Paplašinātā meklēšana

tētiņš (unter tēte),

1) Demin. zu tē̦vs (mit è ² ) Sonnaxt;

2) ein Alter; ein ältlicher Junggeselle
(mit è ² ) Saikava.

Avots: EH II, 678

‡ vectētiņš Tdz. 55156, Demin. zu ve̦ctẽ̦vs.

Avots: EH II, 767

viškin-tētiņš Upīte Medn. laiki 12, Bezeichnung des Bären.

Avots: ME IV, 628

‡ *krusttētis (erschlossen aus dem voc. s. krusttēti BW. 1746, 1 var.), krusttētiņš 1761, = krusttē̦vs.

Avots: EH I, 661

sajûgt, tr.,

1) zusammenjochen, zusammenfügen:
kuo dievs ir sajūdzis, tuo nebūs ne˙vienam cilvē̦kam šķirt Glück Matth. 19, 6. viņi agrāki sadevās kuopā, un tâ visu laiku kâ sajūgti Kaudz. M. 6;

2) anspannen:
sajūdza trīs vai četrus zirgus BW. I, 187. tētiņš jau zirgu sajūdzis Balss. panāksnieki savus zirgus sajūguši BW. III, 1, 24. cik ātri Jānis sirmuo sajūdza! Poruk. skaisti dzied ceļavīri, kumeliņus sajūguši (Var.: aizjūguši) BW. 598.

Avots: ME II, 641, 642

tantaļu tuntuļu "?": meža tētiņš . īsām kājiņām tantaļu tuntulu aizskrēja Plūd. LR. IV, 67.

Avots: ME IV, 129

tecin, Adv., zur Verstärkung von tecêt: tecin te̦k straujupīte BW. 10874, 1. tētiņš tecin te̦k kumeļam auzas duot 26551, 14. Zur Form s. Le. Gr. 225.

Avots: ME IV, 153

tēte (li. tė˜tė) U., tētiņš, tētis, tētītis U., der Vater, das Väterchen U., (tēte) LP. VI, 451, 865; VII, 685, (tētis) Dunika (mit ẽ ), Grundsahl., Nigr.; der Vorbeter in der Herrnhutergemeinde U., (tētītis) MWM. VII, 503, (tētiņš) Apsk. v. J. 1905, S. 310: te gul mans mīļš tētītis, mans maizītes devējiņš BW. 3945. duos tētiņš, duos māmiņa 15062, 6. ne̦sam putru tētim bruokastī LP. V, 338. ne˙viens jau nava tik labais, kāds iraid tētis A. v. J. 1900, S. 617. jauni puiši atveldzē rīkles, un ve̦ci tētiņi dara tuo pašu Blaum. Pie skala uguns 25. Krišs Laksts bij muižas tētiņš Krišs Laksts 1. diakoni jeb tētiņi A. v. J. 1899, S. 23. atlaist zvē̦rastu ir svē̦tā tētes varā A. v. J. 1899, S. 275. In Ausrufen: tu dieviņ, tētiņ! Wid., Gott (und) Vater! ak dieviņ, tētīt! kuo tu nu runā! A. XI, 107. dievin augstais un tētiņ žēlīgais! Kav. ak tu žēlīgais tētiņ! LP. VI, 959; Kaudz. M. 6. un strādīga - tu tētīt! (d. h. in überraschendem Masse arbeitsam) U. b. 104, 15. - ganiņu tētiņš Alksnis-Zundulis, = zemes vēzis; meža tētītis Etn. III, 111, viškin-tētiņš A. XX, 52, der Bär. Zu li. tėtùžis od. tėtýtis "Väterchen", apr. thetis "Grossvater", ai. tāta-ḥ "Väterchen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Boisacq Dict. 962, Walde Wrtb.2 764.

Avots: ME IV, 176

tẽviņš,

1): mūsu t. (= tētiņš) pa˙visam vājš Salis, Seyershof; "katrs ve̦ctē̦vs, vecītis" Salis;

2): "verächtl. für Taugenichts"
Diet.;

4): divi lāču tēviņi Janš. Dzimtene II, 300;

5): kad sīpuoli zied, tuos sauc par tēviņiem Ramkau;

8): auch AP., (mit è ² ) Linden in Kurl.;

9): trūka laba ... kuoka tēviņam Jauns. J. un v. 130.; ‡

10) tēviņu reize, das Vaterunser P. W., Šis ar mani tiesāties? 5. In der Bed. 9 n. Sehwers Unters. 142 wohl eine volksetymologische Umformung des d. Steven.

Avots: EH II, 679

‡ tẽvis Seyershof, das Männchen bei Vögeln; Demin. tēvītis ebenda "tētiņš": tēvīšam kle̦pus.

Avots: EH II, 679

tuñtuļu tañtuļu Salgaln, tuntuļu tantaļu Daudsewas, tantaļu tuntuļu Beienhof, Daudsewas, (mit uñ) A.-Autz, Wain., Widdrisch, tuntuļu tuntuļiem Kalz., (mit uñ) Nötk., ungeschickt, wackelnd: viņš iet tuntuju tantaļu Daudsewas. nabags aizgāja tuntuļu tantaļu Salgaln. meža tētiņš . . . īsām kājiņām tantaļu tuntuļu aizskrēja Plüd. LR. IV, 67. viņa tuntuļu tuntuļiem steidzās tam pretī Zalktis № 4, S. 113; tùntuļu ² tāntuļu ² Stomersee, unordentlich, verwickelt (Adv.): satinis dziju tuntuļu tantuļu (ka nevar iztīt).

Avots: ME IV, 265

uzdziŗas,

1) "eine grosse Zeremonie während der Hochzeitsfeier"(das Trinken beim "Werfen" der Geldgabe für die Braut); die Nachfeier am Montag nach der Hochzeit
(uzdziras) Angermünde; "atkārtuota sadzeršarta pēc kādām dzīrēm" Erlaa (uzdziras), Irmelau: naudu me̦tuot dzeŗ uzdziras RKr. XVI, 145. ne tā visa tava nauda, kuo tu meti uzdzirās 146. dzer, tēviņ, dzer labas uzdziras, dzer guoves, dzer vēršus, dzer labas laimes! ebenda. uotrā dienā, tas ir sestdienā, dzēra uzdziŗas un meta velšu naudu BW. III, 1, S. 89. atnāca tētiņš... savam dē̦lam uzdziras dzert BW. 25737;

2) "Getränk nach der Speise"
(uzdziras) Austr., das Getränk, welches den Kühen nach dem trocknen Futter gegeben wird Schibbenhof: saimniece ielej uzdzirām katram mē̦ru piena Aps. V, 14;

3) das Zutrinken:
paldies par uzgausinājumu! es atkal dzeru tev uzdziras Janš. Mežv. ļ. II, 10;

4) = pate̦kas 1: ja nuo miežu iesala pagatavuo alu, alu nuolej un tad vēl reiz iesalam uzlej ūdeni virsū, tad dabū pate̦kas jeb uzdziras Odensee, N. - Peb.

Avots: ME IV, 329

vãrguôt AP., Salis, (mit ā`r ² ) Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Saikava, Sessw., leiden, krank sein, im Elend sein U.; "das Joch der Bedrückung tragen" Spr.: ņem, tautieti, drīz tu mani, neļauj ilgi man vārguot: svešs tētiņš, sveša māte... BW. 5163. dieviņ..., pieņem ve̦cus cilvēciņus; lai tie vaira nevārguo šai baltā saulītē 27280. vārguot man... Laime nuolikuse 9278. ve̦cs tē̦vs, kas jau vārguojis uz aiziešanu Etn. IV, 45. ar grūtumu un sirds vārguošanu (mit Mühe und Jammer) Glück Pred. Sal. 4, 6. Ēģiptes vārguošana I. Mos. 15.

Avots: ME IV, 504