Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sukt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aizsukt

àizsukt Rutzau, = àizgriezt 1 und 2: a. zirgu ceļam priekšā, aiz stedeles stūra. a. krānu. Refl. -tiês Rutzau: uotrs braucējs aizsukās man priekšā, ein anderer überholte mich mit seinem Gespann, mir dabei den Weg sperrend.

Avots: EH I, 53


apsukt

apsukt ‡ Refl. -tiês, sich umdrehen Kal., NB., Rutzau.

Avots: EH I, 118


apsukt

apsukt [li. apsùkti], tr.,

1) in die Runde drehen:
tē̦vs viņu... apsuk plānā RKr. XVI, 190 (aus Rutzau);

2) umwinden:
galva apsukta (scil. ar kasām jeb bizēm) ibid.

Avots: ME I, 127


atsukt

atsukt (li. atsùkti),

1) losdrehen
Rutzau: a. krānu vaļā;

2) zurückkehren
(tr.) Rutzau: a. zirgus atpakaļ. Refl. -tiês, zurückkehren (intr.) PlKur., Rutzau: a. nuo pusceļa atpakaļ.

Avots: EH I, 172


iesukties

ìesuktiês, sich hineindrehen, sich verwickeln: gruoža iesasukās ritenī Rutzau n. Etn. III, 65.

Avots: ME II, 74



nosukt

nuosukt,

1) "nuogriezi" Rutzau: n. kre̦klu sausu;

2) abstreifen
("nuomaukt") Rutzau: n. kārklam mizu. Aus li. nusùkti?

Avots: EH II, 92


pasukt

pasukt (li. pasùkti) Rutzau, = pagrìezt: p. mašīnu. Refl. -tiês ebenda, = pagrìeztiês: tâ apģērbies, ka nevar ne p.

Avots: EH XIII, 177


sasukt

sasukt,

1): s. (rühren)
biezputru, lai nepiede̦g NB.;

3) einkehren:
kāzinieki nuo dižceļa sasuka Re̦me̦suos Rutzau.

Avots: EH XVI, 452


sasukt

sasukt,

1) in die Runde drehen:
puisis dejuojuot meitu sasuka Nigr., Rutzau;

2) sich in die Runde drehen:
kāzinieki sasuka istabas vidū Nigr. - Refl. -tiês, sich zusammendrehen: virve sasukās Rutzau.

Avots: ME III, 751


sukt

I sukt: stabulīti s. - auch NB.

Avots: EH II, 601


sukt

I sukt (li. sùkti "drehen"), drehen, kehren N.-Bartau Ruhental: suc riteni! Ruhental. stabulīti sukt (izgriezt nuo kārkla) Rutzau n. Etn. I, 138. straume suka (pūru) lejiņā RKr. XVI, 157 aus Rutzau. viņš man suķ nuo ceļa Kur. Nerung, er kehrt mir den Weg. Refl. -tiês, sich wenden, sich drehen Autz n. U., Rutzau; "sich wegpacken, sich entfernen" Bauske. Zu li.. sūkurỹs "Wirbel(wind)" slav. *sъkati > r. скать "zwirnen, aufwickeln, (Teig) ausrollen", ksl. sukati "torquere", r. сучи́ть od. сыкать "zwirnen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 29f, Walde Vrgl. Wrtb. II, 470, Būga KSn. 1, 288 und LM. IV, 442, Persson Beitr. 935, Reichelt KZ. XXXIX, 78.

Avots: ME III, 1118


sukt

II sukt: ej s˙! "packe dich!" (im Zorn und mit der Voraussetzung, dass der so Angeredete irgendwo verschwinden wird) Kurmene. Vgl. auch suktiês unter sukt I.

Avots: EH II, 601


sukt

II sukt, sùku, suku U., schwinden L., entwischen Livl. n. BI. Von Trautmann Wrtb. 291 zu sukt l gestellt. Die von U. angegebene Bedeutung dürfte sich in einem Kompositum entwickelt haben, vgl. li. išsisùkti "entschlüpfen" und das intrans. suķ unter sukt I.

Avots: ME III, 1118


suktene

suktene, eine kleine, platte Flasche LP. VII, 296, Wid.: katrai sava suktene kabatā, kuo puišus cienāt Janš. Dzimtene 2 IlI, 260. dažā eglītē vēl iekārta suktene sīvā Etn. III, 141.

Avots: ME III, 1118


suktine

suktine, eine Schnapsflasche von gewundener ("savitä) Form Rutzau; zu sukt I.

Avots: ME III, 1118


uzsukt

uzsukt Dunika, = uzdejuôt: u. dižuo danci.

Avots: EH II, 735

Šķirkļa skaidrojumā (7)

piesūcināt

pìesùcinât, fakt. zu pìesukt, (mit etwas) tränken: eļļas, ar kuŗām piesūcina kuokus Konv. 2 539. zinātnieks ar ūdeni piesūcināja divus kuoka gabalus MWM. X, 878.

Avots: ME III, 299


sūciens

sûciens 2 Kandau, Pilten, Valgāle, Dond., sūcens Mag. IV, 2, 149, U., Bielenstein Holzb. 386, sūcenis Wid., sûce̦ns 2 Wandsen, sûcans 2 Dond., a. s. sūceni Plūd. Rakstn. I, 64, gesponnener Faden (sūciens Dünsberg) Hug. n. U., ein kurzer Garnfaden Spiess n. U., der Faden der Spinne: laidu garu sūceniņu (Var.: pasūciņu) BW. 7009, 1 (aus Sassm.). duod man vienu sūcienu dzijas! Dond. šis sūciens ļuoti sanazguojies ebenda. Wohl zu sukt I.

Avots: ME III, 1129, 1130


sukls

sukls Nigr., schnell, fix, flink: sukls zirgs, sukla meitene Janš. Nebst sukrs zu sukt(iês).

Avots: ME III, 1117


suknis

III suknis, etwas Zusammengerolltes, eine Rolle Spr.; zu sukt I?

Avots: ME III, 1117


sukrs

I sukrs (li. sukrùs "agil, beweglich, flink, schnell"),

1) drall, sehr fest Spiess
n. U.: sukra dzija me̦tas skrudzē Siuxt. sagriez auklu labi sukri! Naud. sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52;

2) energisch:
Sprw. ņem sukri ar rasu! Alksn.-Zund.;

3) schnell: gan iet sukri" bet ne˙maz nevar sasniegt pilsē̦tu;

4) "?": sukri zuobi O.-Bartau. Nebst sukls zu sukt(iês).

Avots: ME III, 1118


sukstēt

*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."

Avots: ME III, 1118


sukstēties

*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."

Avots: ME III, 1118