Paplašinātā meklēšana

spiẽķis: der Stock Siuxt, (mit ìe ² ) Kaltenbr.; nabagam s. klaudz BW. 13151, 3 var. spieķītis ruokā 33554; die Speiche AP., Ramkau, Salis, Siuxt, (mit ìe ² ) Saikava, Sonnaxt, Warkl.; ein gewisser Bestandteil des Spinnrads (mit ìe ² ) Warkl.; Dāvida s. Seyershof, ein gewisses Gestirn.

Avots: EH II, 554

spiẽķis C., Wolm., Iw., Salis, spieķis ² Kl., Prl., der Stock, Stecken U.; die Speiche U., Bielenstein Holzb. 543. Plur. spieķi, Stockschläge U.: spieķus dabūt, Stockschläge bekommen U. Nebst estn. pēk "Pike" aus mnd. speke "Speiche".

Avots: ME III, 1006

‡ àizsutinât, zu bähen (brühen) anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt): aizsutināts spieķis, gaļas gabals Kl.

Avots: EH I, 54

I ķebis: "spieķis" Salis; ein Kesselhaken Lems.: izcē̦rt ķebi nuo žagariem, ka var uzkārt puodiņu. ‡ ķe̦biski (sic!) runāt "?" (aus dem Tahmischen).

Avots: EH I, 692

I ķe̦ģis,

1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".

Avots: EH I, 693

klùoķis,

1) ein Riegel, hölzerner Vorschieber an Fensterläden, Türen:
aizgriezt durvju, luoga kluoķi;

2) der Henkel, Griff
[Wolm.], Serb.: spieķis ar sudraba kluoķi; Handhabe in der Mitte eines hölzernen Deckels;

[3) ein Klötchen, Stab
U.;

4) ein Bettler
U.].

Avots: ME II, 238

knakstêt, knacken: tur bez mitēšanas šņāc, šalc, knakst un sīc A. Up. J. b. 1. [spieķis pārlūza, ka knakstēja vien Wessen.]

Avots: ME II, 242

[palunkans, ziemlich lunkans: p. spieķis; palunkana mēle Bauske.]

Avots: ME III, 63

paslìet: Andrāns paslēja seju gaisā Jauns. J. un v. 82. (vēzi) izvilkuši (krastā), paslējuši Tdz. 42491. ‡ Refl. -tiês, sich emporrichten: meita ..., uz e̦lkuoņa paslējusies, paskatījās uz luogu Jauns. J. un v. 75. spieķis ... paslējās ruokā Upītis Pirmā nakts 152.

Avots: EH XIII, 174

skruķis Mar. n. RKr. XVII, 132; Sussei n. FBR. VII, 139, Holmhof,

1) die Ofenkrücke
U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;

2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort
A.Ottenhof. Vgl. kruķis.

Avots: ME III, 898

slàistît: s. kārtiņas, mietus Saikava. zuosis slaista kaklus ebenda. kad rudzus kuļ ar bluķi, tad klājienu taisuot rudzus sāk s. nuo vida un tad tik liek piezvilus AP. Refl. -tiês,

1): zirgs slaistās, bet neve̦lk Kaltenbr. spieķis vien tam slaistās ruokā Seyershof;

3): auch Auleja.

Avots: EH II, 519

spiņ̃ķis Dond., = spieķis, ein Stock mit spitzem Ende : viņš staigā kâ jaunskungs ar spiņki ruokā Dond.

Avots: ME III, 998

‡ uzsmūkšķinât, schnalzen (perf.): vecītis uzsmūkšķināja tâ skumji un gaŗi Purapuķe Spieķis un divi suņi 70.

Avots: EH II, 734