nodeglis
‡ nuodeglis,
1) = nuode̦gulis 1: izurbulē̦ts un aizspundē̦ts kuoks tiek likts ugunī; lai tur svilina; pēc kļūst šis n. jeb svilis nuo uguns nuost ņē̦mts Lange Latv. ārste 72; "Löschbrand" Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) = nuode̦gulis 2 Grünh. n. Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 223.
Avots: EH II, 38
1) = nuode̦gulis 1: izurbulē̦ts un aizspundē̦ts kuoks tiek likts ugunī; lai tur svilina; pēc kļūst šis n. jeb svilis nuo uguns nuost ņē̦mts Lange Latv. ārste 72; "Löschbrand" Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) = nuode̦gulis 2 Grünh. n. Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 223.
Avots: EH II, 38