Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svilis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svilis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
svilis
svilis,
1) ein Holz, das nicht brennen will
St., U.;
2) ein Rotkopf
U.;
3) ein rotes Schwein
W. - Livl. n. U.; BW. 2418, 1 var.;
4) ein Hitzkopf
Ar. Nebst li. svilius "wer versengt ist" zu svilt I.
Avots: ME III, 1158
1) ein Holz, das nicht brennen will
St., U.;
2) ein Rotkopf
U.;
3) ein rotes Schwein
W. - Livl. n. U.; BW. 2418, 1 var.;
4) ein Hitzkopf
Ar. Nebst li. svilius "wer versengt ist" zu svilt I.
Avots: ME III, 1158
Šķirkļa skaidrojumā (9)
apsvilt
apsvil˜t (li. apsvìlti), ringsum angesengt werden: mati nebij apsviluši Psalm. 3, 27. burvis, lai gan apsvilis, tuomē̦r dzīvs JK. skrien kā apsvilis.
Kļūdu labojums:
Psalm 3, 27 = Daniel 3, 27
Avots: ME I, 128
Kļūdu labojums:
Psalm 3, 27 = Daniel 3, 27
Avots: ME I, 128
atsvilt
atsvilt, intr., bis zum einer gewissen Stelle brennen: mežs līdz šai vietai atsvilis Warkland.]
Avots: ME I, 200
Avots: ME I, 200
iesvilt
[ìesvilt,
1) ein -, angesengt werden:
2) sich betrinken
(so namentlich das Part. praet. ìesvilis, berauscht. ] Refl. - tiês, erglühen: tādas jūtas viņā iesvilās pirmajā acumirklī Saul.
Avots: ME II, 75
1) ein -, angesengt werden:
2) sich betrinken
(so namentlich das Part. praet. ìesvilis, berauscht. ] Refl. - tiês, erglühen: tādas jūtas viņā iesvilās pirmajā acumirklī Saul.
Avots: ME II, 75
nodeglis
‡ nuodeglis,
1) = nuode̦gulis 1: izurbulē̦ts un aizspundē̦ts kuoks tiek likts ugunī; lai tur svilina; pēc kļūst šis n. jeb svilis nuo uguns nuost ņē̦mts Lange Latv. ārste 72; "Löschbrand" Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) = nuode̦gulis 2 Grünh. n. Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 223.
Avots: EH II, 38
1) = nuode̦gulis 1: izurbulē̦ts un aizspundē̦ts kuoks tiek likts ugunī; lai tur svilina; pēc kļūst šis n. jeb svilis nuo uguns nuost ņē̦mts Lange Latv. ārste 72; "Löschbrand" Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) = nuode̦gulis 2 Grünh. n. Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 223.
Avots: EH II, 38
piesvilt
pìesvil˜t, intr., anbrennen (von Speisen). - puodiņš piesvilis, iron. von einem Mädchen, das vor der Hochzeit schwanger geworden Mag. IV, 2, 150, U.
Avots: ME III, 299
Avots: ME III, 299
saulgoze
saũlguôze C., Mag. IV, 2, 141, Nigr., Wid., saũlguôzis PS., sàulguôzis 2 Kl., saũlguôzis 2 Iw., auch saules guozis Lautb. Luomi 134, saul(s)guoznis, saulguozme RKr. IX, 5, die Sonnenhitze, der Sonnenbrand U.; eine den Sonnenstrahlen ausgesetzte Stelle Nigr.: saulguozī gulēt, sich sonnen, in der Sonnenhitze sich wärmen lassen U. liksies... lielceļa malā saulguoznī paguozīties LP. V, 273. jaukā saules dienā izgājuši rijas priekšā pagulēt saulsguoznī 128. mušas saulguozī jau skraidīja Nigr. saulguoznī nuogatavuojušās uogas Janš. viss nuodedzis, nuosvilis saulguoža zaigā JR. V, 145. saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. v. J. 1900, S. 324.
Avots: ME III, 773, 774
Avots: ME III, 773, 774
skriet
skrìet (li. skriẽti "im Bogen sich schnell bewegen, fliegen, laufen" Lit. Mitt. III, 106), skrìenu Arrasch, C., Jürg., Ruj., Widdrisch, Selsau, Golg., Schwanb., Kl., Lis., Gr.Buschhof, Memelshof, (skrìenu neben der II s. skrej) Wolm., PS., Ermes, Selg., od. skreju Gr.-Essern, Dunika, Siuxt, Dond., Wandsen, skrèju, laufen; rennen, eilig laufen U., auch vom schnellen Fahren u. Reiten gebraucht U.; fliegen Golg., Lis., Bers., Arrasch, Manz. Lettus, St., U.; fliessen St., U.: Sprw. skrien kâ zibens, vējš, vēja grābeklis, traks suns, mežazvē̦rs, kâ durns, negudrs, apsvilis, kâ bez galvas, von sehr schnellem Laufen. skrien kâ putns, fliegt wie ein Vogel St. skrien ragana škē̦rsām gaisu Br. 489 (gew.: pa gaisu). Sprw.: neskrien gaisū, iekām spārni nav izauguši! iz pūķa astes skrien dzirksteles Etn. I, 96. upe skrien, der Bach fliesst drall St. ar skrejuošu mēli stāstīt Dr., eilig, mit flinker Zunge erzählen. acīs skriet, sich zeigen, auffällig machen: vai nu gan tīši tam acīs skriešu? LP. I, 80. kumeļu skriet, das Ross reitend oder fahrend schnell zu laufen nötigen. Refl. -tiês, (mit jem.) um die Wette laufen U., Mag. XIII, 2, 63: pieci vilki skrieties gāja apkārt tē̦va līdumiņu BW. piel. 2 2381. skrienies ar manu jaunākuo brāli! LP. VI, 387. Subst. skrìešana, das Laufen; skrìešanâs, das Umdiewettelaufen; skrèjums, der Lauf; der abgelaufene Raum U.: pazīst kunga braukumiņu, ritenīšu skrējumiņu BW. 13481 var. skrēju lielu skrējumiņu 13536; skrèjẽjs,
1) ein Läufer
U.; zirgu skrējējs BW. 10313, 5, ein Reiter, der sein Pferd stark hetzt; ein schnelles Pferd: straujš skrējējs aizveda uz . . . pilsē̦tu MWM. VIII, 163;
2) der Rheumatismus;
skrējēja (slimība) Wid.,
a) die Rose, der Rotlauf;
b) Skropheln;
3) lauka smilšu skrējējs, cicindela campestris L.; meža smilšu skrējējs, cicindela Silvatica L. Zu poln. skrzydło "Flügel",
lat. scrīnium "rollenförmige Kapsel", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 570 f., Zupitza Germ. Gutt. 158, Persson Beitr. 850, Berneker Wrtb. I, 616.
Avots: ME III, 897
1) ein Läufer
U.; zirgu skrējējs BW. 10313, 5, ein Reiter, der sein Pferd stark hetzt; ein schnelles Pferd: straujš skrējējs aizveda uz . . . pilsē̦tu MWM. VIII, 163;
2) der Rheumatismus;
skrējēja (slimība) Wid.,
a) die Rose, der Rotlauf;
b) Skropheln;
3) lauka smilšu skrējējs, cicindela campestris L.; meža smilšu skrējējs, cicindela Silvatica L. Zu poln. skrzydło "Flügel",
lat. scrīnium "rollenförmige Kapsel", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 570 f., Zupitza Germ. Gutt. 158, Persson Beitr. 850, Berneker Wrtb. I, 616.
Avots: ME III, 897
svila
svila, svile "?": svila (Var.: svile BW. 21287, 3), svila (III p. prt. zu svilt?)... Annīna, nuosviluši matu gali FBR. VII, 68 (aus Serbigal). svile vielleicht das Femininum zu svilis 2.
Avots: ME III, 1157
Avots: ME III, 1157
uzsvilt
uzsvilt, gew. im Part. praet. uz˙svilis, verpicht, versessen auf: uz pīpēšanas jau kâ uz˙svilis BB. XIV, 117.
Avots: ME IV, 387
Avots: ME IV, 387