Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sliekas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sliekas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sliekas

sliêkas: auch Lasd. u. a. n. FBE2. IX, 135, Erlaa, Fehteln, Fest., Skaista. Sonnaxt, (mit iê 2 ) AP., (mit iẽ ) Degalen, Seyershof, (mit ie ) Bers., Pas. XII, 400 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 528

sliekas

sliêkas Kl., Kr., Prl, Aahof, Gr.-Buschh., Saikava, Warkl., Arrasch, sliẽkas Karls., Salisb., C., Nigr., sliekas Manz. Lettus, U., Mag. XIII, 2, 53, Stockm. n. Etn. I, 153, slieki L., U., sliẽkalas Ruj., C., Karls., Speichel, zäher Schleim, Geifer U. (nur vom menschlichen Speichel Salisb.): sliekas vien te̦k, bet ēst ni˙kuo! Gr.-Buschh. viņam sliekas vien te̦k (pēc kādas lietas), er hat gross Verlangen danach U. nuo tik garšīgiem tupeņiem ruonuoties pulka slieku (siekalu) LP. VI, 373. jī nuospļāva sliekas Pas. III, 238 (aus Bikava). Krustiņš neteica ne˙kā, bet rija vien pieticīgi sliekas uz dibe̦nu Kaudz. M. 267. Zu slieka.

Avots: ME III, 938

Šķirkļa skaidrojumā (11)

apcelēt

‡ apce̦lât,

1) wiederholt (hebend) umwenden:
a. akmeņus, sliekas meklējuot. a. uolas, lai nebuojājas Stenden;

2) für sich gewinnen (günstig stimmen, geneigt machen)
Sessw.: a. savu kaimiņu.

Avots: EH I, 75

atspļaut

‡ atspļaũt, her-, wegspucken: a. sliekas Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge od. bis zum eignen Überdruss spucken:
nevar vien a.

Avots: EH I, 169

gliemas

gliemas, eine klebrige Flüssigkeit: sliekas ir gliemām pārklātas Tals. [Wohl zu gleims, li. gléima "Schleim".]

Avots: ME I, 628

meitiķis

‡ meîtiķis,

1) = meîtene Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 122, Schnehpeln, (pejorativ) Iw. n. FBR. VI, 53;

2) ein Mädchenjäger
Warkl. n. FBR. XI, 102: mūžīgais m. - kai ierauga šmukāku meitu, tai sliekas vien rij.

Avots: EH I, 796

slieka

sliêka C., Kr., Kl., Prl., sliêka 2 Karls., Salisb., sliẽka Nigr., slieka U., Stockm. n. Etn. I, 153, sliêks 2 (li. slíekas) Dunika, PlKur., der Regenwurm: turas viņš pie tās kâ slieka pie ve̦lē̦nas Janš. cepa ... vabalus, naģes, ķirzakus, sliekus LP. VI, 28 (aus Ob.-Bartau). Nebst apr. slayx "Regenwurm" als "schleimig Glattes" zu sliekas "zäher Schleim", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 390, sowie Johansson PBrB. XIV, 302 und le. slaîks, slaika.

Avots: ME III, 938

sliekalas

sliekalas Bers., Meiran, s. sliekas.

Avots: ME III, 938

šliekas

šliêkas: auch (neben "häufigerem" sliekas) Ruj. (mit ie).

Avots: EH II, 642

šļiekas

šļiêkas Mar. n. RKr. XV, 139, Lis. n. RKr. XVII, 94, Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Erlaa, Golg., Lös., Nötk., Saikava, Sessw., (mit iê 2 ) AP., = sliekas">sliekas, siekalas, der Speichel N. - Peb.: ķeŗat jel kādu plācenīti, lai tiek kaut vai šļiekas, kuo nuorīt! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 107. bezzuobaiņa šķirgata... šļiekas vien šļakst Niedra Kad mēnesis dilst 39. visas šļiekas (spļaudekļi), kuo spļāvis, palikuši par ze̦lta dukātiem LP. V, 353. nespļauj šļieku zemē! Mar., Wessen, Meselau, Ruj.

Avots: ME IV, 73

spuņģis

spuņģis,

1) spùņģis 2 Saikava, = krē̦pas, zäher Schleim (Auswurf): par garu laiku pa spuņģam iznāk, bet pa visu priekšu garas sliekas Saikava;

2) verächtliche Bezeichnung für einen (vom Wuchs kleinen) Menschen:
man bij tāds puikas spuņģis (Var.: vīra punģis) sē̦tmalē audzējams BW. 9397, 3 var. Vgl. puņ̃ķis I und puņģis 4.

Avots: ME III, 1029

uzsliekāt

‡ uzsliẽkât C., Trik., den Speichel auf etwas fliessen lassen od. aufspeien: u. savas sliekas kam uz uzvalka.

Avots: EH II, 733