Paplašinātā meklēšana

pnsnâtinis Jāsmuiža, Dricē̦ni u. a., pusnâtins Cibla, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 431

‡ pussnātine "?": p. kultu, maltu, p. druviņā; kad jādzeŗ alutiņš, p. aizkrāsnē BW. 19785.

Avots: EH II, 334

‡ snātin Tdz. 39682, Adv. zur Verstärkung von snāt.

Avots: EH II, 542

snàtine ² : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini ² pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle ² ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.

Avots: EH II, 542

snàtine ² , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.

Avots: ME III, 975

snàtinis ² "ein ungewandter, beim Arbeiten nachlässiger Mensch" Warkl.

Avots: ME III, 975

aûdine,

1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡

2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.

Avots: EH I, 183

‡ izvḕrtiņ ² Auleja, Adv., mit der Kehrseite nach oben: snātine i.

Avots: EH I, 495

‡ II lipe̦ns,

1) ein aites, zerrissenes Kleidüngsstüek, ein Fetzen
Auleja: snātine nuoplīsuse kai l.;

2) wer zerferzte Kleider trägt
Auleja.

Avots: EH I, 744

pina: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, 1): auch Oknist; ‡

2) ein geflochtenes Band
Auleja; "nuo diegiem sapīta aukliņa vai nuoplē̦sta šaura drēbes strēmelīte, ar kuo mē̦dz kuo apsiet (piemē̦ram, zeķi ap kāju)" Warkl.; snātines ar pinas sējām Auleja; ūzu p. BW. 25388; ein ins Haar geflochtenes Band Oknist: me̦lni mani mati bija, zaļas manas matu pinas BW. 5526; ‡

3) *pina od. *pine (gespr.: pin) Salis, eine zopfartig geflochtene Fussfessel der Pferde.

Avots: EH XIII, 233

‡ II ràvine ² snātine Auleja "ļuoti rupji pakulu svārki".

Avots: EH II, 362

saraitît: s. (= uzcelt) snātini līdz ceļiem Auleja (mit ài ² ).

Avots: EH XVI, 440

‡ II sasnāt, (spinnend) locker zusammendrehen (?): snātin s., ne vurpināt Tdz. 39682.

Avots: EH XVI, 449

vurpinât,

1): langsam spinnen
A.-Schwanb.; snātin sasnāt, ne v. Tdz. 39682 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 799