stirkšinât Schwanb. (mit ir̂), Ruj., Widdrisch (mit ir̃), stir̂šķinât Saikava,

1) tr., fakt., zirpen:
sienāzītis stirkšina savu dziesmiņu R. Sk. II, 54; 2 stir̂kšķinât MSil., U., intr., freqn., klirren.

Avots: ME III, 1073

stirkšinât: "2" ME. III, 1073 zu ersetzen durch "2)"; ‡

3) von verschiedenen Lauten:
ar ruokām appļauj malas, lai var ar mašīnu s. (mit ir̃ ) Orellen. puika tik min paminu un stir̃kšina ratiņu Seyershof. spārnuots ... mākuonis (von Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā A. Upītis Pirmā nakts 24. ar koleru saslimušie sēdēja uz puodeļiem un tik stirkšināja (entleerten sich hörbar) Frauenb.

Avots: EH II, 581