, 95. nu vilka barība! MWM. X, 802, APS., Smilt., Erlaa, Sessw., C. tu malkas barība tāds! kā tu esi pērienu pelnījis! Gr. - Sessau. - Vgl. baruôt.

Avots: ME I, 264

gliemas, eine klebrige Flüssigkeit: sliekas ir gliemām pārklātas Tals. [Wohl zu gleims, li. gléima "Schleim".]

Avots: ME I, 628

‡ meîtiķis,

1) = meîtene Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 122, Schnehpeln, (pejorativ) Iw. n. FBR. VI, 53;

2) ein Mädchenjäger
Warkl. n. FBR. XI, 102: mūžīgais m. - kai ierauga šmukāku meitu, tai sliekas vien rij.

Avots: EH I, 796

rakņât, -ãju, tr., intr., rakņâtiês, -ãjuôs, wühlen (von Ochsen U.), scharren, (oft, hin und wieder ein wenig) graben: bē̦rni rakņā smilktienā, cūkas rakņā grāvmales. kurmji rakņāja pļavu Nigr. slieka mīl rakņāties mitrā zemē J. R. III, 15. viņš rakņājās pa ze̦lta gabaliem Niedra Zemn. dē̦ls 77. sāka rakņāties pa kabatām Jaunais mežkungs 1. kuo tu rakņājies kâ cūka pa manu guļu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. Zaļums rakņājas atkal pa klēti A. XX, 161. rakņājusies, rakņājusies atraduse nuo visa ve̦lna tikai vienu zuobu LP. IV, 143. - rakņātāju pele, die Wühlmaus (arvicolida) Konv. ² 376. Zu rakt.

Avots: ME III, 472, 473

saraût, tr.,

1) zusammenziehen, anziehen: sulainis rāpuojās čuokurī sarauts LP. I, 111. Sprw.: kad iet uz puostu, tad sarauj ar juostu. lūpas uz kreisuo pusi saraudams Kaudz. M. 41. Ķencis, gruožus saraudams, uzsauca zirgam Kaudz. M. 154. zirgu saraudams ebenda S. 32. sarauj galvu kumeļam, lai tas tevi nenuosvieda...! BW. 17954;

2) zusammenziehen, runzeln:
s. pieri, die Stirne runzeln U. sarāvis vaibstus Apsk. v. J. 1905, S. 549;

3) entzweireissen:
sarauts ir katrs pavediens Vēr. II, 393, muļķītis sarauj drāniņu LP. IV, 92. sarauj manus zīda gruožus, sasit kaula kamaniņas BW. 30963, 6;

4) aufraffen, aufmuntern
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): viņš sarāva visus kājniekus nuo miega kājās Kaudz. M. 344;

5) intr., stramm arbeiten, schaffen:
vagars piebilst, lai saraujot A. v. J. 1898, S. 287;

6) eine grössere Menge reissen, raufen:
tas sarāva kuokus LP. VI, 757. cita saraujuot 1000 šauju Etn. III, 89. Refl. -tiês,

1) sich zusammenziehen, sich verkleinern, verkürzen, vermindern:
saraunies tu čungurā! Br. 22. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas, uz cita izstiepjas. slieka var izstiepties un sarauties kâ grib JR. III, 15. dzelzs saltumā saraujas Konv. ² 685. lejā sarāvās tūkstuoš pilsē̦tas par trim punktiem A. XX, 133. saraunaties ciešāk, lai man ar ir rūme, kur sēdēt! Schwanb. dienas saraujas īsas MWM. ē̦na jau pa˙visam sarāvusēs īsa Vēr. v. J. 1904, S. 258. apvārsnis bij sarāvies A. XXI, 481. mūsu manta ik˙dienas ir sarāvusēs mazāka Rainis. kalns uz augšu ar˙vien tievāks saraujas Kaudz. M. gaisu pildītās krūtis šauri saraujas Stari II, 872. artērija tūliņ saraujas, kad sirds atlaižas Konv. ² 191;

2) sich zusammenkrampfen:
sāpēs sirds tam sarausies Saul. sirds aiz asām sāpēm sarāvās Alm. Meitene nuo sv. 97;

3) zusammenfahren vor Schreck
Wain., sich scheuen, sich mit Scheu zurückziehen, in Angst gesetzt werden U.: izbijuos, sarāvuos, nu atbrauca dē̦la māte BW. 23499. kad māte dabūšuot nuo zaķa sarauties, bē̦rnam būšuot pušējas lūpiņas JK. VI, 2. viņš sarāvās un palika stāvam Baltpurviņš I, 121. viņš sarāvās kâ uodzes dze̦lts Austr. k. v. J. 1893, S. 37;

4) fleissig an die Arbeit gehen, eine Sache tüchtig anfassen:
nu tik, puiši, saraujaties! Kand. jāsaraujas dūšīgi A. XI, 5;

5) entzweireissen
(intr.): dzija, virve saraujas;

6) sich verzanken, in Streit geraten:
sarāvās... ar... firstu Latv.

Avots: ME II, 713, 714

siẽkalas Ruj., Salis, Serbigal, Lin., Wolmarshof, C., PS., Wohlf., Bl., Dond., Selg., Nigr., Gr.-Essern, Dunika, Iw., sìekalas ² Kl., Saikava, siêkalas ² Karls., Widdrisch, Zögenhof, AP., siêkalas Kr., Jürg., Arrasch, pl. t., der Speichel, Geifer U.: siekalas te̦k, das Wasser fliesst im Munde zusammen: par garšīgiem ēdieniem saka, ka, tuos uzskatuot vien, siekalas sate̦k mutē Konv. ² 776. spļāve viņš zemē un darīja dubļus nuo tām siekalām Glück Joh. 9, 6. In Dunika auch singularisch: siẽkala te̦k. Am ehesten wohl dissimilatorisch aus sliekalas "Speichel, Geifer". Anders (zu seilas "Speichel" usw.) Persson BB. XIX, 2781; nach Būga KZ. LI, 122 f. zur Wurzel seik- "rinnen, träufeln" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 466.

Avots: ME III, 857

slaika, eine Art Schlitten mit nicht vorn aufwärts gebogenen Schleifenenden Kurl, n. U. Plur. slaĩkas, ein grosser Bauernschlitten, wo 2 Pferde vorgespannt werden Sackenhausen, N.-Bartau; "divzirgu slēpes" Gramsden. zunächst wohl zu sliece (wenn ie hier aus ei; neben diesem sleik- ein ide. sleig- in an. slikr "glatt", ahd. slīhhan "schleichen", sleihha "Schleife, Schlitten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 390 f.); vgl. auch le. slieka und slaîks, sowie Osthoff IF. XXVII, 169.

Avots: ME III, 913

slaîks Kl., Prl., Gr.-Buschhof, C., PS., Sissegal, Kr., slaîks ² Karls., Iw., Bl., Adv. slaîki,

1) lang gestreckt, schlank; gefügig, hübsch in die Augen fallend
U.: Sprw. slaika kâ kārts. mātes kurpes slaikas, gaŗas BW. 16970,5. māmiņai tievi pirksti, slaiku (Var.: slaidu) laida pavedienu 7080 var.;

2) reichlich, genügend:
slaiks pūrs, volle, reichliche Aussteuer U. slaiki izgulēties līdz pulksten 8 nuo rīta Zuobg. Kal. 1893. slaiki izdancuoties Pas. I, 328. viņam slaika ruoka, er gibt gern Sissegal n. U.;

3) schnell:
slaiki laidu kumeliņu, lai varē̦tu apraudzīt līdz gaismai meitu māti BW. 13268', 30;

4) ratiņš šlaiki ne̦s, das Spinnrad spinnt lose
U.;

5) "=lē̦ze̦ns": slaika jūŗa Pabbasch. Subst. slaikums, die Schlankheit U. Wenn von einer Bed. "glatt" auszugehen ist (vgl. slaîds), wohl zur Wurzel von slaika; vgl. auch slieka und Leskien Nom. 188 und 224.

Avots: ME III, 913

šliêka Arrasch, = slieka">slieka, der Regenwurm.

Avots: ME IV, 59

‡ šļiêkãns ² Ramkau, = slieka.

Avots: EH II, 646

šliêkas: auch (neben "häufigerem" sliekas) Ruj. (mit ie).

Avots: EH II, 642

šļiêkas Mar. n. RKr. XV, 139, Lis. n. RKr. XVII, 94, Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Erlaa, Golg., Lös., Nötk., Saikava, Sessw., (mit iê ² ) AP., = sliekas">sliekas, siekalas, der Speichel N. - Peb.: ķeŗat jel kādu plācenīti, lai tiek kaut vai šļiekas, kuo nuorīt! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 107. bezzuobaiņa šķirgata... šļiekas vien šļakst Niedra Kad mēnesis dilst 39. visas šļiekas (spļaudekļi), kuo spļāvis, palikuši par ze̦lta dukātiem LP. V, 353. nespļauj šļieku zemē! Mar., Wessen, Meselau, Ruj.

Avots: ME IV, 73

šļiêkata Lis. n. RKr. XVII, 94, Golg., = slieka">slieka, šļieka, der Regenwurm.

Avots: ME IV, 73

slieķis,

1) sliêķis Mar. n. Rkr. XVII, 139, Adsel, sliêķis ² Sassm., = slieka">slieka, der Regenwurm: pēc lietus slieķi mē̦dz līst nuo zemes ārā Sassm.;

2) "слюнтяй" Spr.

Avots: ME III, 939

‡ sluõge̦na (sic!) Schnehpeln "slieka">slieka".

Avots: EH II, 530

‡ IV sluôka ² Schnehpeln "slieka">slieka". Vgl. ‡ sluoks.

Avots: EH II, 530

sluoķis,

1) n. U., = slieka">slieka; dafür sluoķa Ringen n. Mag. XX, 3, 180;

2) "kas slaistās, ein Faulpelz"
AP., (mit uô ² ) Bauske; "kas sluokās" Grünwald; "ein bettelnder Vagabund" (mit ùo ² ) Bers. - Anscheinend Umbildung eines *sluoka (= li. slanka) "Schleicher".

Avots: ME III, 945

spuņģis,

1) spùņģis ² Saikava, = krē̦pas, zäher Schleim (Auswurf): par garu laiku pa spuņģam iznāk, bet pa visu priekšu garas sliekas Saikava;

2) verächtliche Bezeichnung für einen (vom Wuchs kleinen) Menschen:
man bij tāds puikas spuņģis (Var.: vīra punģis) sē̦tmalē audzējams BW. 9397, 3 var. Vgl. puņ̃ķis I und puņģis 4.

Avots: ME III, 1029

‡ uzsliẽkât C., Trik., den Speichel auf etwas fliessen lassen od. aufspeien: u. savas sliekas kam uz uzvalka.

Avots: EH II, 733