Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svelpt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svelpt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atsvelpt
iesvelpties
izsvelpt
[izsvèlpt,
1) auspfeifen;
2) hinaus -, herauspfeifen;
3) in gehöriger Weise nachpfeifen:
nevar strazdam pakaļ izsvelpt. māk meldiņu izsvelpt Lis. Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen.]
Avots: ME I, 808
1) auspfeifen;
2) hinaus -, herauspfeifen;
3) in gehöriger Weise nachpfeifen:
nevar strazdam pakaļ izsvelpt. māk meldiņu izsvelpt Lis. Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen.]
Avots: ME I, 808
nosvelpt
nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.
Avots: ME II, 864
Avots: ME II, 864
nosvelpties
nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.
Avots: ME II, 864
Avots: ME II, 864
pasvelpt
pasvèlpt, pasvil˜pêt, pasvil˜puôt, pasvìlpt [li. pašvilpti], intr.,
1) ein wenig pfeifen, einen Pfiff tun:
viņš pasvelpa un pameta ar ruoku Dok. A.;
2) pfeifen, nichts ausrichten:
tu tad varēsi ar savu istabas meitu pasvilpuot LP. V, 288;
3) hinterbringen:
kas tuo tev jau pasvilpis? Nigr. [ja vien nāca kāda istabiņa vaļā, ik˙viens par tuo pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem De̦glavs Rīga II, 1, 237.j
Avots: ME III, 110
1) ein wenig pfeifen, einen Pfiff tun:
viņš pasvelpa un pameta ar ruoku Dok. A.;
2) pfeifen, nichts ausrichten:
tu tad varēsi ar savu istabas meitu pasvilpuot LP. V, 288;
3) hinterbringen:
kas tuo tev jau pasvilpis? Nigr. [ja vien nāca kāda istabiņa vaļā, ik˙viens par tuo pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem De̦glavs Rīga II, 1, 237.j
Avots: ME III, 110
sasvelpt
sasvèlpt, tr., zusammenpfeifen, pfeifend zusammenrufen. Refl. -tiês, einander zupfeifen: vai nedzirdēs.... briesmīguo ziemeli sasvelpjamies ar saviem palīgiem Valdis Stabur. b. 29.
Avots: ME III, 753
Avots: ME III, 753
svelpt
svèlpt PS., Smilt., (mit èl 2 ) Kreuzb., Sessw., Schwanb., Warkl., Lubn., (mit elˆ 2 ) Bershof, (mit elˆ ) Bl., -pju, -pu, pfeifen Burtn., Kokn. und N. - Sessau n. U., Gr. - Sessau, Memelshof, AP.: zaruos strazdi svelps Druva I, 111. vējš svelpj ar˙vien stiprāk Vēr. II, 138. irbe laba svelpējiņa BW. 2686, 12. Zu svil˜pêt, li. švil˜pti "pfeifen" und - wenn von einer ide. Wurzel ksu̯elp- auszugehen ist (s. Boisacq Dict. 850 f.1 - zu gr. σάλπιγξ "Trompete". Dagegen Petersson erinnert Gr. u. lat. Wortstud. 16 an ae. hwilpe "ein schreiender Vogel" (zu einem ide. k̑u̯elb-?), vgl. auch Zupitza Germ. Gutt. 58.
Avots: ME III, 1149
Avots: ME III, 1149
uzsvelpt
uzsvèlpt, 1) aufpfeifen, einen Pfiff ertönen lassen: uzsvelp labi stipri, lai visi dzird! paje̦m atslē̦gu, uzsvelpj Pas. VI, 358 (ähnlich 481);
2) zupfeifen (einen Pfiff adressieren an):
arājs uzsvelpj zirdziņam Aps. r. III, 22.
Avots: ME IV, 387
2) zupfeifen (einen Pfiff adressieren an):
arājs uzsvelpj zirdziņam Aps. r. III, 22.
Avots: ME IV, 387
Šķirkļa skaidrojumā (10)
pašvelpt
pasvilpot
pašvilpt
pļekstināt
pļekstinât,
1) auch pļekšķinât, tr. und intr., schmatzen:
kuo nu pļekstini muti! Ahs. n. RKr. XVII, 46. kuo pļekšķini muti (kuo pļekstini ar muti Ahs.)? svelpt vajaga! RKr. VI, 497;
2) plappern, schwatzen
Dond.
Avots: ME III, 368
1) auch pļekšķinât, tr. und intr., schmatzen:
kuo nu pļekstini muti! Ahs. n. RKr. XVII, 46. kuo pļekšķini muti (kuo pļekstini ar muti Ahs.)? svelpt vajaga! RKr. VI, 497;
2) plappern, schwatzen
Dond.
Avots: ME III, 368
švelpt
svilpe
svil˜pe AP., C., Gr. - Sessau, Iw., Ruj.; Salis, Serbig., Wolm., svilpe U., Bielenstein Holzb. 720, svilpis Gr. - Sessau, svilpis Nigr., Wid., svilpa Manz. Lettus, svìlpa 2 Nerft, die Pfeife (die nur einen Ton angibt U.); die Weidenflöte Bielenstein Holzb. 720: kārklā mizas svilpe Plutte 60. kāpis vītuoluos svilpes maukt LP. VI, 587. pūta jandaliņu uz saviem jaunizgriêztiem svilpjiem 585. papūš tuo svilpiņ[u] Pas. III, 364 (aus Dond.). Zu svelpt.
Avots: ME III, 1158
Avots: ME III, 1158
svilpēt
svil˜pêt PS., Gr. - Sessau, Salis, Wolm., svilpêt U., -ẽju, svilpjuôt Nigr., Wid., svilpuôt Bl., (mit ìl 2 ) Nerft, svilpuôt (li. švilpuoti) U., pfeifen (mit dem Munde od. mit einer Pfeife U.): me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51, Nigr. svilpēj[a] irbe siliņā Ld. 10840. (lakstīgala) dziedāja svilpjuodama BW. piel. 2 24991. Sprw.: svilpuo kâ ve̦lna saukdams RKr. VI, 965. svilpuo ziemelis Vēr. II, 139. viesulis svilpē Aus. I, 49. pār viņu sasitīs plaukstes un svilpēs pār viņu Glück Hiob 27, 23. ja tagad nenāksi, pēc varēsi svilpjuot! Nigr. Zu svelpt.
Avots: ME III, 1158, 1159
Avots: ME III, 1158, 1159
svilpt
svìlpt (li. švilpti) C., Neuenb., PS., N. - Wohlfahrt, (mit ìl 2 ) Kl., Lis., Golg., Prl., (mit ilˆ 2 ) Ahs., Bauske, Siuxt, Bershof, Ugalen, -pju, -pu, pfeifen Gr. - Sessau, Nigr., Wid.: es ganu zirgus un svilpju Ahs. medenieks svilpa sunim Nigr. vai dzirdi strazdu svilpjam? ebenda. Zu svelpt.
Avots: ME III, 1159
Avots: ME III, 1159