svētīgs
svètîgs,
1) gesegnet, verschlagsam (vom Brot od. Heu gebraucht
Oppek. n. Mag. XIII, 25), heilsam U.: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga Etn. IV, 91. es svētīga (Var.: ražīga) malējiņa: lai es malu, cik maldama, man galdiņš līcin līca BW. 8062, 1 var. svētīgs un krietns darbs Pilsonis 12;
2) selig, glückselig
U.
Avots: ME III, 1155
1) gesegnet, verschlagsam (vom Brot od. Heu gebraucht
Oppek. n. Mag. XIII, 25), heilsam U.: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga Etn. IV, 91. es svētīga (Var.: ražīga) malējiņa: lai es malu, cik maldama, man galdiņš līcin līca BW. 8062, 1 var. svētīgs un krietns darbs Pilsonis 12;
2) selig, glückselig
U.
Avots: ME III, 1155