Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strēba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strēba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

strēba

strē̦ba, ‡

2) "neapduomīgs, ātrs un paviršs cilvē̦ks" (mit ẽ̦ ) Smilt.: karsti (adv.?) strē̦bas un niķu puoļi Seibolt Rūsa 12.

Avots: EH II, 586


strēba

strē̦ba, das zu Löffelnde (mit -è̦-) Ermes, Grütze U.

Avots: ME IV, 1086


strēbalains

strē̦balaîns "?": caur strē̦balainiem kuoku vainagiem V. Egl. A. v. J. 1899, S. 259.

Avots: ME IV, 1087

Šķirkļa skaidrojumā (7)

atstrēbt

atstrèbt, wegschlürfen, -löffeln: puika atstrēba (Suppe vom vollen Teller), kâ var vairāk biezumu ielikt Siuxt.

Avots: EH I, 172



krist

krist (li. krìsti), krìtu, kritu, intr.,

1) fallen:
ābuoli krīt nuo ābeles. zvaigznes krīt nuo debesīm. ap kaklu, ap ceļiem od. pie ceļiem od. pie kājām krist; krist pie ruokas, die Hand zum Küssen ergreifen; so auch krist klāt an lūgties. [krītama ē̦ka, ein baufälliges Haus Für. I.] viņi strādā uz kakla krizdami, sie arbeiten sehr eifrig; krizdams, klupdams, fallend und stolpernd, über Hals und Kopf. skrējis krizdams, klupdams laukā LP. VI, 165. virsū kam krist, überfallen, belästigen mit Bitten: ienaidnieks krita ķēniņam virsū LP. IV, 67. nekrīt svešiem cilvē̦kiem virsū. vai šis suns krīt cilvē̦kiem klāt? fällt dieser Hund Menschen an?;

2) fallen, geraten:
grē̦kuos, nelaimē, parāduos, blēžu naguos, vainā krist. jauna krita bēdiņās BW. 22076;

3) krist uz,

a) fallen auf, verpicht sein auf:
krīt kā muša od. lācis uz me̦du. vistas krīt uz labību. uz manim zē̦ni krīt BW. 11003;

b) beschwerlich, lästig, schädlich sein:
baltuo ābuoliņu smēķē, bet tas nav labi, juo viņš krīt uz krūtīm un acīm Etn. II, 163. [Dazu eine Passivform: (uozuoli) rūšu kristi, salnas ē̦sti, nuokaltušu virsuotnīti BW. 20301;]

4) cieti krist, zufallen, nicht funktionieren:
acis pašu laik krita cieti JK. V, 112. ausis krīt cieti aiz liela truokšņa; s. aizkrist;

5) zufallen, zukommen, gebühren:
kad kapāsim, tad redzēsim: kam tās iekšas un plauši kritīs, tas tā kaklinieka nedabūs, turēsim labāk tur kalna galā karu, kad tad kritīs, kritīs LP. IV, 170. es nelaužuos tur, kur man nekrīt būt. vienam zaldātam kritis pieiet kuortēļuos pie burvīgas saimnieces LP. VII, 658;

6) fallen, erschossen werden, sterben, krepieren:
irbi šāvu, mednis krita BW. 13306. karā ķēniņš kritis LP. IV, 70. aitas sāka krist Aps.;

7) krist par vienu U., auf jemandes Seite sein.
] Refl. -tiês,

1) fallen, sinken, abnehmen:
linu ce̦nas krītas; salaulātuo skaits, ūdens krities, auch kritis I. Mos. 8, 2. sieks kâ nekrītuoties, tā nekrītuoties LP. VII, 727;

2) einen guten Fall haben, von statten gehen:
strēba iz viena puoda, kas abiem labi kritās Wilibald. (kristies 1 (statt krist) wohl nach dem Gegensatz celˆties. - Wohl zu kratît, krèst, s. Leskien Abl. 333, Reichelt KZ. XXXIX, 60, Būga KZ. LII, 284.)

Avots: ME II, 280, 281


nostrēbt

nùostrèbt: sācis cik ātri tik varē̦dams n. zupas šķīvi Pas. XII, 483. nu šuo nuostrēba lejā (schlürfte hinunter) XIII 344.

Avots: EH II, 91


rēzeknis

rēzeknis "?" : tāds rēzeknis! pus˙bļuodu putras viens pats izstrēba Vārds v. J. 1913, S. 45.

Avots: ME III, 521


uzteikt

uztèikt,

1): vajadzēja ... u. jaunās derības pirmuo stāstu Jauns. Raksti IV, 14;

2): auch Puhren, ("paslavēt") Salis; uzteic kūtru kumeliņu BW. 8542. strēba tuo uz˙teikdami Seyershof;

3): auch Seyershof; ‡

4) die Schuld auf andere wälzen:
manīgs jau vinš ir gan: visu kuo izduomāt un uz citiem u., lai ... sevi glābtu Janš. Dzimtene V, 130; ‡

5) eine Bemerkung Machen
Frauenb.: kad tik uzteiks, ka slikti dara, tad aizies. Refl. -ties,

2) = pìetèiktiês: uzteicies, ka gribuot iet kaŗā Seyershof.

Avots: EH II, 736


viršķēt

viršķêt Bers., Golg., Kalzenau, refl. viršķêtiês, = virkšêt 1: viršķēja vien, kad viņam plīsa svārki Bers., Kalzenau. ceļuoties viršķējās (Var.: virkšējās) BW. 34735, 3; = virkšêt 2: strēba putru, ka viršķēja vien N.-Peb.

Avots: ME IV, 616