Paplašinātā meklēšana

‡ aptē̦luôt, schildernd beschreiben: Pe̦rlants šuos nuotikumus bija ... aptē̦luojis Deglavs Rīga II, 1, 170.

Avots: EH I, 121

attè̦luôt, tr., wiedergeben, reproduzieren: pilnīgi tuo pašu attē̦luot, kas oriģinālā Vēr. I, 1328. Refl. -tiês, sich widerspiegeln: tas var attē̦luoties rakstnieka fantazijā Jan. attē̦luojums, die Wiedergabe, Reproduktion, das Abbild. attē̦luotājs, wer wiedergibt, reproduhiert: viņš ir nuovē̦ruotājs un nuovē̦ruotā attē̦luotājs Vēr. II, 715.

Avots: ME I, 204

‡ attē̦ls*, die Abbildung: priekšme̦ta, cilve̦ka a. cilvē̦ku fōtografiski attē̦li Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 176

ìetē̦luôt, tr., darstellen, verkörpern: tie ir viņa paša vaibsti, kuo viņš ietē̦luo savā "klusē̦tājā" Druva I, 300. Refl. -tiês, sich darstellen, sich verkörnern: dramatiska darbība ietē̦luojas sarunās Konv. ² 2815. spē̦ks, kas mākslā ietē̦luojas Druva I, 1392.

Avots: ME II, 81

‡ iztēle* Stabur. b. 81, Juris Brasa 550, die Vorstellung, Phantasie.

Avots: EH I, 489

iztè̦luôt *, tr., vor -, darstellen: meklēja tuo kuopt un iztē̦luot rakstniecībā Kronw. viņa vēl ne˙kad nebij pie tiesas bijusi un tādēļ sev visādi tuo iztē̦luoja AU. Refl. - tiês, sich vorstellen, sich gestalten: viņš iztē̦luojās kaut kuo lielu MWM. IX, 512. Subst. iztè̦luõjums, die Vor -, Darstellung: cilvē̦ka gara un sirds iztē̦luojumā Vēr. II, 280.

Avots: ME I, 817

‡ kuoktēlnieks*, ein Holzschnitzler.

Avots: EH I, 686

kuõrtẽlis,

2): duod kuorteli brandavīna BW. 34574. jau mucina nuotecēj[u]se devītā kuortelī 19813 ¹ .

Avots: EH I, 688

‡ neģḕrtēlis ² Oknist, ein schlechter, nichtsnutziger, untauglicher Mensch, eine solche Sache: nuo teve nibe lāgas cilvē̦ks iznāk - tāds n. tik esi. laba nāža nav - tik tāds n.

Avots: EH II, 13

nùotè̦luôt, tr., abbilden, darstellen C.: tie ir jānuotē̦luo JR. V, 155. Refl. -tiês, sich abbilden, zum Vorschein kommen: irōnisks smaids nuotē̦luojās pār bāluo seju Vēr. II, 1333. [nuotē̦-luodamās pret luoga maiguo dzidrumu, viņa izskatījās divkārt daiļāka Veselis Saules kapsē̦ta 23.] Subst. nùotē̦luõjums, die Abbildung, Darstellung, das Abbild: diezgan labi izdevies uozuola nuotē̦luojums A. XVII, 3; nùotē̦luôšana, das Abbilden, Darstellen; nùotē̦luôtãjs, der Abbildner, Darsteller.

Avots: ME II, 874

nùotē̦ls* das Abbild: iespaidi atstāj smadzenēs atmiņu nuotē̦lus Vēr. II, 80.

Avots: ME II, 874

pakaļtē̦luõjums, die Nachbildung, Nachahmung Konv. ² 1857.

Avots: ME III, 40

paraũgtē̦ls*, das Muster, Modell Konv. ² 935.

Avots: ME III, 88

pãrtèluôt*, tr., umgestalten, umbilden: uz skatuves re̦dzama bij tikai pievilcīgi pārtē̦luota pasaka par bārenīti Duomas III, 378.

Avots: ME III, 182, 183

patẽ̦luôt, tr., oberflächlich abhandeln, skizzieren: par latviešu rakstniecību. Subst. patē̦luõjums, die Skizze, eine kleine Abhandlung: tad nāk patē̦luojums par latviešu intelliģences saskaldīšanuos Vēr. I, 1418.

Avots: ME III, 121

pirmtē̦ls*; die Urgestalt.

Avots: ME III, 227

prettē̦ls*, das Gegenbild.

Avots: ME III, 390

puskuõrtẽlis, 1/8 Stof.

Avots: ME III, 429

‡ pùtēle ² Auleja, Kaltenbr., Oknist, = pūtele 1: pūtēl[e] mēles galiņā BW. 8424, 1. būs tev(i) p. ("?"), ne mūsu Ane Tdz. 58671.

Avots: EH II, 344

pũtẽlis,

1): eine Speise aus Hafermehl und saurer Milch
(mit ù ² und è ² ) Kaltenbr.; "?" Blieden n. FBR. XVI, 97; ‡

2) ein leicht aufgebrachtes und dann weinendes Kind
Wolm.

Avots: EH II, 344

pũtẽlis Jakobshof, Schibbenhof, pũtêlis Kursiten, Nigr., Gr.-Essern, pũtelis N.-Bergfried, Bl., tahm. pũte̦ls Windau, Dond., pũtele Selg., eine Speise aus gekochtem Hafer, Gerste, Roggen, Weizen, Erbsen und Bohnen, die getrocknet und dann vermahlen und mit saurer Milch gegessen werden; pũtelis, eine Speise aus Erbsen; pūtelis, eine Speise voa Hafermehl U.; ein Auflauf Wid.; eine kalt zu essende, dickgrützartige Speise aus Gerstenmehl und saurer Milch Dond.; "ēdiens, kuo pagatavuo nuo piena un visām labības sugām kviešiem, rudziem, miežiem, auzām, zirņiem - parupji samaltām" Grünh.

Avots: ME III, 453

reĩtẽlis, ein Lärmender; reĩtẽļuôtiês, lärmen Planhof.

Avots: ME III, 506

retēlis: retèlîtis ² Oknist n. Ceļi VIII, 236.

Avots: EH II, 367

retēlis Buschh., Grünh., retēliņš Heidenfeld, retēliņi Saikava, retẽļi Ronneb. n. RKr. XVI, 16, Wolm., Jürg., Gr.-Buschhof, Kursiten, reteļi U., potentilla tormentilla Schr.: retelīšu lapiņas Tirzm. reteļu sē̦kla MWM. VII, 510.

Avots: ME III, 514

saũtēlis, schwüle, feuchtwarme Luft KL - Dselden; "ein Faulpelz, der sich zu sonnen liebt" (mit àu) Stackeln; "eine Vorrichtung zum Bähen von Ruten an der Oberlage der Badstube" N. - Peb.

Avots: ME III, 778

skreĩtẽlis (s. unter skrèitals ² ): alchemilla vulgaris Ramkau; mazais jeb cietais s. ebenda, potentilla silvestris.

Avots: EH II, 508

skretēliņš (unter skreteliņš): potentilla erecta Saikava.

Avots: EH II, 509

‡ skritẽlis NB.,

1) "uz pakauša riņķī sagrìezušies mati";

2) "kuoka duru aizšaujamais".

Avots: EH II, 510

‡ skutēle Auleja, = skutele 1: (ūsas) skutēļu grauztas Tdz. 57630, 1 (aus Kalupe).

Avots: EH II, 517

svêtêlis ² (unter svêtelis ² ): (fig.) kuo tāds s. (ein langbeiniger Mensch von hohem Wuchs) te staigā? Dunika.

Avots: EH II, 617

‡ tḕ̦l AP., = tàdēļ, deshalb.

Avots: EH II, 677

tē̦laîns, mit einem Bilde versehen U., bilderreich; (fig.) bildlich, anschaulich: tē̦lains pimberis U., ein Fünfer (Zweigroschenstück) mit einem Kopf (tē̦ls). tālumā iet mākuon[i]s aiz makuoņa tē̦lainā barā Duomas II, 1239. tē̦laina valuoda, anschauliche, bilderreiche Sprache.

Avots: ME IV, 170

tēle: negribēja svešinieka tēles pie sienām, ne aude̦klā izšūtas, ne ze̦ltā ... iekaltas Vindedze 77.

Avots: EH II, 677

tēle U., tēlis U., = tē̦ls.

Avots: ME IV, 170

tēlniecĩba* Konv. ² 1189; 1390, die Bildhauerkunst: te nuomanāmi tēlniecības pasākumi Austr.

Avots: ME IV, 170

tēlniecisks*, Skulptur-: tēlnieciski izgre̦znuojumi MWM. VII, 22.

Avots: ME IV, 170

tēlniẽks*, der Bildhauer, Skulptor: Italijā un Spānijā radušies vis˙lielākie gle̦znotāji un gan˙drīz vis˙labākie tēlnieki Pūrs I, 12.

Avots: ME IV, 170, 171

tē̦luôt*, gestalten Kronw.; darstellen, schildern. Refl. -tiês,

1) sich gestalten
Kronw.; dargestellt, geschildert werden: viņš pats, viņa mīļākā tur tē̦luojas Vēr. I, 1318; 21 sich vorstellen: labāka likteņa nebij kuo tē̦luoties Sudr. E. Subst. tē̦luošana, das Gestalten, Darstellen; tē̦luojums, das einmalige, vollendete Gestalten, Darstellen; die Darstellung, die Gestalt: apslēpt tuos nedrīkstu, citādi neiznāktu patiesīgs tē̦luojums Aps. VII, 3; tē̦luotājs, wer darstellt, gestaltet; der Bildhauer; der Darsteller einer dramatischen Rolle, Schauspieler: tē̦luotāju darbi A. XI, 765. krustmātes tē̦luotājas dāvanas parādījās ...: viņa mīcīja un cepa pēperkūku... vīriņus A. v. J. 1904, S. 94. dabas skatu tē̦luotājs B. Vēstn.

Avots: ME IV, 171

‡ II têls ² Orellen, Hautausschlag bei kleinen Kindern bald nach der Geburt: viņam jau izsities t.; tē̦li ir kâ tādas smalkas pumpiņas.

Avots: EH II, 677

‡ tēls, -s, = tē̦ls I (Bild, Figur): visas viņu tēlis samaitāt Glück IV Mos. 33, 52. raiba t. Weish. Salom. 15, 4.

Avots: EH II, 677

tē̦ls "veids" (mit ḕ̦l) C., PS., (mit ê̦l ² ) Siuxt, Stenden; Angesicht L., das Bild U., die Gestalt, die Figur; die Statue, Bildsäule Kronw.; das Götzenbild U.; der Schatten U.; das Skelett, Gerippe U.: balts tḕ̦ls AP., Jürg., ein Gespenst. dieva tē̦ls LP. VII, 365. iztaisīt ciivēcisku tē̦lu Pūrs II, 65. veiduos jaunus tē̦lus Vēr. v. J. 1904, S. 295. tikai cilvē̦ka tē̦ls, ein abgezehrter Mensch U. meneša tē̦ls, eine Mondphase U. Da altes (ide.) ē eher akutiert wäre, wahrscheinlich entlehnt aus aruss. тѣло "истукан, идол, изображенiе человѣческаго тѣла, образ" bei Sreznevskij III, 1091 f.; dafür spricht auch die grosse Übereinstimmung in der Bedeutung.

Avots: ME IV, 171

utēlis, ‡

2) Schimpfname fur einen bettelarmen Menschen
Kalz. n. Fil. mat. 30; ‡

3) Demin. (zu uts?) Nerft n. FBR. XIX, 103.

Avots: EH II, 716

utēlis (?) Saikava "eine Art Möwe".

Avots: ME IV, 310

‡ vâtēle Kaltenbr. "neliels auguonis".

Avots: EH II, 765

vistêle Sussei n. FBR. VII, 141, Oknist, = vistene I.

Avots: ME IV, 626

‡ vutèle ² (li. utėlē|?) Kaltenbr., Kalupe, = uts.

Avots: EH II, 799

duñdinât [Wandsen],

1) bei sich murmeln, brummen:
dziesmiņu Freiziņ;

2) dröhnen, tönen, rasseln
Oppek. n. U.: tēlefōna izolātuors, kuŗš pastāvīgi dundināja Latv.

Avots: ME I, 516

ìegudruôt,

1) klug werden
U.: kad tu iegudruosi U.;

[2) ersinnen
(iegudruot, kâ lieta darāma Lasdohn, Wenden); einrichten Grawendahl: kungi sev iegudruojuši tēlefōnu, ar kuo sarunāties Adsel;

3) (hin)einpassen
(tr.): viņu vajaga tur iegudruot Alt - Rahden].

Avots: ME II, 20

‡ klauseklis, ein Hörrohr: tēlefōna k. Daugava 1934, S. 202.

Avots: EH I, 611

kuõrtẽlis PS., C.,

1) das Quartier, die den Soldaten angewiesene Wohnung:
zaldāti gājuši pa mājām kuorteļuos LP. VII, 658 ; Logis, Wohnung überhaupt, wofür jedoch besser dzīvuoklis ist ;

2) ein Viertel ;
so namentl. kuortēlis brandvīna, 1/4 Stof Branntwein. [Entweder mit uo aus ŭa (vgl. Le. Gr. § 26d und mnd. quartēr), oder aber aus einer deutschen Form mit o (vgl. kordēle "Quart" bei Frischbier I, 408.]

Avots: ME II, 348

‡ kur̃telis Līn. "= kuõrtēlis, ein kleines Gefäss". Wohl ein Hypernormalismus für kuortēlis.

Avots: EH I, 679

mâžuôtiês [Kr., C.], Gaukelei treiben, Faxen machen; Zauberei treiben U.: kuo māžuojies? vai duomā, ka es nesapruotu, kuo tu gribi? Laud. kas tur mežā ar kapsē̦tas pulksteni māžuojas? LP. VII, 38. viņa izskatās kâ bē̦rns, kas māžuodamies ietērpies mētēlī Druva I, 1112. - Subst. māžuôšanâs, das Albern, Faxenmachen: tā māžuošanās vien galu galā apriebjas MWM. IX, 588; mâžuôtãjs, der Gaukler.

Avots: ME II, 589

neģ, neģi, ein verstärktes ne,

1) doch nicht etwa, ob nicht etwa:
neģi tādēļ ļaužu tauta pasaulē ir raidīta Janš. "neģ viņš labuosies", duomāja muižas kungs, er wird sich doch wohl nicht bessern. [neģi viņš tāds vīrs, kas... U., ist er nicht ein solcher Mann, der... neģi tu esi vienu likumu uzrakstījis Glück Daniel 6, 12.] se̦dluojam kumeliņus, nag (wohl ein Druckfehler für naģ = schriftle. neģ [vgl. jedoch auch li. negu "nègi"]) māsiņu padzīsim BW. 13646, 21 [aus Neu-Laizen]. naģ (= neģ; Var.: vai 9973) tu gribi mani jimt (+ ņemt) 9975;

2) neģ vēl, viel weniger, geschweige denn:
neģ vēl arīdzan nauda rasies GG.;

3) vielleicht etwa:
kad es nebūtu glabājis, neģ vēl kur vazātuos, wenn ich es nicht verwahrt hätte, vielleicht würde es sich noch wo herumschleppen St. kam viņam nee̦suot kuortēli izmeklējuši, kur viņam neģ labāka klāšanās būtu nekâ baznīckunga namā GG. I, 28. neģi es tuo nebūtu zinājis, als ob ich das nicht gewusst hätte U. [Wohl aus li. nègi "nicht doch" entlehnt.]

Avots: ME II, 714

nùokùopt, tr.,

1) abräumen, beschicken, in Ordnung brigen, unterbringer:
nuokuopa visu, kas tur atradās Kaudz. mājā viss nuokuopts Duomas III, 343. rudenī visu uz reizi nevar nuokuopt A. XX, 231. mēs nuokuopām darba lietas XX, 651. mēs mājā nuokuopām ve̦zumus paspārnē Kaudz. galds bij nuokuopts, der Tisch war abgedecket Blaum. laukus nuokuopt, die Ernte vom Felde abnehmen: kāzas dzēra rudenī kad lauki nuokuopti BW. III, 1, 87;

2) aufessen, auffressen, austrinken:
mans jaunākais dēliņš nu nuokuopt sāka atliekas Dünsb. ātri Jēcis tuo (krašas gabalu) nuokuopj Neik. šis puskuortēlis bij tâ˙pat stāvu nuokuopts Aps. vilks lien kūtī aunu nuokuopt LP. V, 175;

3) wahrnehmen:
lapsa nenuokuopa, ka uguns salmuos krita St. t.,

4) nuokuopt luopus, das Vieh schelect pflegen, herunterbringen
Biel. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, alles in Ordnung bringen: meitām vakarā vēl šis tas kuo nuokuopties LP. III, 43.

Avots: ME II, 804, 805

‡ nuoplezdinât Dunika, eine Weile schwingen: svētēlis nuoplēzdināja spārnus un aizlēce pruojā. Refl. -tiês ebenda, schwankend, mit den Händen fuchtelnd und mit unsicheren Schritten (auf einem glatten Weg) hingehen: n. līdz akai (ziemā pa apsalušu taku).

Avots: EH II, 76

nùoslîdêt, nùoslidêt, intr., ab-, herab-, hin-, hinabgleiten, herabrutschen, herabsinken: (gre̦dze̦ni) pa vienam nuoslīdēja BW. 6356. ruokas nuoslī: dēja klēpī Kaudz, ce̦nas nuoslīdēja nuo 70 uz 30 rubļiem Poruk. jauneklis nuoslīdējis dzeršanas kaislībā A. IX, 1, 29. gar viņa acīm nuoslīdēja dažādi tēli Vēr. II, 1111.

Avots: ME II, 852

pìetrũcin, pietrũciņ, pietrũcens, Adv., nicht genügend, zu wenig: tēliņam pietrūcin alutiņa BW. 19697. pietrūcin (Var.: pietrūciņ) man spēciņa. atlicin paduomiņa 27284. tev maizītes pietrūcens (pietrūciņ BW. 21508) Lös.

Avots: ME III, 305

I počka "eine kleinePetroleumlampe ohne Zylinder" Amboten; "tēlegrafa staba puôdiņš" Sassm.; (mit o ?) " ein kleines Gefäss für Stiefelschmiere" Kokn. n. Etn. IV, 166; ein alfes, abgenutztes, kleines Gefäss (meist aus Lehm) Laidsen.

Avots: ME III, 375

I poģis,

1): ein kleiner Topf (meist aus Lehm od. Holz)
Lems.: krāsu, līmes, mīzalu p.; tēlefōna poģīši (Isolatoren);

2): auch Seyershof;

3): auch Lems.

Avots: EH II, 310

‡ re̦tāls AP., eine gewisse Blume (= retēlis?).

Avots: EH II, 367

skâbulis, ‡

3) "pūtēlis" Kaltenbr.; eine gewisse Speise Kalupe n. Ceļi VIII, 226 (mit Beschreibung).

Avots: EH II, 503

šķe̦tna, = ķe̦tna, Klaue; fig. von den Wellenkämmen: viļņi... me̦t savas šķe̦tnas augšā līdz pat dārza žuogam JR. VII, 2. Wenn šķetna älter ist als ķe̦tna (dies aus šķe̦tna und ķe̦pa kontaminiert?), etwa zu li. sketerà "Widerrist det Pferde", skēteras "Dachfirst" (bei Būga Aist. Stud. 72), sketēlis "хребет" (bei Būga KSn. I, 129)?

Avots: ME IV, 31

skreteliņš RKr. II, 65; A. XI, 13, Konv. ² 1897, Karls., skretēliņš Saikava; Vank., auch skreteliņa RKr. VII, 34, Frauenmantel (alchemilla vuigaris L.). Zu skretele.

Avots: ME III, 891