Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svēte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svēte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

atsvēte

atsvète,

1) das Nachfest, die Nachfeier:
uotrā dienā atruodam šuos pašus draugus aprakstītuo svē̦tku atsvēti svinam Lautb.;

2) die Nachfeierin der Woche nach den hohen Festen, wo gewisse Arbeiten verboten waren:
svē̦tku atsvētes nedēļā nedrīkstuot velēties Etn. II, 181. ziemassvē̦tku atsvētē (t. i. darba dienās ziemassvē̦tku nedēļā) ne vīrieši, ne sievietes nee̦scot strādājuši pieminē̦tuos darbus Etn. III, 124, II, 52;

3) der Sonntag nach den hohen Festen:
vasarassvē̦tku atsvētē, der TrinitatisTag L., U.; ziemassvē̦tku atsvēte, Neujahr U. viņa bija pie mums vasaras svē̦tkuos un suolījās atsvētē atnākt Jauns.

Avots: ME I, 199, 200


iesvēte

ìesvēte, die Vorfeier Konv. 2 391.

Avots: ME II, 75


pārsvēte

pãrsvète, pãrsvè̦ta [Nitau, Golg., Kosenhof], U., ein unwichtiger Feiertag: bija pārsvēte; ne˙viens negāja uz tīrumu strādāt, tikai mājās kādus darbus knibināja RKr.; pārsvē̦tas, die alten katholischen Festtage Peb. n. U., [Jaunie mērn. laiki II, 11].

Avots: ME III, 180


pasvēte

pasvēte,

[1) ein halber Feiertag
Lis., Kreuzb.;

2) der auf einen Feiertag folgende Tag
Wark[.]

Avots: ME III, 111


svēte

svête 2 Perkunen n. FBR. XVIII, 133 "?": gājuši pie svētes.

Avots: EH II, 616


svētecis

svētecis (?), ein Pergelhalter Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, S. 112; vgl. svetecis.

Avots: ME III, 1154


svēteklis

svēteklis, etwas für heilig Gehaltenes (kann einen Götzen bedeuten, Reliquien und dgl. mehr) L., U.: cauriedams un pielūkuodams jūsu svētekļus atradu... altāri Glück Apostelgesch. 17, 23. māju svēteklī Vilhelms Tells 23.

Avots: ME III, 1154, 1155


svētelēns

svē̦te̦lē̦ns (unter svêtelis 2 ): ist kein geringschätziges Demin. zu svētelis (wie ME. III, 1155 gesagt ist), sondern ein Storchjunges: svē̦te̦lē̦ni ilgi tup ligzdiņā BW. 2147 var.

Avots: EH II, 617



svētelis

svêtelis 2 : auch AP., Schnehpeln, (mit "ẽ" ) NB.; svētelīši ilgi tup ligzdiņā BW. 2147.

Avots: EH II, 617


svētelis

svêtelis 2 Leitīšnieki, Ahswikkeu, Aprikken, Laschen, N. - Bartau, Schrunden, Wirginalen, svētelis St. ("tahmisch"), U. (aus West - Kurl.), Alswig, svêtêlis 2 Dunika, svê̦tals 2 (aus *svē̦tuls?) Rothof, f. svēteliene, Demin. (geringschätzig) svē̦te̦lē̦ns, der Storch (ciconia alba): kad svētelis karkšķina RKr. VI, 74. starka mātīte perinājuse... svē̦te̦lē̦nus LP. III, 101. svētelienei ne jausmas, ka tukšu perekli perina V, 364.

Avots: ME III, 1155


svēteļu

svēteļu diena Mag. V, 1, 204, Allerheiligen.

Avots: ME III, 1155


svētenis

svètenis 2 ,

1): auch Atašiene, Fehteln, Kreuzb., Laud., Marzen, Odsen, Prl., Sauken, Sonnaxt, Stockm., (mit ê 2 ) AP.; ‡

2) der Storch
(mit è ) Bilskenshof.

Avots: EH II, 617



svētenis

svètenis 2 Saikava, Erlaa, Schwanb., Bers., Adsel, svēteņi Lubn. (mit è 2 ), RKr. II, 66; Konv. 2 1738; Peņģ. Sakņu dārzs 54, svētiņi Wid., Memelshof, Bers., (mit è 2 ) Gr. - Buschhof, der Knoblauch (allium satīvum L.); svētins, ein dem Knoblauch ähnliches Gewächs Oberl. n. U.

Avots: ME III, 1155


svētes

svètes 2 Saikava, Gr. - Brrschhof, eine Art Pfianzen; vgl. svē̦tas I.

Avots: ME III, 1155

Šķirkļa skaidrojumā (9)

aiztikums

àiztikums, die Berührung. Nach dem Volksglauben sind unantastbar viele Gegenstände, so die von einem Zauberer zur Schädigung der Mitmenschen hingelegten Zaubermittel, die in der Erde vergrabenen SchāTze, die der Vergrabende verflucht und deren Bewachung dem Teufel übergreben hat, ferner auch alle auf dem Schlachtfelde befindlichen Gegenstände. Unantastbar sind auch alte Gebäude, in denen böse Menschen, Zauberer u. Hexen gewohnt haben, ferner gewisse bezeichnete Steine, alte Zäune, nachgelassene Felder, heilige Quellen, heilige, zur Darbringung von Opfern dienende Berge, Feldraine, Wege, einzelne Bäume, von der Tierwelt in erster Reihe der Storch, der heilige Vogel (svē̦tputns, svētelis), der Marienkäfer (Coccinella), der Holzbock, der in dem Volksglauben als svē̦tmeita, heilige Jungfrau, erscheint, die in der Wand spinnt (svē̦tmeitas vērpj) Etn. IV, 62. Wer mit den genannten Gegenständen, Stätten, Tieren wissend od. unwissend in Berührung kam, den letzteren Leid zufügte, den traf ein schweres Unglück, der wurde ganz besonders von der durch die Berührung herbeigeführten Krankheit befallen (tam pieme̦tas aiztikuma slimība). Bei einer langwierigen, durch Medikamente nicht bald zu heilenden Krankheit pflegte man zu sagen: te aiztikumi! Am menschlichen Körper wurden einige Wunden, Warzen, Ausschläge für unantastbar angesehen. Wenn ein Mensch, der mit diesen Gebrechen von der Geburt schon behaftet war, geheilt wurde, so musste er sterben Etn. II, 62, LP. VII, 651, 652.

Avots: ME I, 56, 57


devintelis

devintelis Kav. "maizes dienas [?] tirgus pēc vasarassvē̦tku atsvētes tuo ce̦turtdienu". [Offenbar (aus dem Lit. od. Kurischen stammend) identisch mit li. deviñtinės "das Frohnleichnamsfest"(der Donnerstag nach Trinitatis).]

Kļūdu labojums:
diena[?] = dienas

Avots: ME I, 460


nogruģināt

nùogruģinât, ‡

2) "?": svētelis nuogruģināja Veselis Netic. Toma mīlest. 11. ‡ Refl. -tiês, =nùogrudzinâtiês: viņš raudāja skaļi, nuogruģinādamies kâ kumeļš Jauns, B. gr. 3 II, 95.

Avots: EH II, 47


pārgalvīgs

pãrgalvîgs: pãrgalvīgā mandaga Latv. konv. vārdn. (s. v. "Atsvēte") "?" (der Blaumontag?).

Avots: EH XIII, 200


sapangāt

sapangât, tr., einwickeln, warm ankleiden: sapangā bē̦rnu labi, lai nesasaldējas! Svēte.

Avots: ME II, 697


sašaut

sašaũt, tr.,

1) zerschiessen, verwunden
U.: sašauj... svētelim spārnu LP. I, 174. šaut man šāva, nesašāva (Var.: šautin mani nenuošāva) BW. 30747 var.;

2) schiessend erlangen; erschiessen (auf eine grössere Menge bezogen):
stiprais sašauj divas mucas putnu gaļas LP. IV, 13;

3) schnell schiebend stossen
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen; perfektiv): lai sašaunuot maizi krāsnī LP. VI, 840; 4j zusammenfügen: galdi (Bretter) še ir sašauti L.;

5) intr., einen tüchtigen Hieb versetzen:
Homs sašāva zirgiem Pasaules lāpītājs 251. Refl. -tiês,

1) sich zerschiessen, sich schiessend verwunden;

2) hesein-, hineinschiessen, -stürzen:
asaras viņai sašāvās acīs A. XX, 122. sārtums sašāvās vaiguos B. Vēstn.;

3) zusammenfallen:
plācenis... sašaunas kuopā Etn. II, 61.

Avots: ME III, 754


uzparkšināt

uzparkš(ķ)inât, ein wenig schnarren, klappern: svētelis... uzparkšķināja D.

Avots: ME IV, 364


uzparkšķināt

uzparkš(ķ)inât, ein wenig schnarren, klappern: svētelis... uzparkšķināja D.

Avots: ME IV, 364


ziepes

ziẽpes,

1) seltener der Sing. ziepe L., St., U., loc. pl. ziepeņās BW. 20341, 8 var., die Seife:
ziepēs ruokas nuomazgāju BW. 15909, 1 var. paduod man ziepi (ein Stück Seife)! Nigr. ziepju pūslis, die Seifenblase Brasche. ziepju ūdens, Seifenwasser Brasche. ziepju vārītājs, der Seifensieder Brasche; ziepju zâles,

a) Seifenstein;

b) "ein Gift";

2) auch Sg. ziepe, Pech, Malheur, Unglück:
nu iznāca ziepe (ķe̦za) Golg. nu būs ziepes! sagen Seeleute (auch im Sinne von Sturm). ziepes savārīt, eine Sache (eine Arbeit) ungeschickt tun, verderben Grünw.;

3) nekul ziepes! sprich keinen Unsinn!
Saikava;

4) ziẽpītes, eine gewisse Pflanze
Bauske; ziepītes od. suņu ziepes, polygala amara L. Birsman; svēteļa ziepes, polygala amara L. od. saponaria ifficinalis L. Etn. III, 159: svēteļa ziepes putuo, kad ar viņām mazgā ruokas vai ģīmi Etn. II, 147. Nebst estn. sēp aus mnd. sepe.

Avots: ME IV, 744