Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spura' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spura' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
platspurains
rīklspuraines
spura
spura: balta bija auzu s. (Var.: skara) BW. 28197 var. acu spuras, die Wimpern Auleja.
Avots: EH II, 564
Avots: EH II, 564
spura
spura U., spure U., spuris, spurs U., gew. der Plur. spuras, spuri, spuŗi Wid., die Flosse, Flossfeder U., (spure) Spr., (spurs) Bielenstein Holzb. 678; die Faser U., Zacke am Nāhwerk U., Fransen; die Zinke, der Widerhaken am Fischeisen U., (spurs) Bielenstein Hclzb. 678; ein Widerhaken überhaupt; Borsten: izzvejuot zivi ar ze̦lta spurām LP. VI, 788. zivtiņas sarkanām spurām A. v. J. 1896, S. 7: visu, kam spuŗi un zvīņi Glück III Mos. 11, 8. diega spurs Duomas I, 12. nuogriêza ar nazi spuŗus (sīpuoliem) Janš. Bandavā I, 126. līdz astes spuru spicēm Tiesu kal. 55. dabūjuse ciekuru, plucina tuo, ka spuras vien lē̦kā MWM. v. J. 1896, S. 415. neskūtas bārdas spuras Sudr. E. ebenda, S. 4. teicēja nerunāja nuo sariem, bet spuriem, kuŗus... peŗuot JK. VI, 38.(fig.) Sprw.: cits citam ķeŗas spurās Birk. Sakāmv. 111. spurus sacelt pretī, Schwierigkeiten, Häkeleien machen MWM. U. Wohl zu spurt.
Avots: ME III, 1030
Avots: ME III, 1030
spurainis
‡ *spurainis "?": piedzimis, izaudzis spuraiņu (Var.: spurainā) mājā (Ratsel: die Nuss) Tdz. 55417, 1.
Avots: EH II, 564
Avots: EH II, 564
spurains
spuraîns,
1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.
Avots: EH II, 564
1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.
Avots: EH II, 564
spurains
spuraîns,
1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;
2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.
Avots: ME III, 1030
1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;
2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.
Avots: ME III, 1030
Šķirkļa skaidrojumā (24)
buzulens
cepurots
ce̦puruots, mit einer Mütze versehen, reich an Mützen: spurainais lauks pildīsies ce̦puruotām gubiņām Purap.
Avots: ME I, 374
Avots: ME I, 374
logainītis
‡ luôgainītis AP., ein Verdauungsorgan des Viehs: penderī ir grāmatiņa, l., spurainais un glumenīca.
Avots: EH I, 766
Avots: EH I, 766
mīkstspuru
mîkstspuru * (gen. pl.), mîkstspuraîns *, mit weichen Flossfedern: zivju suga nuo mīkstspuru pasugas Konv. 2 487. mīkstspurainās zivis 2321.
Avots: ME II, 643
Avots: ME II, 643
nospuris
padricināt
padricinât, ‡
2) = palecinât Vank.: p. bē̦rnu; ‡
3) "ar grūtībām pavilkt" Dunika: tādu spurainu ce̦lmu gŗūti uz priekšu p. stūrgalvīgu āzi p. uz priekšu.
Avots: EH II, 128
2) = palecinât Vank.: p. bē̦rnu; ‡
3) "ar grūtībām pavilkt" Dunika: tādu spurainu ce̦lmu gŗūti uz priekšu p. stūrgalvīgu āzi p. uz priekšu.
Avots: EH II, 128
plūsnains
špura
špurains
spure
špure
spurelis
spurelis Wid., die Faser, der Fetzen: pie kuoka spurelis Br. m. 1008. Zu spurs, spura.
Avots: ME III, 1031
Avots: ME III, 1031
spurgalvis
spurgalvis,
1) ein Binnenseefisch mit 15 Flossen am Kopf
Tals. n. RKr. XVII, 54;
2) Beiname des Hopfens im
VL.: apinīti spurgalvīti (Var.: spurgulīt u. a.) BW. 19523, 3 var. In der Bed. 1 zu spura + galva, in der Bed. 2 zu spurga 6 + galva (vgl. auch purg[g]alvītis).
Avots: ME III, 1031
1) ein Binnenseefisch mit 15 Flossen am Kopf
Tals. n. RKr. XVII, 54;
2) Beiname des Hopfens im
VL.: apinīti spurgalvīti (Var.: spurgulīt u. a.) BW. 19523, 3 var. In der Bed. 1 zu spura + galva, in der Bed. 2 zu spurga 6 + galva (vgl. auch purg[g]alvītis).
Avots: ME III, 1031
spurgzna
spuri
spurīgs
spuris
spuris,
1) s. spura;
2) der Stichling (gasterosteus aculeatus
L.) Heniņ;
3) die Pinne, Finne
V.
Avots: ME III, 1032
1) s. spura;
2) der Stichling (gasterosteus aculeatus
L.) Heniņ;
3) die Pinne, Finne
V.
Avots: ME III, 1032
spurna
spurots
spurs
spurt
spurt (li. spùrti "отдираться, лупиться" bei Būga PФB. LXV, 322), spurstu, spūru, ausfasern L., U., (mit ur̂ 2 ) Bauske: svārkiem jau spura mala Memelshof. Hierher gehsren wohl spurs, spura, spuris, spurêt, spurinât, spurîtiês, und von einer erweiterten Wurzelform - spurga 1, spurgala 1, spurgulis 1, li. spurgùoti "отдираться" (bei Būga l, c.); zu vergleichen (nach Persson KZ. XXXIII, 293 f., Prellwitz Wrtb. 2 424 f., Fick Wrtb. III 4 , 509) mit an. sporđr "Schwanz", gr. σπαρτός "Pfriemengras" u. a.? Oder vielmehr zu an. spiǫrr "abgerissener Streifen Tuch", gr. σπάραγμα "abgerissenes Stück" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 668)? Vgl. auch le. izpurt.
Avots: ME III, 1033
Avots: ME III, 1033
tacis
I tacis U., Mag. III, 1, 128, A. XX, 947, Adsel, Grünhof, Neugut, Nötk., Zarnikau, Salis, Stenden, Stockm., Sauken u. a., tace U., Seew. Mag. XIII, 41, die Fischwehr U., "akmeņu un kuoku krauja upē" Saikava (tacis), "aizžuoguojums zivu ķeršanai nuo mietiem un iepītiem žagariem; starpās atstāti vārti, kur ieliek venteŗus" um den Lubahnschen See (tacis): tačus ierīkuojuot, vis˙pirms nuostāda akmeņiem nuokŗautus "âžus" ar pierēm pret straumi; gar āžu kājām piestiprina divas kārtis, pie kuŗām tad pieslien ap 5-6 pē̦das augstus un ap 2-21/2 pē̦das platus "tāriņus" (redelītes, kuŗām laši nevar izlīst cauri), tâ ka laši iedami pret straumi visur atduŗas pret šiem tāriņiem un tâ beidzuot atruod vienīguo izeju, kas ieve̦d "būrī" Üxkül. zvejnieks upītē ietaisījis taci un tacī licis tīklus LP. VII, 1311. upi ne˙re̦ti aizžuoguo ar tâ sauktuo taci Konv. 2 2841. pe̦lduošuos kuokus zvejuo kuopā pie tacēm, kas sastādās nuo viņiem pašiem Kaudz. sāls acī; čūska tacī Birk. Sakāmv. 132. spuraina bārda, de̦guns kâ tacis Lapsa-Kūm. 149. Le. tacis wahrscheinlich aus *taciss = li. takišas "eine Lachswehre", resp. (haplologisch) aus *tacisis = li. (in Kvėdarna n. Pon. gov. II, 27) takišỹs dass.; vgl. auch apr. takes "Wehr" und dazu Trautmann Apr. Spr. 444 f. Nebst le. ietacis dass. nach Petersson Vergl. slav. Wortstud. 41 f. (als ein Geflecht) zu arm. ťeḱel "to twist, to warp" u. a.; anders (zu le. tecêt) Miklosich Etym. Wrtb. 348.
Avots: ME IV, 121
Avots: ME IV, 121
uzkaudze
uzkàudze, die Aufhäufung ūber dem Mass Bers., Wid.: pielasi ve̦se̦lu pūru ar labi lielām uzkaudzēm... ābuoļu! Vīt. 30. viņš nebij vēl... puspuram uzkaudzes piekrāvis 31. apcirkņiem uzkaudzes MW. pilns mans pūriņš, uzkaudzītes vien vajag BW. 25615, 3. pilna klēts rudzu, miežu, ar uzkaudzi bē̦rnu lāva 25744.
Avots: ME IV, 340
Avots: ME IV, 340
vanagnadziņi
vanagnadziņi, vanagu nadziņi, eine Blume: zilie vanagu nadziņi ziedēja un smaršuoja cits caur citu Asp. Saulgriezīte 32. spuraiņi vanagnadziņi Asp. Saul. st. 35. vanaga nagi "genista tinctoria" Wald[egalen?].
Avots: ME IV, 468
Avots: ME IV, 468