Paplašinātā meklēšana

asspuraîns, scharfe Flossen hahend: asspurainas zivis Konv. ² 2321.

Avots: ME I, 145

platspuraîns, breitflossig Dr.

Avots: ME III, 323

rīklspuraines* Dr., Kehlflosser.

Avots: ME III, 537

spura: balta bija auzu s. (Var.: skara) BW. 28197 var. acu spuras, die Wimpern Auleja.

Avots: EH II, 564

spura U., spure U., spuris, spurs U., gew. der Plur. spuras, spuri, spuŗi Wid., die Flosse, Flossfeder U., (spure) Spr., (spurs) Bielenstein Holzb. 678; die Faser U., Zacke am Nāhwerk U., Fransen; die Zinke, der Widerhaken am Fischeisen U., (spurs) Bielenstein Hclzb. 678; ein Widerhaken überhaupt; Borsten: izzvejuot zivi ar ze̦lta spurām LP. VI, 788. zivtiņas sarkanām spurām A. v. J. 1896, S. 7: visu, kam spuŗi un zvīņi Glück III Mos. 11, 8. diega spurs Duomas I, 12. nuogriêza ar nazi spuŗus (sīpuoliem) Janš. Bandavā I, 126. līdz astes spuru spicēm Tiesu kal. 55. dabūjuse ciekuru, plucina tuo, ka spuras vien lē̦kā MWM. v. J. 1896, S. 415. neskūtas bārdas spuras Sudr. E. ebenda, S. 4. teicēja nerunāja nuo sariem, bet spuriem, kuŗus... peŗuot JK. VI, 38.(fig.) Sprw.: cits citam ķeŗas spurās Birk. Sakāmv. 111. spurus sacelt pretī, Schwierigkeiten, Häkeleien machen MWM. U. Wohl zu spurt.

Avots: ME III, 1030

‡ *spurainis "?": piedzimis, izaudzis spuraiņu (Var.: spurainā) mājā (Ratsel: die Nuss) Tdz. 55417, 1.

Avots: EH II, 564

spuraîns,

1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.

Avots: EH II, 564

spuraîns,

1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;

2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.

Avots: ME III, 1030

‡ buzule̦ns Seyershof, = spurains">spurains 1: b. suns.

Avots: EH I, 256

ce̦puruots, mit einer Mütze versehen, reich an Mützen: spurainais lauks pildīsies ce̦puruotām gubiņām Purap.

Avots: ME I, 374

‡ luôgainītis AP., ein Verdauungsorgan des Viehs: penderī ir grāmatiņa, l., spurainais un glumenīca.

Avots: EH I, 766

mîkstspuru * (gen. pl.), mîkstspuraîns *, mit weichen Flossfedern: zivju suga nuo mīkstspuru pasugas Konv. ² 487. mīkstspurainās zivis 2321.

Avots: ME II, 643

nùospuris, nùospūris, abgefasert, zerlumpt: nuospurušas biksesPurap., Paul.; nuospūrušais paltraks A. XVII, 328; nuospūruši lindraciņi BW. 23623. [teliņi staigā nuospurušu spalvu.]

Avots: ME II, 857

padricinât, ‡

2) = palecinât Vank.: p. bē̦rnu; ‡

3) "ar grūtībām pavilkt" Dunika: tādu spurainu ce̦lmu gŗūti uz priekšu p. stūrgalvīgu āzi p. uz priekšu.

Avots: EH II, 128

plūsnains "spurains">spurains, gefiedert" Ar.; wohl zu plūsni.

Avots: ME III, 363

‡ špura Iw., = spura.

Avots: EH II, 655

špuraîns Spr., = spurains">spurains 1.

Avots: ME IV, 102

spure, s. spura.

Avots: ME III, 1031

špure Spr., = spura">spura, die Flosse; der Widerhaken.

Avots: ME IV, 102

spurelis Wid., die Faser, der Fetzen: pie kuoka spurelis Br. m. 1008. Zu spurs, spura.

Avots: ME III, 1031

spurgalvis,

1) ein Binnenseefisch mit 15 Flossen am Kopf
Tals. n. RKr. XVII, 54;

2) Beiname des Hopfens im
VL.: apinīti spurgalvīti (Var.: spurgulīt u. a.) BW. 19523, 3 var. In der Bed. 1 zu spura + galva, in der Bed. 2 zu spurga 6 + galva (vgl. auch purg[g]alvītis).

Avots: ME III, 1031

‡ spùrgzna ² Lixna "zivs spura".

Avots: EH II, 564

spuri (unter spura): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16.

Avots: EH II, 565

spurîgs,

1) = spura%C3%AEns">spuraîns 1 U.;

2) ärgerlich Nerft, kratzbürstig, zänkisch:
šis cilvē̦ks tāds spurīgs un uz viņu tâ ieēdies De̦glavs Rīga II, 1, 360. tikpat spurīgs pret tevi A. v. J. 1903, S. 24, spurīgi pretim turēties Ar., sich heftig, energisch widersetzen.

Avots: ME III, 1032

spuris,

1) s. spura;

2) der Stichling (gasterosteus aculeatus
L.) Heniņ;

3) die Pinne, Finne
V.

Avots: ME III, 1032

spur̃na Lems., Widdrisch, spur̃nes Adiamünde, = purene(s); spurna U., spurnis Wolmarshof, spurņi Konv. ¹ 813, = purna I, Kuhblume (caltha palustris L.). Das s- vielleicht (vgl. Leskien Nom. 367) aus spura oder spurt bezogen.

Avots: ME III, 1033

spuruôts PlKur., = spurains">spurains.

Avots: ME III, 1033

spurs, s. spura.

Avots: ME III, 1033

spurt (li. spùrti "отдираться, лупиться" bei Būga PФB. LXV, 322), spurstu, spūru, ausfasern L., U., (mit ur̂ ² ) Bauske: svārkiem jau spura mala Memelshof. Hierher gehsren wohl spurs, spura, spuris, spurêt, spurinât, spurîtiês, und von einer erweiterten Wurzelform - spurga 1, spurgala 1, spurgulis 1, li. spurgùoti "отдираться" (bei Būga l, c.); zu vergleichen (nach Persson KZ. XXXIII, 293 f., Prellwitz Wrtb. ² 424 f., Fick Wrtb. III ⁴ , 509) mit an. sporđr "Schwanz", gr. σπαρτός "Pfriemengras" u. a.? Oder vielmehr zu an. spiǫrr "abgerissener Streifen Tuch", gr. σπάραγμα "abgerissenes Stück" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 668)? Vgl. auch le. izpurt.

Avots: ME III, 1033

I tacis U., Mag. III, 1, 128, A. XX, 947, Adsel, Grünhof, Neugut, Nötk., Zarnikau, Salis, Stenden, Stockm., Sauken u. a., tace U., Seew. Mag. XIII, 41, die Fischwehr U., "akmeņu un kuoku krauja upē" Saikava (tacis), "aizžuoguojums zivu ķeršanai nuo mietiem un iepītiem žagariem; starpās atstāti vārti, kur ieliek venteŗus" um den Lubahnschen See (tacis): tačus ierīkuojuot, vis˙pirms nuostāda akmeņiem nuokŗautus "âžus" ar pierēm pret straumi; gar āžu kājām piestiprina divas kārtis, pie kuŗām tad pieslien ap 5-6 pē̦das augstus un ap 2-21/2 pē̦das platus "tāriņus" (redelītes, kuŗām laši nevar izlīst cauri), tâ ka laši iedami pret straumi visur atduŗas pret šiem tāriņiem un tâ beidzuot atruod vienīguo izeju, kas ieve̦d "būrī" Üxkül. zvejnieks upītē ietaisījis taci un tacī licis tīklus LP. VII, 1311. upi ne˙re̦ti aizžuoguo ar tâ sauktuo taci Konv. ² 2841. pe̦lduošuos kuokus zvejuo kuopā pie tacēm, kas sastādās nuo viņiem pašiem Kaudz. sāls acī; čūska tacī Birk. Sakāmv. 132. spuraina bārda, de̦guns kâ tacis Lapsa-Kūm. 149. Le. tacis wahrscheinlich aus *taciss = li. takišas "eine Lachswehre", resp. (haplologisch) aus *tacisis = li. (in Kvėdarna n. Pon. gov. II, 27) takišỹs dass.; vgl. auch apr. takes "Wehr" und dazu Trautmann Apr. Spr. 444 f. Nebst le. ietacis dass. nach Petersson Vergl. slav. Wortstud. 41 f. (als ein Geflecht) zu arm. ťeḱel "to twist, to warp" u. a.; anders (zu le. tecêt) Miklosich Etym. Wrtb. 348.

Avots: ME IV, 121

uzkàudze, die Aufhäufung ūber dem Mass Bers., Wid.: pielasi ve̦se̦lu pūru ar labi lielām uzkaudzēm... ābuoļu! Vīt. 30. viņš nebij vēl... puspuram uzkaudzes piekrāvis 31. apcirkņiem uzkaudzes MW. pilns mans pūriņš, uzkaudzītes vien vajag BW. 25615, 3. pilna klēts rudzu, miežu, ar uzkaudzi bē̦rnu lāva 25744.

Avots: ME IV, 340

vanagnadziņi, vanagu nadziņi, eine Blume: zilie vanagu nadziņi ziedēja un smaršuoja cits caur citu Asp. Saulgriezīte 32. spuraiņi vanagnadziņi Asp. Saul. st. 35. vanaga nagi "genista tinctoria" Wald[egalen?].

Avots: ME IV, 468