Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spiegt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spiegt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
iespiegties
ìespìegtiês, einen piependen, pfeifenden Laut von sich geben, schrill aufschreien: pelīte iespiedzās. viņa iespiedzās un iekrita gultā Dok. A.
Avots: ME II, 70
Avots: ME II, 70
izspiegt
izspìegt, tr., einen piependen Ton hervorbringen, herausquetschen: dzejnieks neskaidruo skaņu vietā izspiedza: "memento vivere."
Avots: ME I, 802
Avots: ME I, 802
nospiegt
nùospiegt, intr., einen pfeifenden, gequetschten Laut von sich geben: viņa gari nuospiedza Saul. Das Refl. -tiês bezeichnet eine grössere Intensität, zugleich ein Wohlgefallen an der Tätigkeit.
Avots: ME II, 856
Avots: ME II, 856
paspiegt
‡ paspìegt, eine Weile spìegt I Pēt. Av. I, 227: lai nu paspiedz! Nach Verben des Könnens: tâ aizsmacis, ka ir p. nevar.
Avots: EH XIII, 175
Avots: EH XIII, 175
saspiegt
saspiegt, eine gewisse Zeit hindurch pfeifen (wie Mäuse): s. labu brīdi. Refl. -tiês, spiedzuot einander von sich Kunde geben: pūces saspiedzās Golg.
Avots: ME III, 741
Avots: ME III, 741
spiegt
I spìegt: auch (mit ìe 2 ) Warkl.; nuoķe̦rts kurmis spìedz AP. meite̦ns spìedz ebenda. mušas pie griestiem dūc un spiedz Jauns. Raksti III, 147.
Avots: EH II, 554
Avots: EH II, 554
spiegt
I spìegt C., Wolm., spìegt 2 Kl., spiêgt 2 Iw., Karls., Bl., spiedzu, pfeifen wie eine Maus od. eine Meise Bielenstein Holzb. 720, U., laut u. hell piepen, quiecken, mit schriller, durch dringender Stimme schreien, singen: zīlīte spiedz U.; klingen: atmini, kuŗa auss spiedz! Wessen. Nebst spīdzinât, spīdzele, spīga zu li. speñgti "klingen (in den Ohren)", wozu auch le. spèngt, spindzêt, sping(stê)t, und andrerseits li. spiẽgti "láibu, augštu balsu šaukti" in Dusetos (nach K. Būga) und LChr. 387, so (aus Kaltanėnai), sowie (nach Prellwitz Wrtb.2 427) zu schwed. spink "Sperling", spinke "kleiner Vogel", und andrerseits gr. σπίζω "zirpe, piepe" (wenn mit ιζ aus igi̯ ), vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 663 und Zupitza Germ. Gutt. 162.
Avots: ME III, 1005, 1006
Avots: ME III, 1005, 1006
spiegt
Šķirkļa skaidrojumā (10)
ņiukstēt
ņiûkstêt2,
1): auch Pabbasch; ‡
2) "spiegt" Lemb.: meitas ņiûkst 2 , nuo puišiem gaîņādamās; ‡
3) "schreien" (von Dohlen)
Seyershof: kuovārņi ņiũkst.
Avots: EH II, 115
1): auch Pabbasch; ‡
2) "spiegt" Lemb.: meitas ņiûkst 2 , nuo puišiem gaîņādamās; ‡
3) "schreien" (von Dohlen)
Seyershof: kuovārņi ņiũkst.
Avots: EH II, 115
sīks
sîks,
1): taisīt sîku 2 (zerspalten)
malku Grob. gali tik sīki, ka grūti sasiet Kolberg. cits ir sîki 2 ē̦dājs, cits - liels ē̦dājs Seyershof. piens (slaucuot) te̦k sîki Sonnaxt. izmiju rubli sīkā Kaltenbr. sîki 2 raibs sunītis Frauenb.;
2): runāja šis cilvē̦ks ... tik sīki kâ sieviete Jauns. Raksti IV, 219. sîki runāt, spiegt, bļaut Linden in Kurl.;
3): tie nazgi jāsien sîki 2 Pussen. Subst. sîkums,
1); sīkum[u] manu, sīkumiņu! BW. 5354.
Avots: EH II, 492
1): taisīt sîku 2 (zerspalten)
malku Grob. gali tik sīki, ka grūti sasiet Kolberg. cits ir sîki 2 ē̦dājs, cits - liels ē̦dājs Seyershof. piens (slaucuot) te̦k sîki Sonnaxt. izmiju rubli sīkā Kaltenbr. sîki 2 raibs sunītis Frauenb.;
2): runāja šis cilvē̦ks ... tik sīki kâ sieviete Jauns. Raksti IV, 219. sîki runāt, spiegt, bļaut Linden in Kurl.;
3): tie nazgi jāsien sîki 2 Pussen. Subst. sîkums,
1); sīkum[u] manu, sīkumiņu! BW. 5354.
Avots: EH II, 492
spīdzele
spīdzele Oppek. n. U., der Piezker. Wohl zu spiegt I; vgl. spīga 4, spikstulẽ̦ns und Prellwitz Wrtb. 2 488.
Avots: ME III, 1001
Avots: ME III, 1001
spīdzināt
spĩdzinât PS., Wolm., C., Salis, Iw., spìdzinât 2 KL, Prl., tr., fakt., kreischen machen U.; quälen, martern U., foltern: daži svilpi spīdzina MWM. VI, 486. citi putni savus bē̦rnus kūliņā spīdzināja (Var.: brēcināja, čīkstināja, vārdzināja) BW. 2127, 1 var. kal man dze̦lza pirkstaniekus, lai es varu spīdzināt . . . dze̦ltānītes II213. briesmīgs lielskungs .., dažādi spīdzinājis ļaudis LP. IV, 229. Zu spiegt I.
Avots: ME III, 1002
Avots: ME III, 1002
spiedze
spiedzīte
spieganas
spieganas, eine Art kleiner Pfeife, bestehend aus einem Holzklötzchen mit einem Schlitz, in welchen ein Grashalm od. ein feines Birkenrindenhäutchen geklemmt ist Bielenstein Holzb. 720. Zu spiegt I.
Avots: ME III, 1005
Avots: ME III, 1005
spiga
IV spiga, ein Schmerling LD. n. U., ein Piezker Kokn. n. U., eine Art Wassertier Ekengraf. Etwa zu li. spiẽgti (in Dusetos, LChr. 387,30) "laibu, augštu balsu šaukti" (und le. spiegt "pfeifen"?)? Zur Bed. vgl. pĩkste I.
Avots: ME III, 994
Avots: ME III, 994
spiga
‡ VII spiga "kas spiedz": neaiztiec tās spigas! viņa tūliņ sāk spiegt PV.; ein kleines weinerliches Mädchen Pilda.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spīga
spīga,
1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;
2) die Spule
V., Dr.;
3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.
Avots: ME III, 1002
1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;
2) die Spule
V., Dr.;
3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.
Avots: ME III, 1002