Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sukt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
apsukt
apsukt
apsukt [li. apsùkti], tr.,
1) in die Runde drehen:
tē̦vs viņu... apsuk plānā RKr. XVI, 190 (aus Rutzau);
2) umwinden:
galva apsukta (scil. ar kasām jeb bizēm) ibid.
Avots: ME I, 127
1) in die Runde drehen:
tē̦vs viņu... apsuk plānā RKr. XVI, 190 (aus Rutzau);
2) umwinden:
galva apsukta (scil. ar kasām jeb bizēm) ibid.
Avots: ME I, 127
atsukt
‡ atsukt (li. atsùkti),
1) losdrehen
Rutzau: a. krānu vaļā;
2) zurückkehren
(tr.) Rutzau: a. zirgus atpakaļ. Refl. -tiês, zurückkehren (intr.) PlKur., Rutzau: a. nuo pusceļa atpakaļ.
Avots: EH I, 172
1) losdrehen
Rutzau: a. krānu vaļā;
2) zurückkehren
(tr.) Rutzau: a. zirgus atpakaļ. Refl. -tiês, zurückkehren (intr.) PlKur., Rutzau: a. nuo pusceļa atpakaļ.
Avots: EH I, 172
iesukties
ìesuktiês, sich hineindrehen, sich verwickeln: gruoža iesasukās ritenī Rutzau n. Etn. III, 65.
Avots: ME II, 74
Avots: ME II, 74
izsukt
nosukt
‡ nuosukt,
1) "nuogriezi" Rutzau: n. kre̦klu sausu;
2) abstreifen
("nuomaukt") Rutzau: n. kārklam mizu. Aus li. nusùkti?
Avots: EH II, 92
1) "nuogriezi" Rutzau: n. kre̦klu sausu;
2) abstreifen
("nuomaukt") Rutzau: n. kārklam mizu. Aus li. nusùkti?
Avots: EH II, 92
pasukt
‡ pasukt (li. pasùkti) Rutzau, = pagrìezt: p. mašīnu. Refl. -tiês ebenda, = pagrìeztiês: tâ apģērbies, ka nevar ne p.
Avots: EH XIII, 177
Avots: EH XIII, 177
sasukt
sasukt,
1): s. (rühren)
biezputru, lai nepiede̦g NB.; ‡
3) einkehren:
kāzinieki nuo dižceļa sasuka Re̦me̦suos Rutzau.
Avots: EH XVI, 452
1): s. (rühren)
biezputru, lai nepiede̦g NB.; ‡
3) einkehren:
kāzinieki nuo dižceļa sasuka Re̦me̦suos Rutzau.
Avots: EH XVI, 452
sasukt
sasukt,
1) in die Runde drehen:
puisis dejuojuot meitu sasuka Nigr., Rutzau;
2) sich in die Runde drehen:
kāzinieki sasuka istabas vidū Nigr. - Refl. -tiês, sich zusammendrehen: virve sasukās Rutzau.
Avots: ME III, 751
1) in die Runde drehen:
puisis dejuojuot meitu sasuka Nigr., Rutzau;
2) sich in die Runde drehen:
kāzinieki sasuka istabas vidū Nigr. - Refl. -tiês, sich zusammendrehen: virve sasukās Rutzau.
Avots: ME III, 751
sukt
sukt
I sukt (li. sùkti "drehen"), drehen, kehren N.-Bartau Ruhental: suc riteni! Ruhental. stabulīti sukt (izgriezt nuo kārkla) Rutzau n. Etn. I, 138. straume suka (pūru) lejiņā RKr. XVI, 157 aus Rutzau. viņš man suķ nuo ceļa Kur. Nerung, er kehrt mir den Weg. Refl. -tiês, sich wenden, sich drehen Autz n. U., Rutzau; "sich wegpacken, sich entfernen" Bauske. Zu li.. sūkurỹs "Wirbel(wind)" slav. *sъkati > r. скать "zwirnen, aufwickeln, (Teig) ausrollen", ksl. sukati "torquere", r. сучи́ть od. сыкать "zwirnen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 29f, Walde Vrgl. Wrtb. II, 470, Būga KSn. 1, 288 und LM. IV, 442, Persson Beitr. 935, Reichelt KZ. XXXIX, 78.
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118
sukt
II sukt: ej s˙! "packe dich!" (im Zorn und mit der Voraussetzung, dass der so Angeredete irgendwo verschwinden wird) Kurmene. Vgl. auch suktiês unter sukt I.
Avots: EH II, 601
Avots: EH II, 601
sukt
II sukt, sùku, suku U., schwinden L., entwischen Livl. n. BI. Von Trautmann Wrtb. 291 zu sukt l gestellt. Die von U. angegebene Bedeutung dürfte sich in einem Kompositum entwickelt haben, vgl. li. išsisùkti "entschlüpfen" und das intrans. suķ unter sukt I.
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118
suktene
suktene, eine kleine, platte Flasche LP. VII, 296, Wid.: katrai sava suktene kabatā, kuo puišus cienāt Janš. Dzimtene 2 IlI, 260. dažā eglītē vēl iekārta suktene sīvā Etn. III, 141.
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118
suktine
uzsukt
Šķirkļa skaidrojumā (7)
piesūcināt
pìesùcinât, fakt. zu pìesukt, (mit etwas) tränken: eļļas, ar kuŗām piesūcina kuokus Konv. 2 539. zinātnieks ar ūdeni piesūcināja divus kuoka gabalus MWM. X, 878.
Avots: ME III, 299
Avots: ME III, 299
sūciens
sûciens 2 Kandau, Pilten, Valgāle, Dond., sūcens Mag. IV, 2, 149, U., Bielenstein Holzb. 386, sūcenis Wid., sûce̦ns 2 Wandsen, sûcans 2 Dond., a. s. sūceni Plūd. Rakstn. I, 64, gesponnener Faden (sūciens Dünsberg) Hug. n. U., ein kurzer Garnfaden Spiess n. U., der Faden der Spinne: laidu garu sūceniņu (Var.: pasūciņu) BW. 7009, 1 (aus Sassm.). duod man vienu sūcienu dzijas! Dond. šis sūciens ļuoti sanazguojies ebenda. Wohl zu sukt I.
Avots: ME III, 1129, 1130
Avots: ME III, 1129, 1130
sukls
sukls Nigr., schnell, fix, flink: sukls zirgs, sukla meitene Janš. Nebst sukrs zu sukt(iês).
Avots: ME III, 1117
Avots: ME III, 1117
suknis
sukrs
I sukrs (li. sukrùs "agil, beweglich, flink, schnell"),
1) drall, sehr fest Spiess
n. U.: sukra dzija me̦tas skrudzē Siuxt. sagriez auklu labi sukri! Naud. sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52;
2) energisch:
Sprw. ņem sukri ar rasu! Alksn.-Zund.;
3) schnell: gan iet sukri" bet ne˙maz nevar sasniegt pilsē̦tu;
4) "?": sukri zuobi O.-Bartau. Nebst sukls zu sukt(iês).
Avots: ME III, 1118
1) drall, sehr fest Spiess
n. U.: sukra dzija me̦tas skrudzē Siuxt. sagriez auklu labi sukri! Naud. sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52;
2) energisch:
Sprw. ņem sukri ar rasu! Alksn.-Zund.;
3) schnell: gan iet sukri" bet ne˙maz nevar sasniegt pilsē̦tu;
4) "?": sukri zuobi O.-Bartau. Nebst sukls zu sukt(iês).
Avots: ME III, 1118
sukstēt
*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118
sukstēties
*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."
Avots: ME III, 1118
Avots: ME III, 1118