Paplašinātā meklēšana

atstir̃kšt, quarrend, plärrend antworten: "lai izduodas!"Virulis atstirkša Aps.

Avots: ME I, 198

nùostir̃kšķêt: "Vīrulis" ME. 11, 860 zu verbessern in "Virulis".

Avots: EH II, 91

nùostir̃kšķêt, nùostir̃kšêt, auch nùostir̃kšt, einen klirrenden, plärrenden Schall, Laut von sich geben: ratis vien nuostirkš, kad de̦guns iebrauc luogā MWM. VIII, 542. dzelzis vien nuostirkšēja! BW. 16824, 4. sita pa galdu ar dūri, ka visa istabiņa nuostirkšķēja Degl. "vienu gadu esi te, uotru tur,"Vīrulis nuostirkša nuo pakaļas Aps.

Kļūdu labojums:
Vīrulis = Virulis

Avots: ME II, 859, 860

nùostirkšķinât,

1) intr., erknarren (von der Uhr)
U.;

2) tr., mit Unrat besudeln
Mag. XIII, 3, 57.

Avots: ME II, 860

stir̃kš! Lin., Interjektion.

Avots: ME IV, 1073

stirkša, ein leichtsinniger Mensch Ruj.

Avots: ME IV, 1073

stirkšêt, -u, -ẽju,

1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt ² Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);

2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;

3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja

1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;

4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;

5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.

Avots: ME IV, 1073

stirkšinât Schwanb. (mit ir̂), Ruj., Widdrisch (mit ir̃), stir̂šķinât Saikava,

1) tr., fakt., zirpen:
sienāzītis stirkšina savu dziesmiņu R. Sk. II, 54; 2 stir̂kšķinât MSil., U., intr., freqn., klirren.

Avots: ME IV, 1073

stirkšķêt, stirkšķinât, s. stirkšêt, stirkšinât.

Avots: ME IV, 1073

stirkšķiêns, das (zeitlich begrenzte) Klirren: zuobe̦nu stirkškieniem Vēr. II, 18.

Avots: ME IV, 1073

stir̃kšķis,

1) ein Geschwätziger
Jürg. (vgl. stirkšêt 4);

2) die Ruhr
N. - Bartau (vgl. stirkšêt 3);

3) ein sehr heftiger Mensch
(mit ir̂ ² ) Ekau, Grünwald.

Avots: ME IV, 1073

stirkšêt: auch (mit ir̃ ) Orellen, Sermus, Wainsel; zirgi piebrauc un stir̃kš ("?") vien pie durīm Seyershof.

Avots: EH II, 581

stirkšinât: "2" ME. III, 1073 zu ersetzen durch "2)"; ‡

3) von verschiedenen Lauten:
ar ruokām appļauj malas, lai var ar mašīnu s. (mit ir̃ ) Orellen. puika tik min paminu un stir̃kšina ratiņu Seyershof. spārnuots ... mākuonis (von Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā A. Upītis Pirmā nakts 24. ar koleru saslimušie sēdēja uz puodeļiem un tik stirkšināja (entleerten sich hörbar) Frauenb.

Avots: EH II, 581

‡ stirkšis,

1) "priekšme̦ts, kas stirkš" (mit ir̃ ) Orellen; "ein hölzernes Gerät, das von Jägern zum Heraustreiben der Hasen aus einem Wald gebraucht wird"
(mit ir̃ ) Frauenb.;

2) ein sich leicht aufregender, ungeduldiger Mensch
(mit ir̃ ² ) Kolberg.

Avots: EH II, 581

stirkšķêt,

1): auch (mit ir̃ ) Gr.-Würzau.

Avots: EH II, 581

paņirbêt: spārnuots ... mākuonis (gemeint sind Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā Upītis Pirmā nakts 24.

Avots: EH XIII, 161

stirgstêt, s. stirkšêt.

Avots: ME IV, 1072

stirkstêt, s. stirkšêt.

Avots: ME IV, 1073

štir̃kstêt, -u, -ẽju, = stirkšêt 1, Schallverbum, bezeichnend den Schall, der beim Reissen von Stoff entsteht: pārdevēja plēš aude̦klu . . . , ka štirkst Ahs. n. RKr. XVII, 57.

Avots: ME IV, 103