Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spulgot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spulgot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizspulgot

àizspulguôt, funkelnd sich entfernen: gar mežmalu kas aizspulguoja.

Avots: EH I, 51


apspulgot

apspulguôt, tr., beleuchten, erhellen: zibiņi apspulguoja zemi Psalm. 77, 19.

Avots: ME I, 125


atspulgot

atspulguôt,

1) widerscheinen:
ūdenī atspulguo zvaigznes Trik.;

2) = atspuôguļuôt: ūdens atspulguo zvaigznes Saikava. Refl. -tiês, widerscheinen Celm.

Avots: EH I, 170


izspulgot

izspùlguôt, tr., ausblinzeln, aus dem Kopf sehen: skaidri acis izspulguo te skatīdamies LP. V, 101.

Avots: ME I, 804


spulgot

spul˜guôt, ‡ Refl. -tiês, schimmern: uz taviem vaigiem spulguotuos man saldas cerīb[a]s stars Dünsb. 15 jaunas dziesmas 13. tur sarkana vakara saule aizejuot spulguojas vēl Rainis Dz. un d. II, 183. ‡ Subst. spulguôtājs, fem. s-ja, wer od. was glänzt, funkelt: spuožajām ... de̦be̦su spulguotājām (scil.: zvaigznēm) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 238.

Avots: EH II, 563


spulgot

spul˜guôt Iw., Duburs, spùlguôt C., spùlguôt 2 Kl., spulˆguôt 2 BL, Selg.,

1) intr., glänzen, funkeln
U.: kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12. saule spulguo R. Sk. II, 219. zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655. ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98. spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;

2) spulguot acis, liebäugeln
Dond.

Avots: ME III, 1028


spulgotava

spulguôtava,* die Photosphäre der Sonne K. Kasparsons.

Avots: EH II, 563


spulgotne

spulguotne, in baltā vakaru spulguotne Peņģ., lychnis alba.

Avots: ME III, 1028


uzspulgot

uzspulguôt, aufleuchten, erglänzen: zvaigznes pie debesīm uzspulguoja. acis priekā uzspulguoja.

Avots: ME IV, 383