Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tājīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tājīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

piestājīgs

pìestājîgs, stätisch (von Pferden) U.; vgl. piestāt 4.

Avots: ME III, 296

stājīgs

‡ stâjīgs 2 Seyershof "izskata un valuodas ziņā nuoteikts": viņš tāds s. cilvē̦ks, kas nepalaižas kungiem.

Avots: EH II, 573

tājīgs

‡ tājīgs "?": apkārt pa pulkiem gulēs tam ple̦znu tājīgi ruoņi Dünsb. Od. 48.

Avots: EH II, 670

uzstājīgs

uzstājîgs "selbstbewusst, rechthaherisch, unbeugsam, seinen Willen durchsetzend" Vīt.: nīcenieki ir pašapzinīgi, uzstājīgi, brammanīgi Janš. Nīca 17. uotra vē̦stule, daudz uzstājīgāka par pirmuo Jauns. Daugava v. J. 1928, S. 294. uzstājīgi nuoprasījusi meita Anekd. IV, 67.

Avots: ME IV, 384

Šķirkļa skaidrojumā (2)

kverpis

kver̂pis: auch (mit er ) Grünh.; "nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis" PV.

Avots: EH I, 690

skaņš

skaņš,

1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;

3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡

4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.

Avots: EH II, 501