Paplašinātā meklēšana

‡ *krusttētis (erschlossen aus dem voc. s. krusttēti BW. 1746, 1 var.), krusttētiņš 1761, = krusttē̦vs.

Avots: EH I, 661

tētis (unter tēte): Vater BW. 15067, 6 var., (mit ẽ) AP.; Demin. voc. s. tètīt ² Atašiene; spē̦ka t. (mit ẽ) Frauenb. "ein sehr starker Mann". Vgl. li. tėtis "?" Tautosakos darbai III, 86.

Avots: EH II, 678

I kluga, klugata, der Schluck, Zug: rau, kâ tētis rij tādas lielas klugas Rutzau n. Etn. III, 65. viņš dzēra lielām klugatām AP.

Avots: ME II, 233

‡ raizêtiês (li. ráižytis "sich wiederholt recken") Bērzgale "neaistētiski gruozīties, savu ķermeni šķuobīt; nemākulīgi, ieduomīgi le̦puoties". Zu li. réižtis "sich brüsten", ahd. reichen "darreichen, sich erstrecken" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347 f.

Avots: EH II, 352

sadura,

1): ielu sadurās Jauns. Raksti VIII, 34. žepeŗu sadurā (zirņu kaudzes augšdaļā) IV, 289. (aduot) sviķeli iesāk tur, kur tās saduras pie uzmešanas Linden in Kurl.;

2): "plaisa maizes kukuļa sānuos" Ramkau; tētis kukuļam visas saduras aplauza AP.; saduras "cumpurs" NB.; ‡

3) plur. saduras, Reibung, Streit
Diet.

Avots: EH XVI, 405

saprata,* das Verständnis: viņai atausa saprata par tuo Upītis Sieviete 281. izdziļināt savu aistētiskuo sapratu Duomas I, 1221.

Avots: ME II, 707

tēte (li. tė˜tė) U., tētiņš, tētis, tētītis U., der Vater, das Väterchen U., (tēte) LP. VI, 451, 865; VII, 685, (tētis) Dunika (mit ẽ ), Grundsahl., Nigr.; der Vorbeter in der Herrnhutergemeinde U., (tētītis) MWM. VII, 503, (tētiņš) Apsk. v. J. 1905, S. 310: te gul mans mīļš tētītis, mans maizītes devējiņš BW. 3945. duos tētiņš, duos māmiņa 15062, 6. ne̦sam putru tētim bruokastī LP. V, 338. ne˙viens jau nava tik labais, kāds iraid tētis A. v. J. 1900, S. 617. jauni puiši atveldzē rīkles, un ve̦ci tētiņi dara tuo pašu Blaum. Pie skala uguns 25. Krišs Laksts bij muižas tētiņš Krišs Laksts 1. diakoni jeb tētiņi A. v. J. 1899, S. 23. atlaist zvē̦rastu ir svē̦tā tētes varā A. v. J. 1899, S. 275. In Ausrufen: tu dieviņ, tētiņ! Wid., Gott (und) Vater! ak dieviņ, tētīt! kuo tu nu runā! A. XI, 107. dievin augstais un tētiņ žēlīgais! Kav. ak tu žēlīgais tētiņ! LP. VI, 959; Kaudz. M. 6. un strādīga - tu tētīt! (d. h. in überraschendem Masse arbeitsam) U. b. 104, 15. - ganiņu tētiņš Alksnis-Zundulis, = zemes vēzis; meža tētītis Etn. III, 111, viškin-tētiņš A. XX, 52, der Bär. Zu li. tėtùžis od. tėtýtis "Väterchen", apr. thetis "Grossvater", ai. tāta-ḥ "Väterchen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Boisacq Dict. 962, Walde Wrtb.2 764.

Avots: ME IV, 176

I valdzinât,

1) mit Stricken binden
U.;

2) bestricken
L., St., verstricken U.: fesseln (fig.) C., Salis (mit al˜); viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. meitene ... viņa sirdi bij valdzinājusi Neik. 12. kairinājušas lasītāju ziņkārību un valdzinājušas viņu uzmanību un ievērību Ar. Krišj. Valdem. 5. aistētiskie jautājumi viņu valdzina Vēr. I, 1031;

3) knechten, quälen
LKVv. Zu valgs I.

Avots: ME IV, 452