Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'snātin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'snātin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
pussnātine
‡ pussnātine "?": p. kultu, maltu, p. druviņā; kad jādzeŗ alutiņš, p. aizkrāsnē BW. 19785.
Avots: EH II, 334
Avots: EH II, 334
snātin
snātine
snàtine 2 : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini 2 pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle 2 ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.
Avots: EH II, 542
Avots: EH II, 542
snātine
snàtine 2 , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.
Avots: ME III, 975
Avots: ME III, 975
snātinis
Šķirkļa skaidrojumā (8)
audine
aûdine,
1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡
2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.
Avots: EH I, 183
1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡
2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.
Avots: EH I, 183
izvērtiņ
lipens
‡ II lipe̦ns,
1) ein aites, zerrissenes Kleidüngsstüek, ein Fetzen
Auleja: snātine nuoplīsuse kai l.;
2) wer zerferzte Kleider trägt
Auleja.
Avots: EH I, 744
1) ein aites, zerrissenes Kleidüngsstüek, ein Fetzen
Auleja: snātine nuoplīsuse kai l.;
2) wer zerferzte Kleider trägt
Auleja.
Avots: EH I, 744
pina
pina: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, 1): auch Oknist; ‡
2) ein geflochtenes Band
Auleja; "nuo diegiem sapīta aukliņa vai nuoplē̦sta šaura drēbes strēmelīte, ar kuo mē̦dz kuo apsiet (piemē̦ram, zeķi ap kāju)" Warkl.; snātines ar pinas sējām Auleja; ūzu p. BW. 25388; ein ins Haar geflochtenes Band Oknist: me̦lni mani mati bija, zaļas manas matu pinas BW. 5526; ‡
3) *pina od. *pine (gespr.: pin) Salis, eine zopfartig geflochtene Fussfessel der Pferde.
Avots: EH XIII, 233
2) ein geflochtenes Band
Auleja; "nuo diegiem sapīta aukliņa vai nuoplē̦sta šaura drēbes strēmelīte, ar kuo mē̦dz kuo apsiet (piemē̦ram, zeķi ap kāju)" Warkl.; snātines ar pinas sējām Auleja; ūzu p. BW. 25388; ein ins Haar geflochtenes Band Oknist: me̦lni mani mati bija, zaļas manas matu pinas BW. 5526; ‡
3) *pina od. *pine (gespr.: pin) Salis, eine zopfartig geflochtene Fussfessel der Pferde.
Avots: EH XIII, 233
rāvine
saraitīt
sasnāt
‡ II sasnāt, (spinnend) locker zusammendrehen (?): snātin s., ne vurpināt Tdz. 39682.
Avots: EH XVI, 449
Avots: EH XVI, 449
vurpināt
vurpinât,
1): langsam spinnen
A.-Schwanb.; snātin sasnāt, ne v. Tdz. 39682 (aus Lubn.).
Avots: EH II, 799
1): langsam spinnen
A.-Schwanb.; snātin sasnāt, ne v. Tdz. 39682 (aus Lubn.).
Avots: EH II, 799