Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strūga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strūga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

strūga

I strūga,

1): sniega vai krusas strūgas Ringen
n. BielU.; "Wolken, denen man absehen kann, dass sie Schnee od. Hagel bringen."

Avots: EH II, 591

strūga

I strūga,

1) ein Wasserstrahl
Ob. - Bartau n. U.: lietus līst strũgām (strichweise) Dond., Dunika;

2) ein Lichtstrahl
U.;

3) "?": sirdi mazgā karsta strūga (= strūga 1?) Latv.;

4) "?": guovs pļūtījuot laiž kâ pa strūgu (eine Röhre, durch die etwas fliesst?)
N. - Peb. Nebst strūgta zu straujš, s. Leskien Nom. 523.

Avots: ME IV, 1097

strūga

II strũga Karls., Bl., C., PS., (mit ù 2 ) Kl., eine Struse, eine grosse, flache Barke auf der Düna U., V.: cits citā savē̦rušies kâ baļķi pluosta smagā strūgā U. b. 85, 51. tvaikuonis ve̦lk sev pakaļ strūgu asti MWM. XI, 261. lai strūgas un pluostus gre̦mdē̦tu LP. VII, 1312. strūgu vilcējiņi BW. 20654; 30859. Aus r. стругъ.

Avots: ME IV, 1097

strūga

III strūga, verächtliche Bezeichnung für ein (altes) Mädchen MWM. v. J. 1896, S. 416.

Avots: ME IV, 1097

strūgains

strũgaîns Bauske, streifig (von Leinwand gesagt, die aus ungleichem, hellerem und dunklerem Flachs gewebt worden ist Essern n. U.) V.: strūgains aude̦kls Bauske. Wohl von strūga I abgeleitet; anders (zu aksl. strъgati "schaben", an. striúka "streichen, hingleiten" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 638, Fick BB. V, 1741, Boisacq Dict. 918 f.

Avots: ME IV, 1097

strūgala

strūgala: pilēja ... kâ pavasarī strūgalas saules pusē Dünsb. Trīs romant. gadīj. 34.

Avots: EH II, 591

strūgala

strūgala Wid., ein Eiszapfen; zu strūga I? Oder zu nl. dial. struikelen "erstarren" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 634)?

Avots: ME IV, 1097

Šķirkļa skaidrojumā (6)

sastrūgāt

sastrūgât,

1) hobelnd produzieren:
sastrũgât skaidas Bauske;

2) eine gewisse Zeit hindurch Strusen
(strūgas) flössen: s. visu pavasari Saikava;

3) "ar kuoka klūgu sasiet kaudzes lāvai piẽmietus".

Avots: ME III, 750

strūgāt

strùgât 2

1) (ein Floss) abfertigen, stromabwärts fahren lassen
Lubn., Saikava;

2) wecken
Saikava. In der Bed. 1 zu strūga II; in der Bed. 2 etwa zu an. striúka oder strýkia "streiche(l)n", aksl. strvgati "schaben" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 638)?

Avots: ME IV, 1097

strūgla

strūgla U., = strũkla 2: ūdens uzšļāc strūglām liegām A. XI, 484. strūglu akas Dünsb. Par. 66. Zu strūga I.

Avots: ME IV, 1097

strūkala

‡ strūkala, = strūgala: piesalst kâ strūkalas pie pažuobelēm Pēt. Av. III, pielik., 107.

Avots: EH II, 591

strūkuls

strūkuls Kawall n. U., strūkulis, der Eiszapfen. Zu strūkla (vgl. strūgala)? Anders (zu schwed, struga "strammen" u. a.) Persson Beitr. 443 und 865 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 634.

Avots: ME IV, 1098