tikât (li.
týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn.,
tīkât L., U.,
-ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg.,
tìkuôt 2 Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw.,
tìkuôt N.-Wohlfahrt,
tikuôt 2 Segew.,
tīkuôt U.,
1) (auf etwas) lauern Biel. und N.-Peb. n. U., Spr.
(tīkuôt), Wessen
(tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;
2) (nach etwas) trachten (tìkāt 2 Kr.),
verlangen PS.
(tīkuôt), U.,
streben (tīkât) Siuxt:
ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA.
kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;
3) = vervēt, werben V.;
4) tīkāt L.,
zielen; tīkuot pēc kā St.,
auf etwas seine Augen richten. Refl.
-tiês,1) (lange und heimlich) einander anblicken (tĩkâtiês) Dunika:
puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;
2) (nach etwas) trachten Spr.
(tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".Avots: ME IV,
200