Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tīkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tīkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

iztīkāt

I iztīkāt,

1): "belauren"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ablauern Für. I: viņš man tuo iztīkājis;

2) = iztapt 2 (mit ĩ ) AP.: i. kādam pa prātam Bers.Refl. -tiês, eine Zeitlang heimlich Ausschau hallen Dunika: iztīkājuos ve̦se̦lu pusstundu, bet zaglis vairs nenāca Dunika. i. (begehren) pēc kā Bers., Schwitten, Sessw., Trik.

Avots: EH I, 490


iztīkāt

II iztĩkât Schibbenhof "ausreinigen": i. zarnas.

Avots: EH I, 490


notīkāt

nùotĩkât (unter nùotĩkuôt): šī nuotīkājusi, ņē̦musi saimnieku aiz kājām un vilkusi nuost nuo stata Jauns. Raksti III, 56. ‡ Refl. -tiês, = nùoskatîtiês 1 Dunika: nuotīkājies, kâ meitas pe̦ldas.

Avots: EH II, 100




patīkāt

[patīkât, eine Weile begehren, zu erlangen suchen: patīkāja, bet nedabūja Bauske.]

Avots: ME III, 122


patīkāt

II patīkât Wessen, patĩkâtiês Dunika, = palūkuôtiês: p. pa luogu.

Avots: EH XIII, 182


satīkāt

satīkât, ‡ Refl. -tiês "saskatīties, nuolūkuoties": puisis ar meitu, katrs savā druvā strādādami, bija sasatīkājuši Dunika.

Avots: EH XVI, 456


satīkāt

satīkāt,

1) ausspintisieren
L.;

2) eine gewisse Zeit hlndurch trachten nach:
kaķis satĩkāja ilgu laiku. bet ne˙kā nedabūja Bauske, Siuxt.

Avots: ME III, 763


tīkāt

tikât (li. týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn., tīkât L., U., -ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg., tìkuôt 2 Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tìkuôt N.-Wohlfahrt, tikuôt 2 Segew., tīkuôt U.,

1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;

2) (nach etwas) trachten
(tìkāt 2 Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;

3) = vervēt, werben V.;

4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,

1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;

2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".

Avots: ME IV, 200


tīkāt

I tĩkât,

1): gierig ausschauen nach etwas:
netīkā tu tik daudz uz meitām! Frauenb. Refl. -tiês,

2): viņš tik tĩkājas, kâ var dabūt kuost Siuxt; ‡

3) "?": pēc nedēļas varu vēl t. (= tīksmināties?) patīkamās atmiņās A. Bergs Latvis № 2655.

Avots: EH II, 685


tīkāt

‡ *II tīkât, zu erschliessen aus iztīkâtII.

Avots: EH II, 685


uztīkāt

uztīkât, uztīkuôt, Verlangen nach etw. fassen: kalps uztīkuojis saimnieka meitu.

Avots: ME IV, 392

Šķirkļa skaidrojumā (1)

tīkavāt

tīkavât: "tīkāt" (mit ì 2 ) Nerft.

Avots: EH II, 685