Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stiķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stiķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (55)

blīstiķis

‡ blìstiķis 2 Saikava, wer sich ohne Arbeit herumtreibt, ein Faulpelz.

Avots: EH I, 230

blorstiķis

‡ blor̃stiķis Wainsel n. FBR. XIV, 88, (mit or̂ 2 ) Salis, ein Fasler, Schwatzer: b. ir tāds, kas pasaulīgi pulk[a] aplam runā un plorkš, kur nevajaga Salis. Vgl. blur̂kstêt.

Avots: EH I, 231

bostiķis

‡ buostiķis Wainoden, ein Knüttel.

Avots: EH I, 259

lāpstiķis

lãpstiķis, eine Lasche, ein anzustickender Streifen U. [Im zweiten Teil anscheinend das d. Stück enthaltend.]

Avots: ME II, 440

lemstiķis

lem̃stiķis, ein Stück, Fetzen: gaļas, pļavas lemstiķis Burtn., Lub., Sessw., Fest. (hier lèmstiķis 2).

Avots: ME II, 450

lestiķis

lestiķis, ein grosses Stück: paņēmu labu lestiķi gaļas, maizes uz ceļa līdz Naud.

Avots: ME II, 454

lopstiķis

‡ lopstiķis Wainsel, ein von Kleidern herunterhangender Fetzen; ein kleiner Landstreifen.

Avots: EH I, 758

melstiķis

melstiķis, der Lügner, (Faulenzer) Erlaa n. Etn. IV, 146, Wolm.

Avots: ME II, 600

mulstiķis

mul˜stiķis,

1) das Mundstück (einer Pfeife)
Matk.;

2) der Maulaffe
Bers.;

3) der
Pl. stiķi, die Halfter mit eisernem Gebiss Grünh., Dobl., Līn., Katzd. In der Bed. 1 u. 3 jedenfalls auf d. Mundstück beruhend; [in der Bed. 2 wohl zu mulstīt II].

Avots: ME II, 665

pirstiķis

‡ pir̂stiķis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, ein unbeständiger Mensch.

Avots: EH XIII, 239

plekstiķis

plekstiķis, der Schmetterling Hasenp., Grob. n. Etn. III. 66; vgl. plestiķis.

Avots: ME III, 335

plestiķis

plestiķis,

1) plestiķe Rutzau, der Schmetterling
Dunika (hier vorzugsweise von kleinern Nachtschmetterlingen), Līn., Nigr., Kalleten, Ahswikken;

2) ein leichtsinniger; alberner Mensch
Līn. Aus li pleštėkė˜ "Schmetterling".

Avots: ME III, 337

plīstiķis

plĩstiķis, jem., der nichts Gescheites zu tun versteht od. wünscht C., Arrasch.

Avots: ME III, 349

pupstiķis

‡ pupstiķis NB., der Zapfen einer Tonne.

Avots: EH II, 326

restiķis

restiķis, ein dicker Mensch N.-Bartau, f. -e, eine dicke Frau N.-Bartau n. RKr. XVI, 126.

Avots: ME III, 513

rupstiķis

rupstiķis Wid., der Knüttel, Stock.

Avots: ME III, 563

skumstiķis

skum̃stiķis, ein Kunststück (hieraus entstellt) Nötk.

Avots: ME III, 904

slapstiķis

slapstiķis Sassm., slapstis Heniņ "wer Schlupfwinkel sucht": tas ir tāds slapstiķis, pa kaktiem vien luožņā Sassm.

Avots: ME III, 917

spelstiķis

spelstiķis,

1) Böller
V.: šuo . . . apšaudīt ar lielgabaliem un spelstiķiem MWM. 1899, S. 639;

2) in Ramelshof spöttisch von attmodischen Pfeifen und Hüten.
Aus d. Feldstück;

3) "?": Emiluks . . . staigāja apkāri kâ spelstiķis Kürstenis.

Avots: ME III, 988

spurkstiķis

spurkstiķis,

1) "?": pie kuoka spurkstiķis (Var.: spurstiķis) RKr. VII, 932 (Rätsel);

2) "jem., der leicht in Zorn gerät und eilig sich entfernt"
Bers. (mit ùr 2 ); "kas spurkš" Nötk.

Avots: ME III, 1032

spurstiķis

‡ spùrstiķis 2 Linden in Kurl. "palaidnis; ein unruhiger Mensch": skuķis iet kâ s.

Avots: EH II, 565

špurstiķis

‡ špurkstiķis Bers., eine am Ende einer Stange befestigte hölzerne od. blecherne Maulwurfscheuche.

Avots: EH II, 655

stiķis

I stiķis,

2): kad zirgs aršanas stiķi ("darbu, uzde̦vumu") izpilda, tad ir labi Seyershof.

Avots: EH II, 579

stiķis

I stiķis,

1) das Stück, etwas Eingelegtes (z. B. bei einem Hemde)
U.; die Stelte, wo zwei Stücke zusammengefügt sind, z. B. die Naht an einem Kleidungsstück, wo ein mangelndes Stück eingefügt ist Salis;

2) ein besonderer Streich, ein besonderes Stückchen
U., ein Scherz U., Spr. (bei Spr. ausserdem: "штука"), ein Kunstgriff, Pfiff U., Schabernack V., Brasche; ein Tanzstückchen U.: Pricim ir tuo niķu un stiķu vienumē̦r vairāk nekâ suņam blusu Liev. Brez. un Hav. 228; 31 der Schritt Spr., der Zwischenraum Spr.: tas ir tas labais stiķis, das ist der gute Tag (bei wechselndem Befinden) Biet. n. U.;

4) der Vorfall
Spr.: savāds stiķis, ein komischer Vorfail U. Nebst estn. tükk "Stück" aus mnd. stucke dass.

Avots: ME IV, 1067

stiķis

II stiķis, ‡

2) der Stich mit einer Schaufel (beim Graben)
Lubn.

Avots: EH II, 579

stiķis

II stiķis, der Stich beim Kartenspiel. Nebst estn. tihk aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 1067

stiķis

III stiķis: ein Sprung Erlaa: zirgs nu stiķiem vien skrien. stiķiem lēkt, galoppieren A.-Schwanb., Morizberg, Walk, Wenden.

Avots: EH II, 579

stiķis

III stiķis, eine plötzliche, heftige Bewegung U.: ar stiķi viņš man acīs lēce, er fuhr plötzlich auf mich los U. Duore ar stiķi viņam klāt Stāsti Krauklu kr. 92. neļaun zirgam ar stiķi lēkt! salauzīs lietas Saikava. stiķiem (Var.: ātri, drīzi u. a.) rāvu brāļa dzirnas, lai tās skrēja šķēpelēs BW. 22478 var. (a r) stiķiem (N. - Peb., Bers., Sessw., Lasd., Adsef) od. stiķuos, im Galopp, sehr schnell: stiķuos (stiķiem) braukt Fest. kalnā stiķuos. lejā suoļuos Saikava. kājām nuoskriešu ar stiķi MWM. Vl, 15. aizgājis... vienuos stikuos Upīte Medn. laiki 10.

Avots: ME IV, 1067, 1068

svelstiķis

svelstiķis,

1) ein Loch, wo Luft, Rauch usw. durchziehn kann; der Hintere
Druw.: griez uz mani savu svelstlķi! Druw. n. RKr. XVII, 80;

2) ein Leichtfertiger
(mit èl 2 ) Golg.

Avots: ME III, 1149

svipstiķis

svipstiķis, ein Hasenfuss, Windbeutel U., Mag. XIII, 2, 48, ein Zierbengel U.: pēc tāda svipstiķa vien izskatās: skrullējās un sukājās un spuogulī vien daiņuojās cauru dienu Asp.

Avots: ME III, 1160

urbstiķis

I ùrbstiķis 2 Sessw., ein kleiner Bohrer Wid.

Avots: ME IV, 302

urbstiķis

II ùrbstiķis 2 Gr.- Buschhof "ein Leichtsinniger".

Avots: ME IV, 302

vaibstiķis

vaîbstiķis Nötk., Sessw., Tirsen, einer, der häufig das Gesicht verzieht Peb., Vīt., Zebrene.

Avots: ME IV, 433

valstiķis

‡ valstiķis "Wer den Mantel auf beiden Schultern trägt, keine eigene Überzeugung hat" P. Alunāns.

Avots: EH II, 753

velstiķis

velstiķis,

1) Schwanb."?";

2) "ein kleines Kind, das sich andern unter die Füsse wälzt"
(mit elˆ ) Selsau.

Avots: ME IV, 533

vistiķis

vistiķis, der Hühnerhahicht Saikava.

Avots: ME IV, 626

vīstiķis

I vīstiķis, ein Vogel Livl. n. RKr. XVII, 64 (mit ĩ), Vīt.; "vītītes kauķis" LP. V, 103: vīstiķis uķina Etn. II, 51. -- re, kur vīstiķis vīvina! sagt man von einem, der süss (einnehmend), spricht Etn. 1V, 4.

Avots: ME IV, 643

vīstiķis

II vîstiķis Drosth., Kreuzb., Nötk., Schwanb., = vīsteklis 4; in Nötk. angeblich auch (scherzhaft) für vīsteklis 2.

Avots: ME IV, 643

zaustiķis

zaustiķis Lenzenhof "kas slāpstās".

Avots: ME IV, 692

zustiķis

zustiķis, ein Knüppel Gaiken: viņš tik skatījās pēc zustiķa, lai grābtu puiku ruokās Upītis St. 68.

Avots: ME IV, 752

zvelstiķis

‡ zvelˆstiķis 2 Lems. "?": izaudzis tāds kâ z., - darbu strādāt ne˙maz negrib. tas z. (von einem Hund) gul duru priekšā.

Avots: EH II, 815

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (4)

plirktiķis

plir̃stiķis, leichtes, leicht reissendes (intr.) Zeug Wolmarshof.

Avots: ME III, 346

ursiķis

‡ ur̃stiķis Wainsel n. FBR. XIV, 88 "urbulis, urķis". Vgl. ùrbstiķis 2 I.

Avots: EH II, 715

zentiķis

zestiķis: s. dazu Sehwers Unters. 163.

Avots: EH II, 805

Šķirkļa skaidrojumā (15)

mīkstulis

mîkstulis,

1) ein weicher Gegenstand:
pie kuoka spurkstiķis (Rätsel) RKr. VII, 932;

2) die Molluske
Freywald;

3) ein Weichling, Zärtling:
uz nerimstuošu darbību radītais cilvē̦ks nuonīkst līdz mīkstulim Kaln. Uozuolk. m. 54.

Avots: ME II, 643

slapsts

slapsts,

1) der Schlupfwinkel
Wid., Warkl.: sikspārņi vakaruos atstāj savus slapstus MWM. VI, 396, Warkh.;

2) = slapstiķis Golg., Bers.

Avots: ME III, 917

spurkšis

spurkšis,

1) spur̃kšis Lems. n. FBR. IV, 96, spurkšķis, das Schwirren, Geschwirr:
izdzirdis laidārzā tādu kâ spurkšķi Etn. II, 88; LP. VII, 544;

2) Spottname für einen in kurzen, ausgewachsenen Kleidern steckenden Menschen
Seew. n. U.;

3) spur̂kšķis Bers., = spurkstiķis 2.

Avots: ME III, 1033

stiķēt

stiķêt, -ẽju,

1) aus Stücken zusammensetzen
Salis;

2) sticken
U.: stiķēju, adīju (Var.: adīju, rakstīju) BW. 715? var. Refl. -tiês, streiten, sich brasseln, prozessieren W: Livl. n. U. stiķêt 1 aus mnd. stucken dass.; stiķêt 2 nebst estn. tikkima aus mnd. sticken dass.; stiķêties wohl zu stiķis I 2.

Avots: ME IV, 1067

švipaste

švipaste,

1) = svipstiķis Erlaa n. U.;

2) = svipaste I N.-Peb.: ķēvīt, mana švipastīte! BW. 27152, 2 var.;

3) "ein geschwätziges Frauenzimmer"
Morizberg.

Avots: ME IV, 116

uķināt

uķinât, schreien Wid.: vīstiķis uķina Etn. Il, 51.

Avots: ME IV, 297

vaibsts

vaibsts,

1) vaîbsts Drosth., Fest., Kl., Mahlup, Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, (mit aĩ) Bauske, der Gesichtszug; eine Verzerrung im Gesicht; die Miene, der Gesichtsausdruck
Wid.; Plur. vaîbsti Kl., (mit aî 2) Iw., die Gesichtszüge;

2) = vaibstiķis Vīt.: tāds vaibsts vien nuo tevis iznāk Ar.

Avots: ME IV, 433

zestiks

I zestiks Lasd., N.-Bartau, Perkuhnen, zestiķis Bielenstein Holzb. 648, eine dünne Leine, die durch die äusseren Netzmaschen der Flügel eines Zugnetzes gezogen wird und mit der man das Zugnetz zieht; zestiķis Biel. n. U., ein fingerdicker Strick am Netz. Die Leine sei durch Knoten in 6 Telle geteilt; also wohl auf d. sechs Stück beruhend.

Avots: ME IV, 714