Paplašinātā meklēšana

spañnis: auch Auermünde, Dobl., Dunika, Durben, Fockenhof, Iw., Kand., Lems., Luttr., Nikrazen, OB., Perkunen, Postenden, Ruj., Torney, Schrunden, Spahren, Stenden, Wahnen, Ziepelhof: (vajaga) ūdens spaņņa mazgāties BW. 28479; Demin. spañnītis Siuxt, ein rundes, flaches hölzernes Gefäss, worin Milch gesauert wird.

Avots: EH II, 546

spañnis Nigr., N.-Bartau, Kaizd., Dond., Frauenb., Wandsen, Ruj., Ekau, Budberg, Sessau, Gramsden, Bershof, Kab., Siuxt, Karls., Bauske, Behnen, verächtl. Demin. spannelis Janš. Precību viesulis 5, der Spann, Eimer; eine Art hölzernes Honiggefäss Oberl. n. Bielenstein Holzb. 338 (mit Abbild. S. 339); piena spannis, ein Milchspann Bielenstein Holzb. 326 (mit Abb.); sviesta sp., Butterspann 328 (mit Abb.) Aas mnd. span.

Avots: ME III, 985

al̂vît Oknist, = al̂vuôt: alvīts spannis.

Avots: EH I, 69

‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.

Avots: EH I, 71

gâzts (part. praet. pass. zu gâzt); mit schräger Wandung Iw.: vienu galu galdiņiem taisa šaurāku, uotru. platāku, lai spannis iznāktu g.

Avots: EH I, 391

lũpa (li. lúpa), die Lippe: lūpas kâ pastalas, deguns kâ ķipa, galva kâ spannis. lūpas kâ kauss, von dicken Lippen; lūpa kâ ķipas uosa, von herabhängender Lippe. lūpu od. lūpas atmest, atkārt, die Lippe(n) hängen lassen; [lūpu atšaut od. atviebt U., die Lippe (zum Weinen) verziehen]; lūpas uzcirst, uzmest, die Lippen aufwerfen. strādā lūpu atmetis A. XIV, 321. stāv lūpu atkāris Etn. II, 62. lūpas līdz zemei, neuzmin uz lūpām, sagt man von einem Zornigen, der die Lippen hängen lässt. lūpas taisījās smieties Kaudz. M. kāds vārds tev šāvies od. nācis pār lūpām, was für ein Wort ist über deine Lippen gekommen? Sprw.: kas karstu strebj, tas sadedzina lūpas. vēl jau tev balts aiz lūpas. zaķu lūpa, die Hasenscharte; šķība lūpa, dicke Milch mit Sahne als Zu kost Bauska. [Nach Persson IF. XXXV, 204 f. zu mnd. lubbe "dicke, hängende Lippe".]

Kļūdu labojums:
deguns = de̦guns

Avots: ME II, 519, 520

nùokrienêt, nùokrienêtiês, sich mit kriẽns

I 1 beziehen
Nigr., Bauske: putras spannis vis˙cauri nuokrienējis; re̦dzams, ka tur ne˙viens nav bijis klāt Nigr. stāveņi pilni līdza malām (ar pienu) un nuokrienējušies, juk negūst visus izēst Janš. Dzimtene V, 114.]

Avots: ME II, 802

‡ nuoplārkšêt Dunika, ein Schallverbum: spannis gāžuoties nuoplārkšēja.

Avots: EH II, 75

nùotecêt [li. nutekė̕ti), intr.,

1) abfliessen, ablaufen, verlaufen, abrieseln, abrollen:
ūdeņi bij sen jau nuotecējuši Kaudz. asinīs lācis nuotecējis LP. VI, 520. gredzeniņi nuotecēja tautu dē̦la ruociņā Ltd. 681. pulkstenis nuotecējis. laiks nuotecējis, die Frist ist abgelaufen;

2) hin-, wegfliessen, hin-, weglaufen:
tie uz Rīgu nuoteceja BW. 12008. [ruobeža te nuote̦k U., die Grenze geht hier weiter];

3) bespritzt, beschmiert werden:
spannis vis˙garām nuotecējis brūnām asinīm JR. III, 78;

4) im Laufen überholen:
aun[i], meitiņa, baltas kājas, iesim abi tecēties! ja tu mani nuotecēsi, būsi mana līgaviņa BW. 593. Refl. -tiês,

1) sich müde laufen:
bē̦rns pa visu dienu nuotecējies;

2) reif werden, nachreifen:
jāņuogas jāatstāj, lai nuote̦kas A. XX, 589.

Avots: ME II, 873

nùotuorêt, intr., beschmutzt werden: spannis nuotecējis, nuotuorējis (nuoķepis) tumši brūnām asinīm JK. III, 78.

Avots: ME II, 879

pìepil̃t,

1) grösser werden, sich anfüllen:
auguons piepilis Ronneb. vâtis jau piepilst St.;

2) = piepilēt 2: spannis jau piepilis Bauske.

Avots: ME III, 279

‡ pļãrkšêt Dunika, schallnachahmendes Verbum: spannis vēlās zemē pļārkšȩ̄dams.

Avots: EH II, 306

I sadzīt, ‡

4) durch übermässige Arbeit erschöpfen:
taisīja ēst un kuopa luopus; tas viņu par daudz sadzina Frauenb. s. zirgu Auleja; ‡

5) anschwellen machen:
sadzīts vē̦dars Frauenb. pirms un pēc atnešanās telēm stipri sadze̦n tesmini Mahlup (ähnlich Ilsen); ‡

6) fest und hart werden machen:
lietus zemi cieti sadzinis Linden in Kurl.; ‡

7) eine Reihe von Objekten
dzīt: s. (= saar̂t 1) vagas Linden in Kurl., Saikava. kad dube̦ns ir iekšā, tad sadze̦n atkal visas stīpas cieti virsū, un spannis ir gatavs Iw. tuo būs mucā ielikt, tad mucu ar naglām s. Pas. IX, 303; eine gewisse Zeit hindurch treiben: mana merģele ... divi vasaras sadzina ganuos Janš. Dzimtene III, 124. Refl. -tiês, ‡

3) "sazagties un savesties" Seyershof: viņš jau ir sadzinies pasaul daudz tās mantas; ‡

4) s. kuopā Kaltenbr., die Herden zusammentreiben (von Hirten); die angespannten Pferde zusammenlenken:
arājiņi, e̦cē̦tāji sasadzina kalneņā Tdz. 49775; ‡

5) hineindringen (von vielen Subjekten)
Seyershof: čigāni tur sadzinušies iekšā; ‡

6) zusammengeweht werden:
starp ēŗbēģi un ... sē̦tu sadzinās ... augsti kupeņi Aps. Raksti I2, 110. ‡ Subst. sadzīšanās, das Zusammentreiben (von Nachbarherden): nuotiek ... sadzīšanās ar citu sē̦tu luopiem Janš. Līgava I, 358.

Avots: EH II, 406

‡ sasĩvêt Siuxt, sĩvs I 1 werden: kad piena spannis dikti sasīvējis, tad pienam nav laba garša, tad ir sīvs skābums.

Avots: EH II, 447

skārdinis, ‡

2) blechern
(mit ãr ) Dunika: s. spannis.

Avots: EH II, 504

spunds,

1): auch Kal., OB., Pussen; es pie spunda klausījuos BW. 19701 var.; ‡

4) spuñda spannis Frauenb., = duidubenis.

Avots: EH II, 564