Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'snēgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'snēgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

dasnēgt

‡ dasnêgt Auleja, erreichen: nevar d. ... meitai vaiņuku nuojemt Pas.IV, 510 (aus Domopol).

Avots: EH I, 309

iesnēgt

[ìesnêgt, einreichen: lūgumu PS., Warkh.]

Avots: ME II, 69

pasnēgt

pasnēgt (unter pasniêgt): man pasnēdze labuo ruoku Tdz. 43626. māte pasnēdze jam siera gabalu Pas. VII, 387.

Avots: EH XIII, 174

sasnēgt

sasnêgt: auch Pas. VII, 247 (aus Bērzgale), XIV, 220 (aus Preiļi in Lettg.).

Avots: EH XVI, 449

sasnēgt

sasnêgt Smilten, Lis., Golg., Warkl., Saikava, Gr. - Buschhof, N. - Schwanb., Kreuzb., Meiran, - sasniegt.

Avots: ME III, 740

snēgt

snêgt: auch Adl., Alswig, Auleja, Kalnemois, Kaltenbr., Lubn., N.-Laitzen, N.-Peb., Pilda, (mit ē ) Bauske n. BielU., Weissensee; kāļ jis uzgāja pret kalnu, da vakaram snēdze (war es schon Abend?) Auleja. nevaru s. jam iesist Kaltenbr. Refl. -tiês: auch Kalupe.

Avots: EH II, 543

snēgt

snêgt Mar. n. RKr. XVII, 122, Kr., AP., Schwanb., Smilt., Ronneb., Gr.-Buschh., Saikava, Drosth., Selsau, Golg., Lis., Bers., Warkl., snē̦dzu, snēdzu Lettg., N.-Schwanb., Meiran, = sniegi: dziļāks, nekâ ruoka snē̦dz Vīt. 35. kamē̦r mūžs tam snêgs Diez. Refl. -tiês, = sniegties: tās būtu jiem labas sievas, bet snêgties pēc tām nedrīkstēja Pas. II, 140 (aus Kapiņi). Falls die für sniegt gebotene Etymologie richtig ist, zu an. snkkr "Schlange", ahd. dhurah-snuoh "irrepserat" ? Oder zu norw. snaga "hervorstecken" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 519)?

Avots: ME III, 976

uzsnēgties

uzsnēgtiês, hinaufreichen (intr.) Meiran: u. līdz griestiem.

Avots: ME IV, 381

Šķirkļa skaidrojumā (4)

pārsniegt

pãrsniêgt, pārsnēgt, tr., hinüberreichen, überragen, übertreffen: viņš pārsniedza man pār galdu šķīvi, ne˙kāda vara viņus nepārsnēgs Zalkt. Refl. -tiês, sich hinüberstrecken, hinüberlangen: brūtes brālis pārsniedzās par galdu BW. III, 1, 35.

Avots: ME III, 177

pasniegt

pasniêgt, pasniekt, [pasnēgt Pas. II, 378 aus Eglūna], tr., darreichen: pasniedz man cirvi! mācību pasniegt, den Unterricht erteilen; [erreichen U.: staigāju... uz citām pasniedzamākām vietām Jaunie mērn. laiki I, 100]. Refl. -tiês, sich etwas strecken, zu erreichen suchen: tu pasniecies un paskatījies Stari II, 488. Subst. pasniêdzẽjs, wer darreicht; pasniêgšana, das Darreichen; pasniêgums, das Dargereichte, die Darreichung.

Avots: ME III, 104

snēkt

snēkt, = snēgt: prāts viņam diezgan dziļi snē̦c Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 132; vgl. sniekt neben sniegt.

Avots: ME III, 976

uzsniegt

uzsniegt, hinaufreichen (trans.): u. kam kuo augšā. Refl. -tiês, = uzsnēgtiês: egles uzsniedzas augsti gaisā.

Avots: ME IV, 381