nesvētīgs
nesvètîgs, keinen Segen habend, nicht verschlagsam, nicht sättigend: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga, ja nespīd, tad nesvētīga Etn. IV, 91.
Avots: ME II, 734
Avots: ME II, 734
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svētīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svētīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
svētīgs
svētīgs
svètîgs,
1) gesegnet, verschlagsam (vom Brot od. Heu gebraucht
Oppek. n. Mag. XIII, 25), heilsam U.: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga Etn. IV, 91. es svētīga (Var.: ražīga) malējiņa: lai es malu, cik maldama, man galdiņš līcin līca BW. 8062, 1 var. svētīgs un krietns darbs Pilsonis 12;
2) selig, glückselig
U.
Avots: ME III, 1155
1) gesegnet, verschlagsam (vom Brot od. Heu gebraucht
Oppek. n. Mag. XIII, 25), heilsam U.: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga Etn. IV, 91. es svētīga (Var.: ražīga) malējiņa: lai es malu, cik maldama, man galdiņš līcin līca BW. 8062, 1 var. svētīgs un krietns darbs Pilsonis 12;
2) selig, glückselig
U.
Avots: ME III, 1155
Šķirkļa skaidrojumā (1)
gļēmot
gļē̦muôt, gļè̦mât 2 Schwanb.,
1) langsam, ohne Appetit essen:
kuo nu gļē̦muo kâ pussprādzis? Naud. tu jau gļē̦muo kâ veca guovs, von einem, der lange und langsam isst Setzen, Adsel, Bers. A. XIII, 251; Etn. I, 137; III, 177;
2) saumselig sein, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen
A. XIII, 251; Etn. IV, 147: kuo tu te gļē̦muo? strādā jel ašāki! Spr. Refl. - tiês, oberflächlich arbeiten; gļē̦muojuoties, pavirši nuosteidzuot, darbs re̦ti kad būs svētīgs Vīt. 56.
Avots: ME I, 632
1) langsam, ohne Appetit essen:
kuo nu gļē̦muo kâ pussprādzis? Naud. tu jau gļē̦muo kâ veca guovs, von einem, der lange und langsam isst Setzen, Adsel, Bers. A. XIII, 251; Etn. I, 137; III, 177;
2) saumselig sein, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen
A. XIII, 251; Etn. IV, 147: kuo tu te gļē̦muo? strādā jel ašāki! Spr. Refl. - tiês, oberflächlich arbeiten; gļē̦muojuoties, pavirši nuosteidzuot, darbs re̦ti kad būs svētīgs Vīt. 56.
Avots: ME I, 632