Paplašinātā meklēšana

àizstūris, der Raum hinter der Ecke: nuo aizstūŗa parādījās flintes stuobrs Plūd. LR. IV, 231.

Avots: ME I, 53

četrstùris, das Viereck.

Avots: ME I, 411

daũdzstùris, das Vieleck.

Avots: ME I, 444

deviņstùris, das Neuneck.

Avots: ME I, 460

[iẽstūris Bauske, = iestūrisks: iest. iet.]

Avots: ME II, 74

[iestūris,

1) eine nur wenig vorspringende Ecke:
aiz lielā meža stūŗa nāk mazs iestūris Ruj.;

2) loc. s.
ìestùris, nahe der eingentliche Ecke: ieliec trauku iestūrī! Jürg.]

Avots: ME II, 74

iẽstùriski, nicht ganz winkelrecht Lis.

Avots: ME II, 74

klẽtsstùris, die Kletenecke: aiz klētsstūŗa sakņu dārzs Ahs.

Avots: ME II, 225

nuõstūris: pa meža vientuļuo nuostūri Blaum. MWM. 1895, S. 26: katrs pļavas n. upes līkumā Veselis Daugava 1936, S. 931; = kudurs ‡ 2 Saikava: tādā mājā, kur daudzi kuduru, tādu nuostūŗu vai kambaŗu, cilvē̦ks kâ zudien pazūd.

Avots: EH II, 92

nuõstūris, ein entlegener Winkel, eine entlegene Gegend: kas zin, kādā nuostūrī atriebējs tevi gaida? Purap. tas nuotika kādā mūsu zemītes nuostūrī Blaum. Der Lok. auch nuostūrē Purap.; MWM. VIII, 594.

Avots: ME II, 861

pãrstùris [Pas. III, 357], pãrstùriski, kreuzweise: sūnas je̦m pārstūris (pārkrustis) nuo labā augšpakšķa uz kreisuo apakšpakšķi JK. VI, 45. prievīti pārsien pārstūriski krustam LP. VII, 401.

Avots: ME III, 179

pìecstūris, Fünfeck; piecstūŗa krusts(*) LP. VI, 84.

Avots: ME III, 242

pretstùris,* der Gegenwinkel, der entgegengesetzte Winkel, die entgegengesetzte Ecke.

Avots: ME III, 390

sešstūris,* das Sechseck.

Avots: ME III, 821

stãvstūris,* rechter Winkel.

Avots: ME III, 1055

I stùris: pļavas s. BW. 35408; der Winkel eines Zimmers Assiten (mit "ũ" ), Frauenb. (mit û ² ); "zemes gabaliņš, kuo kalps nuopē̦rk nuo saimnieka uz vairāk gadiem" (mit û ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 597

I stùris Wolm., C., PS., Serbig., AP., Neuenb., stùris ² Prl., Kl., stūris ² Ruj., Salis, Lin., Iw., stūris U., Bielenstein Holzb. 549, Mag. V, 2, 176, stūrs ² Preili, stūrs U., stūrs ² Nerft, stūre Glück, die Ecke, der Winkel U.; ein (eckiges) Stück; eine Strecke, eine Gegend U.: ir viņa... uz ielām un glūnē pie visām stūrēm Glück Spr. Sal. 7, 12. nuo tām četrām stūrēm (altāra) Offenb. 9, 13. stūri, zari... vaiņagam BW. 6151. maizes stūri ar labu kārtu sviesta Poruk III, 96. zemes stūriņš Launitz Stāsti 59. apaļ[a] mana tē̦va zeme̦... kad pārveda... māršas, stūru stūris (Var.: stūru stūr˙us, stūru stūriem) izdalīja BW. 3770, 1, labs stūrs (eine gute Strecke Weges) kuo iet U. mūsu stūrī; in unserer Gegend U. Die Bed. "Ecke" geht wahrscheinlich auf eine Bed. "Spitze" zurück; in diesem Fall wohl zu gr. στῦλος "Säule, Griffel", στύραξ "das untere Ende der Lanze", av. stunā "Säule", an, staurr "Pfahl", norw, styr lange Stange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608); Būga KSn. I, 288 stellt hierher auch r. стырить "sich widersetzen", das aber eher zu mnd. stûr "widetspenstig" (woraus le. stūrs) gehört.

Avots: ME III, 1110

II stūris: stūŗa galiņā BW. 30726.

Avots: EH II, 597

II stūris, s. stūre I.

Avots: ME III, 1110

III stũris Ekau, Grünwald, = stūrgalvis.

Avots: ME III, 1110

‡ IV stùris ² Linden in Kurl., die Tour eines Tanzes ("tāda dejas daļa, kuŗā dejuošanas paņēmieni atkārtuojas rēgulāri"): kad sasit plaukstas, tad tas s. ir beigts un jāsāk atkan cits. Mit sekundärem s-.

Avots: EH II, 597

stùrisks: te rudzus tâ stùriski ² ("?") pļāva Linden in Kurl. s. ("nuo stūŗa sākuot"; mit û ² ) pļaut Orellen. stûriski(s) ² ("?") likt lieluo lakatu ebenda.

Avots: EH II, 598

stùrisks, Adv. stùriski, winkelrecht St., U.: (vaiņagu) virsmala... sānuos stūriski izspiedās uz āru Etn. IV, 107.

Avots: ME III, 1110

tàisnstùris,* ein Rechteck Konv. ² 3973.

Avots: ME IV, 125

trijstūris:* trijstūŗu ce̦puri BW. 33600, 1.

Avots: EH II, 694

trijstūris,* das Dreieck.

Avots: ME IV, 235

trîsstùris: trīsstūŗu ce̦pure BW. 14703, 1.

Avots: EH II, 696

trîsstùris, ein Dreieck: izpīt nuo salmiem trīsstūri Dienas Lapas piel. v. J. 1891, S. 111. trīsstūŗu ce̦pure LP. VII, 425, SDP. VIII, 36.

Avots: ME IV, 242

trîsstùriskis, Adv., dreieckig: cirtis ar nūju trīsstūriskis vējam LP. VII, 658.

Avots: ME IV, 242

àizkabinât,

1) : klabatu ne˙maz neaizkabinuot Janš. Līgava I, 38; ‡

3) vorhängen
Dunika, Kal., Rutzau: a. deķi luogam priekšā.; Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) anhäkeln (sich anhaken): svārku stūris viņam aizkabinājās aiz naglas Dunika, Kal.;

2) sich
(dat.) zuhaken Dunika: a. lindruku.

Avots: EH I, 28

àizplîst, intr., etwas bersten, platzen, einen Riss bekommen: bļuoda, zvans, lakata stūris, zars aizplīsis AP., Tirs.

Avots: ME I, 44

apkuôrãm, apkuorẽm, apkuorĩbãm, apkuorņus (Naud.) runāt,

1) mit Umwegen, mit Umschweif, schlau, pfiffig reden:
es gan tā apkuorām e̦smu izprasījis. taisni suolIjies nav, bet apkuorām gan tā runā Seib.; auch ar apkuorām: ar apkuorām tē̦gāt pēc naudas, mit Umwegen sich nach den Geldverhältnissen erkundigen Etn.;

2) ceļš apkuorēm, t. i. ceļam vidus augstāks, tā ka malas nuoiet nuolaideņi Druw. apkuoris [nebst apkuorēm zu kuoris oder kuore "Dachgipfel"
], Adv., nach beiden Seiten hin schräg: ja kuoku nuotaisa tādu, ka šķē̦rsgriezums ir trīsstūris, tad saka, ka kuoks nuotaisīts apkuoris. rudeņuos labību pie šķūņiem kulšanai save̦d un saliek apkuoris, t. i. kâ jumta kuori uz abām pusēm Ostlivland.

Avots: ME I, 97

‡ atdzeme,* die Wiedergeburt: šis mūsu zemes nuostūris prasa jaunas atdzemes Jaun. Ziņas v. 6. Aug. 1928.

Avots: EH I, 140

brèkt, - cu,

1) intr., schreien, weinen:
aita, pūce, sīlis, zīle brē̦c; bērns, māte brē̦c, weint, dafür gew. raud; pilnā galvā, kaklā, visā galvā brēkt, aus vollem Halse schreien, vienā baltā gabalā b., immerfort schreien; b. aizsmakdams, schreien, sodass man die Stimme verliert; bē̦rns brē̦c aizelsies, das Kind weint, sodass es ausser Atem kommt;

2) mit. d. Gen. od. uz, gew. pēc, wonach schreien:
jē̦ri brēca smalka siena, gew. pēc siena. pūcīte brēca siliņā uz jauniem cālīšiem BW. 13099;

3) mit ar: brēkt ar galvu, vē̦de̦ru, ar visiem kauliem, ar krustiem un sāniem, über Kopf -, Leib -, Glieder -, Kreuz - und Seitenschmerzen klagen.
Subst. brèciens, das (einmalige) Geschrei, das Weinen: jaunpiedzimuša bē̦rna pirmais brēciens. nebūs ne desmit kaķa brēcienu ceļš Rainis, Zelta zirgs 17. brēkšana, das Schreien, das Weinen (die Tätigkeit selbst): bē̦rns brēca vienā brèkšanā. brē̦camais stūris, eine Ecke, wo die Hochzeitsrede gehaltet wird RKr. XVI, 103, 120. [breè̦cu "schreie" dürfte für älteres bre̦cu (inf. brèkt) eingetreten sein; daher wohl zu slav. brexati "schreien, kläffen, keuchen", ahd. prhat "Lärm" und (?)ir. bressim "Geschrei", vgl. Berneker Wrtb. I, 83 und Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 185.]

Kļūdu labojums:
sodass = so dass

Avots: ME I, 330, 331

čigums: "jumta kakts" A.-Schwanb.; "salmu jumta augšējā galuotne (stūris)" Lemsal.

Avots: EH I, 290

ìeguomît, ‡ Reft. -tiês, sich einbiegen Dunika: lakata stūris ieguômījies 2.

Avots: EH I, 516

ìemḕrcêt, ìemḗrkt,

1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;

2) iemêrkt ² , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.

Avots: ME II, 45

[ìemìrkt,

1) lagsam hineinsinken:
siekta iemirkusi dūņās Kl. lakata stūris iemirka ūdenī Bauske;

2) zu weichen anfangen:
lini vēl tikai iemirkuši, bet nav izmirkuši PS.]

Avots: ME II, 45

izgŗūt [li. išgriúti], izgrūt., auseinfallen, hinausstürzen: mūŗa stūris izgŗuvis. krasts dažās vietās bija stipri izgruvis Zeltm. visa māja nu izgŗūst ārā Janš. [dziedātāja izgruvušu pakaļiņu BW. 34821 aus Dond.]

Avots: ME I, 741

kņubs [Nigr.], zu viel gebogen Kurl. n. U.: (sieva) mazu, kņubu de̦guntiņu BW. 21223, 3. [In Stenden so von der Sense: izkapts ir kņuba, kad asmeņa smailais gals ir nuo kūlīša tik˙pat tālu taisnā līnijā kâ asmeņa platā gala stūris. kņubs "salīcis" Dunika.]

Avots: ME II, 253

krepeči,

1) = kre̦puči, Schleimauswurf Etn. IV, 98, Fest., [Nerft, krepeči Zb. XVI, 217];

2) allerlei Kram, Abfälle:
trešais stūris bij piekrauts šādiem tādiem krāmiem, krepečiem un ratiņu dreimaņu lietām Latv., Lub. [šur tur starp krepečiem atradās pa sentē̦vu kuoklei Austriņš M. Z. 7;

3) nom. s. krepecis Nerft "tītara apakšējā sekste."]

Avots: ME II, 273

ležģis, ein Zipfel am Kleide (drānas stūris) Rutzau n. Etn. I, 32. [Dieses lezg - neben lesk - in l,eska (s. dies); identisch mit li. lẽzgis "козырек у шапки"?]

Avots: ME II, 455

[*luodze (gespr. mit ostle. ū aus uo), Ecke (stūris) einer Wiese, die beim Aufteilen der Wiese in gleiche Teile nachgeblieben ist Kārsava, Mērdzine, Dricē̦ni. - Zu luôgs?]

Avots: ME II, 524

‡ nùotropêt Salis, = nùotrapêt, nuotrupêt: mājai stūris nuotropējis.

Avots: EH II, 102

šķuobîgs, wackelnd, wankend Etn. III, 148. šķuobīgi pamati. šķuobīga ē̦ka A. XI, 494. (fig.) šķuobīgais raksturs B. Vēstn. šķuobīgs četrstūris tam bija ģīmis Lautb.

Avots: ME IV, 57

‡ šļaupe̦ns Druw. "schief": š. stūris.

Avots: EH II, 644

spunnis (unter spunis), ‡

2) "maizes šķēlē izgriêzts vadžveida kumuosiņš" Siuxt: izgriez nuciņā spuñnīti un ieliec sviestu iekšā! ‡

3) "maza četrstūŗaina lupatiņa, kuo iešuj krekla padusēs tâ, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, uotrs - muguras pusē; sievietēm spuñnītìs tikai padusẽs, bet vīriešu kre̦kliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei" (meist das Demin.) Siuxt.

Avots: EH II, 564

stêrbele ² : "kāds stūris apģē̦rba lejas daļā" (mit ḕr ² ) Auleja; "apģē̦rba gabala apakšējā malä Grünw.: nuo pastuotes atkritusi s. Talsen; stêrbeles ² "lindraku apakšējā mala" Frauenb.; "kre̦kla piešuve" (mit ẽr ) Rutzau; (mani) pie stērbeles turē̦dams BW. 24109. tautu dē̦lu (rinduciņa) sterbelēm sitināt 7478 (aus Rudbahren).

Avots: EH II, 577

‡ stḕrbelis ² Kaltenbr. "svārku vai mēteļa apakšējais stūris priekšpusē".

Avots: EH II, 577

I stũre Karls., PS., U., stūris U.,

1) das Steuerruder
U., Karls., (stūre u. stūris) Bielenstein Holzb, 611, das Hauptsteuer am Hintersteven der Struse (stūre, stūris) Bielenstein Holzb. 632: nuo maza stūra Glück Jakobus 3, 4;

2) der Langbaum zwischen Vorder - u. Hinterachse
U., Bielenstein Holzb. 547 (stūre, stūris); das Eisen, mittels dessen die Femerstränge an der Achse befestigt sind Biel. n. U., der Strick (die Kette) an der Wagenachse (stūre) Dobl. n. Bielenstein Holzb. 549, Schwarden;

3) ein Döbel
Karls. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stûr(e) "Steuer".

Avots: ME III, 1109

III stūre, s. stūris I.

Avots: ME III, 1109

tàisns,

1) eben, gleich
Manz, Lettus, gerade: t. ceļš. ar ve̦cu zirgu var taisnas vagas dzīt Br. sak, v. 1533. taisns kâ svece Etn. II, 62. tik taisns (grib būt) kâ dieva pirksts, bet tik līks kâ āžu rags Br. sak. v. 263. taisns kâ āžu rags 74. taisns kâ zirga luoks 1517. taisns stūris (Antropol. III, 10) oder lenķis (Etn. III, 29), ein rechter Winkel;

2) direkt:
gan taisni, gan aplinki pienākumi B. V.;

3) gerecht, rechtschaffen:
t. cilvē̦ks;

4) wahr:
gluži kâ ar kašķi; taisns vārds A. v. J. 1897, S. 529;

5) einfach
U., bloss: kad tik taisnu grāmatu varē̦tu iemācīties U., wenn er doch nur das einfache Lesen erlernte. taisns cilvēciņš Biel. n. U., ein Kerlchen mit Verstand von Mittelsorte. te tik taisni strādnieki, - ne˙kāda lieka nav U., hier sind nur die wirklich nötigen Arbeiter, - keiner darüber;

6) par taisniem ūdeņiem šuoziem nevarēs braukt BielU., über richtige (wirkliche) Gewässer wird man diesen Winter nicht fahren können;

7) taisnā balss, Orgelpunkt:
inflantiešiem ir savs . . . nuosaukums guluošai balsij (Orgelpunkt); viņi tuo sauc par "taisnuo balsi" A. XX, 471;

8) passend
St. Adv. tàisni, taišņi Pas. III, 122 (aus Kapiņi), Serbigal n. FBR. IV, 58, Prl, n, FBR, VI, 114, Preiļi n, FBR. VIII, 16,

1) gerade (lokal und übertragen):
taišņi izbraukt, geraden Wegs fahren Mag. XIII, 3, 59. krusa nāca taišņi zemē R. Kam. 163. izsviede kristu ve̦lnam taišņi uz kakla Pas. V, 374. pūķis stiepies pa gaisu taišņi uz viņa tiesu LP. VI, 74. taisni tai brīdī V, 401. taisni ap pulksten 12 VII, 1, 1069. taisni ve̦se̦lu gadu IV, 127. taišņi jaungada vakarā Blaum. Pie skala ug. 26;

2) direkt SDP. VIII, 57;

3) geradezu:
šie cilvē̦ki taisni traki A. v. J. 1899, S. 490;

4) gerade heraus, wahr:
saki taisni (Var.: pa˙tiesi, tiešām), tautu meita, vai būs[i] mana, vai nebūsi? BW. 14801, 2 var. taisni (Var.: tiešām) saku, neme̦luoju 15231, 1;

5) rechtschaffen:
re̦dz man[i] taisni dzīvuojuot BW. 9111, Subst, tàisnums, die gerade Richtung, das Geradesein; das Gerechtsein.

Avots: ME IV, 125

tâlgals, tâļgals, das ferne Ende: nuo . . . tāļgala (aus dem entfernten Ende) var sasaukt MWM. X, 82. tāļgalā, am fernen Ende 84. tāļgala stūris 83.

Avots: ME IV, 145

‡ teslice (2 x mit -e-, 1 x mit -è- geschrieben) Druw. n. RKr. XVII, 83 "kas uz zemi slābs nuokarājies (kabata, uzvalka stūris u˙t.t.)": tev kabatas kâ teslices karājas gar sāniem.

Avots: EH II, 676