Paplašinātā meklēšana

nestiñgrs, nicht stramm.]

Avots: ME II, 734

‡ pastingrs, ziemlich stramm (hart): tāda branga nūjiņa, paviegla un pastingra Janš. Mežv. ļ. II, 311.

Avots: EH II, 177

stiñgrs,

1): stìngri ² (beinahe unbeweglich)
sēdēt Kaltenbr. stingri (knapp, äusserst sparsam) dzīvuot ebenda. kad stingrāki ("stiprāk") paplēsu, tâ pušu bija Siuxt.

Avots: EH II, 580

stiñgrs (li. stingras "stingrs" Miežinis) C., Wolm., stìngrs ² Prl., stin̂grs Kl., Adv. stingri,

1) stramm, starr (vor Frost
Manz. Lettus), zusammenhaltend, gespannt, steif U.: stingrās (māla) zemēs Konv. ² 657. stingri jūgt Biel. 1531;

2) fig., streng:
stingra audzināšana. sieva, kas viņu tur stingrās ruokās A. XX, 938;

3) biegsam, elastisch
(?) Lind. n. U. - Subst. stiñgrums (li. stingrumas Miežinis), die Strammheit, Starrheit, das Zusammenhalten. Nebst stings zu stingt, ste̦ngrs (s. dies); vgl. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 28.

Avots: ME III, 1070

ce̦lât: auch Orellen, Salis, Seyershof: vējš sāk jūŗu c. Salis. Refl. -tiês: sich wiederholt (er)heben: vāks nav stingrs, ce̦lājas Orellen. ja zābaks par lielu, tad tas ce̦lājas ebenda. vējš sāk c. Seyershof. kad guovs ce̦lājas (bespringt eine andere Kuh), tad viņu ve̦d pie buļļa ebenda.

Avots: EH I, 263

de̦ñkts: auch ("stark, kräftig") Dunika, Gtamsden, Kal., OB., wozu das Adv. de̦n̂kt[i] ² Schlehk und Suhrs n. FBR. VII, 35; "gewandt; beherzt" Dunika, Kal., OB.; de̦nkts "stingrs">stingrs, stingri savilkts" um Hasenpot und Libau; kad kas bāžams šaurā caurumā, tad saka: "tas iet traki de̦nkti" (mit Mühe?) ebenda. kad biezas drēbes jāšuj, adata iet de̦nkti (mit Mühe?) ebenda. Öfters bei Janš.: vēl muodrs un d. (stramm?) Atpūta № 371, S. 8. ganta, de̦nkta meita Mežv. ļ. II, 132 (ähnlich 142). druikta un de̦nkta (sieviete) 80. ķērās de̦nkti (energisch?) katram darbam klāt 91, de̦nkti turēt gruožas 130. izdejuojuos negantā de̦nkti 164. tā visus... cienī de̦nkti ievē̦ruot Līgava II, 56. Subst. de̦nktums: par viņas de̦nktumu un gantumu... nebija šaubu Mežv. ļ. II, 386.

Avots: EH I, 315, 316

gum̃zât,

2): "grossartig essen"
Fehteln. Refl. -tiês,

1): "langsam und ungeschickt gehen oder arbeiten"
(mit um̂ ² ) Siuxt;

3): "sich krümmen (biegen)"
(mit ùm ² ) Erlaa: stingrs valgs, plācenis var g.; gruozus pinuot, skali gumzājas uz vienu pusi, uz uotru.

Avots: EH I, 419

izļumt,

1) ("izlaisties, izplūst miesā vai apģē̦rbā, izplēsties, kļūt ļumans" Bers., tapt ļe̦gans, nestingrs Drsth.; "weich werden":
izļumusi pļava. izļumis (= nuolaidīgs) cilvē̦ks Druw.;

2) izļum̂t ² , - mstu, - mu Stenden, sich verrenken:
viņam kāja izļumusi. viņš iet kâ izļumis Lautb.;

3) ="pajukt" (vom Gewebe) Bers.;

4) izļum̃t (- mstu, - mu), durch und durch nass werden;
Pilzen und pastalas) Schujen, Serben, Wenden, Roop u. a.;

5) wackig weden:
stabs izļumis (nestāv vairs stipri) Weinsch. (hier dafür auch izļumêt)].

Avots: ME I, 767

‡ kņats "stalts, stingrs">stingrs, iznesīgs" Schibbenhof: k. augums.

Avots: EH I, 636

lakauši Nötk., eine Art Wasserpflanzen (augļi gļuotaini un līdzīgi kalmju čukuriņiem, sirds veida lapas biezas, stublājs - stingrs, gaļains; pavasarī, kad nav vēl citu zāļu, lakaušus sagrūstus duod sivē̦niem).]

Avots: ME II, 415

‡ palaîstevis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = palaîstuvis: bija stingrs un guodīgs meitē̦ns, ne tâ kâ tagadējās palaisteves Veselis Daugava 1934, S. 194.

Avots: EH II, 148

I smaĩls: auch (mit aĩ ) Ruhental, (mit aî ² ) Zögenhof; spitz (mit ài ² ) Kaltenbr.; vīri, kuriem augums stingrs, s. un ciets Latv.

Avots: EH II, 532

‡ steģerîgs Seyershof "stingrs">stingrs, vingrs": s. puika, - pats tiek augšā nuo zemes.

Avots: EH II, 575

ste̦ñgrs Iw. n. FBR. VI, 51; Schlehk n. FBR. VII, 40, Dunika, Turlau, Gramsden, ste̦ngrs Rothof, Suhrs, Popen n. FBR. VIII, 115,

1) = stingrs">stingrs, kräftig, stark U., prall, straff V.: vajaga ste̦ngram būt, lai darbuos izturē̦tu Dond. lai bē̦rns nebūtu izļuris kâ plausis, lai būtu ste̦ngrs JK. VI, 9;

2) streng, trotzig
U. - Subst. ste̦ngrums, die Steifheit V. Nebst ste̦ngs und stingrs als ein Kuronismus zu li. sténgti "sich anstrengen", stangris "widerspenstig", stingti "steif werden" und wohl auch ahd. stanga "Stock, Pfahl, Stange", stengil "Stengel" u. a., s, Walde Vrgl. Wrtb. II, 623.

Avots: ME III, 1061, 1062

stìngrêt ² -ẽju, intr., stramm, straff werden: ruoka stingrē, die Hand zieht sich straff zusammen (zum Ausholen, Schlagen) Warkl. Refl. -tiês,

1) kräftig
(stingrs) werden (mit iñ) Siuxt, Nötk.: darbā stingrēties Bers.;

2) stiñgrēties Drosth., Tadaiken "cīnīties".

Avots: ME III, 1070

stiñgrinât C., Siuxt, Dond., stingrinât ² Lubn., Warkl., stingrs machen. Refl. -tiês, = stiprināties (mit -iñ-) Drosth.: pēc slimības cilvē̦ks sāk stingrināties Golg.

Avots: ME III, 1070

striñgs Wolmarshof, Nitau, Serbigal, = stingrs">stingrs. Aus stingrs unter dem Einfluss von stringt?

Avots: ME III, 1090

uzmālis, Sand enthaltender Lehmboden AP., Lös.: mums tāds stingrs uzmālis; kad sakalst, tad grūt uzart AP., Lös.

Avots: ME IV, 357

I vā̀rds,

1): kaķismi mums vajadzēja mācīties v. vārdā (auswendig)
nuo grāmatas Jauns. Raksti IV, 14. ņēmu un izstāstīju v. vārdā (Wort für Wort) Jauns. Mana dzīve ³ 19. mīļi vārdiņi BW. 25075, 1;

2): tā bij sieva, tai bij v., - kuo suolīja, tuo ledeva BW. 1839. stingrs savā vārdā un nuoduomā Vindedze 26.

Avots: EH II, 762

žeperîgs, herzhaft, unternehmend, geschickt, beweglich AP., Arrasch, Druw., Ekau, Erlaa, Golg., Gotthardsberg, Horstenhof, Kegeln, N. - Peb., Nötk., Raiskum, Ramelshof, Römershof, Ronneb., Schujen, Schwanb., Serben, Sermus, Sessw., Uogre, Waidau; geschickt bei der Arbeit A. - Ottenhof, AP., Bauske, Naud.; tüchtig, arbeitsam Ekau, Grünw., Stockm.; hurtig Grünh., Saucken; schlagfertig, ein wenig schroff Schujen; lustig, beweglich, ausgelassen Kokn., Stockm.; "žeberīgs" Drosth.; übereilt A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Lubn., Meiran, Prl., Saikava; kräftig, "stingrs%20uz%20k%C4%81j%C4%81m">stingrs uz kājām" N. - Peb.; störrisch, zänkisch, prahlerisch, auf seinem Recht bestehend Vīt.; "drusku lielīgs, draiskulīgs" Plm.; das Wesen eines žeperis II habend Kurmene; "kas pretī turas" A. - Ottenhof, Bauske, C.: žeperīgs puisis Grünh. u. a. Jūla ir žeperīgs skuķis Saikava. žeperīga meita N. - Peb. tas ir žeperīgs vecis Stockm. mūsu saimnieks tik žeperīgs: visur viņš iŗ visu viņš re̦dz un dzird Naud. žeperīgs uz visām kantēm Drosth, Sessau.

Avots: ME IV, 803, 804