Paplašinātā meklēšana

stêrbele ² : "kāds stūris apģē̦rba lejas daļā" (mit ḕr ² ) Auleja; "apģē̦rba gabala apakšējā malä Grünw.: nuo pastuotes atkritusi s. Talsen; stêrbeles ² "lindraku apakšējā mala" Frauenb.; "kre̦kla piešuve" (mit ẽr ) Rutzau; (mani) pie stērbeles turē̦dams BW. 24109. tautu dē̦lu (rinduciņa) sterbelēm sitināt 7478 (aus Rudbahren).

Avots: EH II, 577

stêrbele ² Bauske, Grünh., Gr. - Essern, Siuxt, Līn., Iw., Dunika, Wandsen, stêrbele ² Selsau, Saikava, Buschh., Warkh., stērbele Wessen, Memelshof, der Rockschoss Dr., ein Zipfel vom Rock U., Wessen, die Stosskante U., der Rockstoss N. - Bartau, Gold. n. Etn. I, 138, Grünh., (mit -êr- ² ) Dond., Selg., Kand., Naud., der untere Saum am Rock U., der Umschlag V., was (am Rockstoss) abgerissen ist (mit -ẽr- ) Arrasch, Drosth., (mit -êr- ² ) Bers., Warkl.: ieķē̦rušies kažuoķeļa stērbelēs LP. VI, 235, Frauenb. tad ta palaidnis nuo sievišķa! staigā nuoskrandušām stērbelēm Naud. visas stērbeles tam blēņu pilnas L. Nebst starbele zu li. sterblė "Schoss" (zur Wurzel von le. stara?).

Avots: ME IV, 1063

apdriksêt (Setzen), apdriskât, tr., abreissen, ablumpen (aber nicht vollständig): drēbes, biksas, lindruoku stērbeles. Refl. -tiês, sich ablumpen, sich die Kleider abreissen: apdriksējušās lindruoku stērbeles, der abgefetzte Saum des Frauenrockes. viņš iet tāds apdriskājies, er geht in schäbigen Kleidern.

Avots: ME I, 82

astaîns, geschwänzt: astainas stērbeles; astaina zvaigzne, Komet LP. VI, 64.

Avots: ME I, 145

II ļe̦pa Lub., ļē̦pa Mat., ļēpe [Weinsch.],

1) eine unformlich zusammengeballte Masse, ein Klumpen:
sniegs nāca le̦pām zemē Aps., Lub., Smilt. Bei Niedra: sniegs nāca lielām lē̦pām, mīkstām lē̦pām A. XIV, 241. viņš iespļauj man lielu ļe̦pu acīs Latv. guovju ļē̦pas (ļēpes Schrund. LP. VII, 561), [ļe̦pas Ruj., Drosth.], Kuhfladen LP. VI, 59; Etn. II, 14. jāsaslauka tie gruži, ļē̦pas, kas svešajam nuo kājām uz grīdas palikušas LP. V, 12. zīšķis sazīžļāts vienā ļēpē Naud.;

[2) ļe̦pa, eine alte Mütze Serbigal;
"stērbele, skarä Lis. - Im Grunde wohl identisch mit ļe̦pa I; vgl. auch r. лепёха "flacher Fladen".]

Avots: ME II, 537

lēpene,

1) der Huflattich (tussilago farfara)
RKr. II, 80, Peņģ., MWM. VII, 714; Neunkraft (tussilago petasites): uzpilini dadžu lapai jeb lēpenei piena lāsīti MWM. X, 10;

1) lêpene ² Līn., der Klumpen, eine unförmliche Masse:
dažam labam karā'jas ve̦se̦las lēpenes mē̦slu pie sānien Janš. lindraku stērbeles samirka vienās lēpenēs LA [In der Bed. 1 zu lẽpe; in der Bed. 2 vgl. lepe I.]

Avots: ME II, 461

‡ II luočains "?": luočainā svārka, stērbeles Janš. Līgava II, 238.

Avots: EH I, 766

ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.

Avots: ME II, 510

mḕ̦rcêt, -ẽju weichen, tunken: linus, pastalas, cietus zirņus ūdenī. baktērijas attīstās linu stiebruos, linus mērcējuot Konv. ² 2486. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: svārku stērbeles mērcējas ūdenī. kuo stāvi lietū un mērcējies? Lubn. [Subst. mḕ̦rcējums, mit süsser od. saurer Sahne verdünnte Käsemilch Valdis Stabur. b. 150.]

Avots: ME II, 617

nùodaũzît, Refl. -tiês,

2): mager werden durch häufige Begattung
Dunika: te̦kulis nuodauzījies; ‡

3) sich abschlagen (sich abschleifen, sich abnutzen)
Linden in Kurl.: pumpu mēles galā saberž ar lindraku stērbelēm un saka: "nuodauzies tâ kâ manas lindraku stērbeles!"

Avots: EH II, 38

nùokul˜stît, Refl. -tiês: lai viņš tâ nuokulstās, kas mani aprunā, kâ manas lindraku stērbeles! Linden in Kurl.

Avots: EH II, 57

‡ nuoplañcâtiês Dunika, = nùoplivinâtiês: aizgāja, ka svārku stērbeles vien nuoplancājās pa gaisu.

Avots: EH II, 75

‡ peisāki,

1) lange Haarsträhnen als typisch jüdische Haartracht
Wessen, (mit èi ² ) Oknist;

2) "stērbeles, ve̦ci svārki" (mit eĩ) Dunika: žīda p.

Avots: EH XIII, 218

starbele U., = stērbele; starbeles Mag. IV, 2, 148, Stosskante, breiter Saum; vgl. li. starblė˜ "der Schoss" LChr. 368, 25.

Avots: ME III, 1045

stērbelaîns Wid., stērbele̦ns Ruj., zerfetzt: stērbele̦ni svārki Ruj. se̦gts... stērbelainiem kankariem Bārda Zem. d. 219.

Avots: ME IV, 1063

II stḕrdele ² Golg., = stērbele, der abgerissene Rand (des Rockschosses). Zur Wurzel von stara?

Avots: ME IV, 1063

stierbele U., = stērbele; aus einer ostle. Mundart mit ie aus ē ?

Avots: ME IV, 1080