Paplašinātā meklēšana

‡ pusnātene Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "wollen"), eine halb wollene, halb leinene Decke.

Avots: EH II, 333

pusnâtenis "ein Gewebe aus Wolle und Baumwolle" Vank., Halbleinwand, "aude̦kls, kam nātni ve̦lki un vilnāni audi" Vīt., Grundsahl, Bers., Sessw.: māte alkšņu pieplē̦suse, pusnāteņus nuovārīj[u]se BW. 20555. māte tuo bija izvadījuse pa skuolu; audinādama tam pusnāteņus Druva II, 520.

Avots: ME III, 431

snāte: ein leinenes Schultertuch (mit Fransen), das bei festlichen Gelegenheiten getragen wurde (mit ã ) Seyershof.

Avots: EH II, 542

snāte, snātene U., (mit à ² ) Kr., Bers., (mit ã ) Bauske, eine leinene Decke Adsel, ein in steife Falten gelegteš leinenes oder Cambric- Umschlagetuch der Weiber Kremon n. U.; snãtene, ein leinenes Umlegetuch mit Fransen, das mit einer Spange untėrm Kinn festgesteckt wird Karls.; snàtene ² Selb., schlechtes Gewebe; ein Lappen Spr.; snàtene ² Saikava, ein aus 2 Teilen ("Schürzen") bestehender Weiberrock; snātene, eine Decke zum Tragen (von Gras oder Mist) Selb.: vasarā nenē̦sāja... vilnaines un lakatus, bet tikai vienu snāteni. Etn. IV, 108. snātene (Var.: snātnīte, nātnīte) balināta BW. 32364, 1. man pakulu snātenīte 5079. es (izaudu) pakulu snātenītēs 7120 Var. Zu snāt.

Avots: ME III, 975

snātene (unter snāte): auch Lubn. n. BielU.; "ve̦ca, savalkāta drēbe, lakats" (mit à ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 542

snātane, = snãte(ne): ar pakulu snãtanīti (Var.: snātenīti) BW. 17079, 1 (aus Smilten). ne snātanes balinãtas BW. V, S. 692, № 2360, 1.

Avots: ME III, 975

galˆdaîns, karriert, gewürfelt, dambrettartig: galdaina snātene Etn. IV, 108. galdains dvielis, palags, aude̦kls Aps., Golg. galdaini iedziļinājumi Konv. ² 1658. pe̦lē̦kbaltuo, galdaiņuo sedzeni Druva II, 668.

Avots: ME I, 589

snāktene BW. 4558 var., = snāte(ne).

Avots: ME III, 974

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

znàtene ² Stockm. "ein Leinenrock; ein schmutziger, abgetragener Weiberrock". Vgl. snāte(ne).

Avots: ME IV, 748