meitiķis

‡ meîtiķis,

1) = meîtene Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 122, Schnehpeln, (pejorativ) Iw. n. FBR. VI, 53;

2) ein Mädchenjäger
Warkl. n. FBR. XI, 102: mūžīgais m. - kai ierauga šmukāku meitu, tai sliekas vien rij.

Avots: EH I, 796