spiga
spiga
spiga
III spiga, piga, eine Feige, die man zum Spotte zeigt: spigu rādīt; (s)pigu grūst de̦gunā U., (spigu) Lautb. Ind. u. Arija 23. Vgl. piga.
Avots: ME III, 994
Avots: ME III, 994
spiga
III spiga: visi (man) pakaļ spigas rāda Tdz. 42640. kad tu vēl tuo de̦guonu re̦dzē̦tu: tâ kâ mana s. St. Pas. un st. (1789), S. 259.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spiga
IV spiga, ein Schmerling LD. n. U., ein Piezker Kokn. n. U., eine Art Wassertier Ekengraf. Etwa zu li. spiẽgti (in Dusetos, LChr. 387,30) "laibu, augštu balsu šaukti" (und le. spiegt "pfeifen"?)? Zur Bed. vgl. pĩkste I.
Avots: ME III, 994
Avots: ME III, 994
spiga
IV spiga: eine Art Fisch (ähnlich einem Neunauge, aber kleiner; schmackhaft; im Schlamm sich aufhaltend) Sonnaxt; spigas Lng. 270, Schmerlinge.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spiga
spiga
V spiga: "cūkas gurna gabals ar asti" (für die apsējības) Ceļi VIII, 223 (aus Warkl.), Borchow, Lubn.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spiga
spiga
VI spiga: "stabules pūšamais gals, pie kuŗa atruodas skanuošā mēlīte" Erlaa, Linden in Livl.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spiga
‡ VII spiga "kas spiedz": neaiztiec tās spigas! viņa tūliņ sāk spiegt PV.; ein kleines weinerliches Mädchen Pilda.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550
spiga
‡ VIII spiga Jaun. Ziņas 1938, № 150, Schimpfname für einen Menschen, der keine Haltung ("stāja") hat.
Avots: EH II, 550
Avots: EH II, 550