Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svilpēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svilpēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izsvilpēt
izsvil˜pêt, izsvil˜puôt, izsvìlpt (li. iššvil˜pti), tr.,
1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;
[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;
3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.
Avots: ME I, 809
1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;
[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;
3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.
Avots: ME I, 809
nosvilpēt
sasvilpēt
‡ sasvilpêt, in der Verbind. kuopā s. "zusammenpfeifen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH XVI, 453
Avots: EH XVI, 453
svilpēt
svil˜pêt PS., Gr. - Sessau, Salis, Wolm., svilpêt U., -ẽju, svilpjuôt Nigr., Wid., svilpuôt Bl., (mit ìl 2 ) Nerft, svilpuôt (li. švilpuoti) U., pfeifen (mit dem Munde od. mit einer Pfeife U.): me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51, Nigr. svilpēj[a] irbe siliņā Ld. 10840. (lakstīgala) dziedāja svilpjuodama BW. piel. 2 24991. Sprw.: svilpuo kâ ve̦lna saukdams RKr. VI, 965. svilpuo ziemelis Vēr. II, 139. viesulis svilpē Aus. I, 49. pār viņu sasitīs plaukstes un svilpēs pār viņu Glück Hiob 27, 23. ja tagad nenāksi, pēc varēsi svilpjuot! Nigr. Zu svelpt.
Avots: ME III, 1158, 1159
Avots: ME III, 1158, 1159
uzsvilpēt
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atsvilpt
atsvilpt, [bei Glück: atsvilpēt Jes. 7, 18]. auch atsvèlpt, dial. atšvelpt,
1) tr., pfeifend herbeilocken, herbeirufen:
burvis atsvelpj veļus LP. VII, 667;
2) intr., entgegenpfeifen, auf einen Pfiff mit einem Pfiff antworten:
irbe svilpa priedainē, es atsvilpu e̦cē, dams BW. 250.
Kļūdu labojums:
veļus = ve̦lnus
Avots: ME I, 200
1) tr., pfeifend herbeilocken, herbeirufen:
burvis atsvelpj veļus LP. VII, 667;
2) intr., entgegenpfeifen, auf einen Pfiff mit einem Pfiff antworten:
irbe svilpa priedainē, es atsvilpu e̦cē, dams BW. 250.
Kļūdu labojums:
veļus = ve̦lnus
Avots: ME I, 200
iesvilpot
un
I ùn,
1): ķēniņa dē̦ls - bē̦rns u. bē̦rns (= kâ jau bē̦rns, wie schon ein Kind) -
gribējis uzsvilpēt Salisb.; ‡
2) auch: tad pasirādīja u. kūkaļi Evang. 1753, S. 19.
Avots: EH II, 713
1): ķēniņa dē̦ls - bē̦rns u. bē̦rns (= kâ jau bē̦rns, wie schon ein Kind) -
gribējis uzsvilpēt Salisb.; ‡
2) auch: tad pasirādīja u. kūkaļi Evang. 1753, S. 19.
Avots: EH II, 713