Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tīkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tīkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
iztīkāt
iztīkāt
I iztīkāt,
1): "belauren"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ablauern Für. I: viņš man tuo iztīkājis; ‡
2) = iztapt 2 (mit ĩ ) AP.: i. kādam pa prātam Bers. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang heimlich Ausschau hallen Dunika: iztīkājuos ve̦se̦lu pusstundu, bet zaglis vairs nenāca Dunika. i. (begehren) pēc kā Bers., Schwitten, Sessw., Trik.
Avots: EH I, 490
1): "belauren"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ablauern Für. I: viņš man tuo iztīkājis; ‡
2) = iztapt 2 (mit ĩ ) AP.: i. kādam pa prātam Bers. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang heimlich Ausschau hallen Dunika: iztīkājuos ve̦se̦lu pusstundu, bet zaglis vairs nenāca Dunika. i. (begehren) pēc kā Bers., Schwitten, Sessw., Trik.
Avots: EH I, 490
iztīkāt
notīkāt
nùotĩkât (unter nùotĩkuôt): šī nuotīkājusi, ņē̦musi saimnieku aiz kājām un vilkusi nuost nuo stata Jauns. Raksti III, 56. ‡ Refl. -tiês, = nùoskatîtiês 1 Dunika: nuotīkājies, kâ meitas pe̦ldas.
Avots: EH II, 100
Avots: EH II, 100
pārtīkāt
pārtīkāties
[pãrtīkâtiẽs Bauske "= pãrgribêties": bē̦rns jau par daudz pārtīkājies pēc me̦dus.]
Avots: ME III, 183
Avots: ME III, 183
patīkāt
[patīkât, eine Weile begehren, zu erlangen suchen: patīkāja, bet nedabūja Bauske.]
Avots: ME III, 122
Avots: ME III, 122
patīkāt
satīkāt
satīkât, ‡ Refl. -tiês "saskatīties, nuolūkuoties": puisis ar meitu, katrs savā druvā strādādami, bija sasatīkājuši Dunika.
Avots: EH XVI, 456
Avots: EH XVI, 456
satīkāt
satīkāt,
1) ausspintisieren
L.;
2) eine gewisse Zeit hlndurch trachten nach:
kaķis satĩkāja ilgu laiku. bet ne˙kā nedabūja Bauske, Siuxt.
Avots: ME III, 763
1) ausspintisieren
L.;
2) eine gewisse Zeit hlndurch trachten nach:
kaķis satĩkāja ilgu laiku. bet ne˙kā nedabūja Bauske, Siuxt.
Avots: ME III, 763
tīkāt
tikât (li. týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn., tīkât L., U., -ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg., tìkuôt 2 Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tìkuôt N.-Wohlfahrt, tikuôt 2 Segew., tīkuôt U.,
1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;
2) (nach etwas) trachten
(tìkāt 2 Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;
3) = vervēt, werben V.;
4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,
1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;
2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".
Avots: ME IV, 200
1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;
2) (nach etwas) trachten
(tìkāt 2 Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;
3) = vervēt, werben V.;
4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,
1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;
2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".
Avots: ME IV, 200
tīkāt
I tĩkât,
1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,
2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡
3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.
Avots: EH II, 685
1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,
2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡
3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.
Avots: EH II, 685