Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strigt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strigt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizstrigt

‡ àizstrigt Ahs., = ‡ àizdur̃tiês: man aizstriga aiz naga striglis.

Avots: EH I, 53

apstrigt, intr., einsinken, versinken: apstrigusi tautu meita... purviņā BW. 16181. lai tie tavi bē̦ri zirgi smilktienā neapstriga BW. 27458.

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): apstrigusi tautu meita... purviņā

Avots: ME I, 127

iestrigt

ìestrigt, intr., einschiessen, einsinken: šuovakar māju puiši ietsriguši rāvienā BW. 12514. ietrigt parāduos, nabadzībā Ahs.

Avots: ME II, 74

piestrigt

pìestrigt Dond., Wandsen, Dunika, Gr.-Essern, = pìestigt.

Avots: ME III, 298

sastrigt

sastrigt: tumsībā sastrigušiem Latv. Av. 1850, № 14.

Avots: EH XVI, 452

sastrigt

sastrigt Dunika, intr., ganz und gar einsinken, einschiessen: sakās tautas man[i] panākt ar labuo kumeliņu; es par purvu sūneklī, sastrieg tautu kumeliņš BW. 26364. puiši sastriguši rāvienā 1-2514.

Avots: ME III, 749

strigt

strigt: auch Iw.; prs. striegu Blieden, Pussen, Stenden, prs. strīgu Lng., Preekuln n. BielU.

Avots: EH II, 588

strigt

strigt (li. strigti "stecken bleiben; втыкаться, вонзаться" Izvěst. III, 367) U., Dond., Dunika, Nigr., N. - Bartau, Frauenb., Kurs., Gr. - Essern, Katzd., striêgu ² Līn., strigu, = stigt: sunim pat kājas cietā zemē striga LP. IV, 114. zirgam kājas un ratiem riteņi dziļi striga iekšā Janš. Bandavā I, 18. aplam stridzis LP. V, 385. gailis... palika tik smags, ka... pa muižas placi ejuot tam... striga VI, 273. estevi stradzināšu strieguošā avuotā BW. 23247. Nebst straignis, strieguons, striegt, strigts, strigals, stridzināt zu li. straigyti "hineinstossen" (s. J. Schmidt Voc. I, 55), lat. strigāre "stehn bleiben", norw. strika "einhalten", strīka "den Lauf hemmen" u. a., s. Būga KSn. I, 287, Persson Beitr. 458 ff., Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 29 f., Walde Vrgf. Wrtb. II, 649.

Avots: ME IV, 1089

strigtes

‡ strigtes Lng., kleine Fischlein, womit die Fischer Dorsche u. a. fangen. Zu strigts.

Avots: EH II, 588

strigts

strigts: auch Gramsden, Perkunen (ein Fischlein als Lockspeise), Preiļi (Kur. Nehrung); pavasaŗuos gan gŗūti dabūt striktu (tâ saucamās tubas, mazas zivtiņas, kuo liek ē̦smai uz me̦ncu āķiem) Veldre Dzīve pie jūŗas 19.

Avots: EH II, 588

strigts

strigts (li. strigtas "Köder" Geitler Lit. Stud. 112) N. - Bartau n. Etn. I, 121, Lasd., der Köder, die Lockspeise (an der Angel). Zu strigt, striegt.

Avots: ME IV, 1089

Šķirkļa skaidrojumā (6)

straigns

straigns, = straignaîns, staigns: rāvainu, straignu lieknu Janš. Dzimtene ² II, 144. straignā meže̦ze̦ra atvarā Vēr. II, 1302. ceļš netuop... straignāks A. XX, 72. Zu strigt.

Avots: ME IV, 1081

stridzināt

stridzinât, einsinken machen Dond., Wandsen, Nigr., Gr. - Buschhof; zu strigt.

Avots: ME IV, 1089

striegnums

striegnums Alksnis - Zundulis, striêgņa ² N. - Bartau, Alksnis - Zundulis, eine einschiessende, morastige Stelle: kas nu tādā striegņā labs augs! Zu strigt.

Avots: ME IV, 1092

strigals

strigals, strigata Alschw., striglis Matk., Ahs., Wahnen, strigulis und strigovs (?) Kand., ein Splitter. Zu strigt und apr. strigli "Diestel"?).

Avots: ME IV, 1089

strigonis

striguonis, eine einschiessende, morastige Stelle: e̦ze̦ra... līkņās un striguoņuos vietām atruod dziļāki zemē... siekstas Janš. Nīca 11. striguoņa purvs A. v. J. 1897, S. 317. Zu strigt.

Avots: ME IV, 1089

strīgt

II strĩgt ² (li. *striegti > dial. strėgti bei Bezzenberger Lit. Forsch. 178), -dzu N. - Bartau n. Etn. I, 121, striekt Lasd., die Lockspeise auf den Angelhaken legen. Nebst strigts (das auf einen inf. *strigt deutet) nach Būga KSn. I, 287 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 649 zu strigt.

Avots: ME IV, 1092