Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svilpēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svilpēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

apsvilpēt

apsvil˜pêt auspfeifen Ar.: a. runātāju.

Avots: EH I, 119


izsvilpēt

izsvil˜pêt, izsvil˜puôt, izsvìlpt (li. iššvil˜pti), tr.,

1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;

[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;

3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.

Avots: ME I, 809


nosvilpēt

nùosvil˜pêt, nùosvil˜puôt, refl. nùosvêlptiês, nùosvìlptiês, einen Pfiff erschallen lassen: šauta irbe nuosvilpās (Var.: nuosvelpās, nuosvilpuoja, nuosvilpēja) tīrumiņa galiņā BW. 8877. Mikelītis nuosasvelpa auzu kaudzes galiņā BW. 33060.

Avots: ME II, 864


sasvilpēt

sasvilpêt, in der Verbind. kuopā s. "zusammenpfeifen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 453


svilpēt

svil˜pêt PS., Gr. - Sessau, Salis, Wolm., svilpêt U., -ẽju, svilpjuôt Nigr., Wid., svilpuôt Bl., (mit ìl 2 ) Nerft, svilpuôt (li. švilpuoti) U., pfeifen (mit dem Munde od. mit einer Pfeife U.): me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51, Nigr. svilpēj[a] irbe siliņā Ld. 10840. (lakstīgala) dziedāja svilpjuodama BW. piel. 2 24991. Sprw.: svilpuo kâ ve̦lna saukdams RKr. VI, 965. svilpuo ziemelis Vēr. II, 139. viesulis svilpē Aus. I, 49. pār viņu sasitīs plaukstes un svilpēs pār viņu Glück Hiob 27, 23. ja tagad nenāksi, pēc varēsi svilpjuot! Nigr. Zu svelpt.

Avots: ME III, 1158, 1159


uzsvilpēt

uzsvil˜pêt, aufpfeifen: uzsvilpē nu! vecene... pilnā skaņā uzsvilpē Pas. V, 53.

Avots: ME IV, 387

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atsvilpt

atsvilpt, [bei Glück: atsvilpēt Jes. 7, 18]. auch atsvèlpt, dial. atšvelpt,

1) tr., pfeifend herbeilocken, herbeirufen:
burvis atsvelpj veļus LP. VII, 667;

2) intr., entgegenpfeifen, auf einen Pfiff mit einem Pfiff antworten:
irbe svilpa priedainē, es atsvilpu e̦cē, dams BW. 250.

Kļūdu labojums:
veļus = ve̦lnus

Avots: ME I, 200


iesvilpot

ìesvil˜puôt, [iesvilpēt L.], intr., hineinpfeifen, pfeifend hineinfliegen: luogā iesvilpuoja me̦lna bulta Stari II, 500.

Avots: ME II, 75


un

I ùn,

1): ķēniņa dē̦ls - bē̦rns u. bē̦rns (= kâ jau bē̦rns, wie schon ein Kind) -
gribējis uzsvilpēt Salisb.; ‡

2) auch: tad pasirādīja u. kūkaļi Evang. 1753, S. 19.

Avots: EH II, 713