Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spridzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spridzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizspridzināt

àizspridzinât,

1) hin-, wegplatzen machen, hin-, wegsprengen:
visi akmeņi aizspridzināti pruojām;

2) sprengend versperren:
a. ceļu.

Avots: EH I, 51


apspridzināt

apspridzinât,

1) bespritzen:
a. grāmatu ar tinti Kl. lietus apspridzina laukus N.-Peb., Schwanb.;

2) sprengend bestreuen:
a. ar drumslām visu lauku Dunika;

3) sprengend umstürzen
(tr.) Salis.

Avots: EH I, 116


atspridzināt

atspridzinât, tr., absprengen, durch Explosivmittel abtrennen: gabalu nuo klints. Refl. -tiês, zurückspringen Antr. II, 17.

Avots: ME I, 196


iespridzināt

ìespridzinât, tr.,

1) einsprengen:
kuoku vai skalu laužuot dažreiz iespridzina gabaliņus acīs A. XII, 560;

2) [einklemmen?]: žagatas astīte iespridzināta (Var.: iespraudīta) BW. 20422.

Avots: ME II, 71


izspridzināt

izspridzinât, ‡

6) mit dem Fuss ausschlagen
Frauenb.: kad tik tev ķēve acis neizspridzina! ‡ Refl. -tiês; ausgesprengt werden: baidās, ka neizspridzinās acis Janš. Dzimtene IV; 321:

Avots: EH I, 482


izspridzināt

izspridzinât, tr.,

1) ab -, aussprengen:
gabalu nuo klints;

2) aussprengen, ausschiessen:
kuo niekuojies ar skalganiem? vēl izsprādzināsi acis;

3) abpuffen, ein Gewehr abschiessen:
lielgabalus tādā ceļā izspridzināja vēl šā gadsimteņa vidū Antrop. II, 17;

4) verpuffen:
viņš izspridzināja visas skruotis;

5) ausspritzen:
istabu ar ūdeni SDP. VIII, 58.

Kļūdu labojums:
šā gadsimteņa = pagājušā gadu simteņa

Avots: ME I, 803


nospridzināt

nùospridzinât, absprengen: nuospridzinajis sev pirkstus Jaun. Ziņas 1938, № 151.

Avots: EH II, 90


nospridzināties

nùospridzinâtiês, sich bespritzen: puisis braucuot nuospridzinājies dubļiem Dond.

Avots: ME II, 857



paspridzināt

[paspridzinât, besprengen: p. aude̦klu Dond., Wandsen, Lautb.]

Avots: ME III, 105


piespridzināt

pìespridzinât,

1) sprengend anhäufen:
p. 2 asis akmeņu KL;

2) = piesprâdzinât 2 Dunika;

3) vollschleudern:
p. acis ar dubļiem Dond.

Avots: ME III, 295


saspridzināt

saspridzinât, tr., zersprengen: luodes tuo var saspridzināt gabalu gabaluos A. XX, 116.

Avots: ME III, 743


spridzināt

spridzinât,

1): ar acīm spridzināju Tdz. 51095; ‡

6) hin und her bewegen
(?): kad Līziņa dancuot gāja, abas kājas spridzināj[a] Tdz. 58906, I.

Avots: EH II, 559


spridzināt

spridzinât,

1) sprühen lassen, machen:
kas uguni spridzināja? Biel. 1148. pūķa aste dzirksteles spridzina LP. VI, 88. kaŗā gāja zuobeniņu vēcināt, atsledziņu spridzināt BW. 32055, 1. līgaviņa gultā acis spridzināja 25024; liebäugeln Manz., Für. I; mit den Augen blinkern L.;

2) klatschen
Kronw. n. U.; von kurzem Klatschen mit der Peitsche U.; (klatschend) schlagen; schnippen Brasche: kuo tu spridzini ar tuo pistuoli? U. kuo tu spridzini? izspridzināsi acis, was klatschest du? du wirst die Augen ausklatschen U. es tavus gaŗus kaulus ar pātagu spridzināšu . . . nuo kruodziņa sētiņā BW. 27031, 2. skauģis manu kumeliņu apses šautru spridzināja 29958 var.;

3) platzen machen
Nigr., sprengen: plinti Nigr.; akmeņus ebenda. - spridzināma viela Konv. 2 3994, der Sprengstoff;

4) umherspritzen
U.; etwas regnen N.-Sessau n. U.: lietutiņš spridzina Celm.;

5) spridzinât kŗupi Nigr., eine auf ein Brett gelegte Kröte in die Höhe schnellen.
Refl. -tiês, = šaudît: darbuojas un spridzinās ar šaudīklu kâ pa kāzām Janš. 47. Zu spridzêt.

Avots: ME III, 1018, 1019


uzspridzināt

uzspridzinât,

1) in die Luft sprengen:
u. pulvera kasti gaisā A. XX, 349, pili Konv. 2 1459, kaŗaspē̦ku 1149; u. akmeni;

2) aufstecken
(?), anstecken (?): (Anniņa) žagatas kājiņu uzspridzināj[u]se BW. 20422, I. Refl. -tiês, "sich aufputzen" Schwitten.

Avots: ME IV, 383

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pātaga

pàtaga, pâte̦ga 2 [Wain., Frauenb., Wandsen, Lautb.], die Peitsche: ar pātagu zirgam uzcirst, uzšaut; pātagu pielaist, piecirst, piespridzināt, plikšķināt; apakš pātagas (kārti) palaist, eine Karte zum Überstechen ausspielen. maizes pātaga, die Peitsche, Plette Vēr. I, 1154; nabaga pātaga, der Lump, Bettler - ein Schimpfwort (eig. die Peitsche des Bettlers). - saimnieka zirgs, paša pātaga, - skrien labi. [Nebst li. botãgas aus slav. batogъ dass., wobel das p- statt b- vielleicht in der Aussprache lettisierter Liven od. Esten entstanden ist.]

Avots: ME III, 190