Paplašinātā meklēšana

‡ àiztaukšķêt, zu rösten anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt): aiztaukšķē̦ti zirņi.

Avots: EH I, 57

‡ aptaukšķêt, (ringsum, ein wenig) rösten: aptaukšķē̦ti zirņi.

Avots: EH I, 121

‡ attaũkšķêt Lieven-Bersen, herschallen: šāviena truoksnis attaukšķēja Iīdz mums.

Avots: EH I, 175

ìestaukšêtiês, einen dumpfen, polternden Laut von sich geben: mašīna iestaukšējās Sil.

Avots: ME II, 72

iztaûkš(ķ)êt, tr., rösten, schmoren: kaņepes, zirņus. iztaukšķē̦tas vabulītes BW. 19186, 4. Refl. - tiês, an einem warmen Orte gemütlich schlafen.

Avots: ME I, 815

iztaûkš(ķ)êt, tr., rösten, schmoren: kaņepes, zirņus. iztaukšķē̦tas vabulītes BW. 19186, 4. Refl. - tiês, an einem warmen Orte gemütlich schlafen.

Avots: ME I, 815

nùotaukšêt, [nùotaukšķêt], tr.,

1) abrösten, abschmoren:
ļautiņputru taisa nuo izžāvē̦tiem, nuotaukšē̦tiem rudziem Etn. I, 20;

2) abprügeln:
kāznieki ar rungām nuotaukšēja [nuotaukšķēja Pas. I, 193 (aus Roop)] vilku JK. V, 19.

Avots: ME II, 872

[pataukš(ķ)êt, ein wenig schmoren: p. zirņus.]

Avots: ME III, 119

[pataukš(ķ)êt, ein wenig schmoren: p. zirņus.]

Avots: ME III, 119

pìetaukšêt, pietaukšķêt,

1) zur Genüge, ein genügendes Quantum schmoren;

2) schmorend, mit Geschmortem anfüllen:
vabuļu silīte pietaukšē̦ta BW. 19280.

Avots: ME III, 302

sataûkšķêt, (viele Erbsen) schmoren: s. zirņus Arrasch, Bauske, Widdrisch.

Avots: ME III, 760

staukšêt, intr., klappern, rasseln; mašīna... staukšē̦dama dzina smaguo kuģa milzeni... uz priekšu Siliņš 50.

Avots: ME III, 1049

staukšķinât,

3): s. (mit àu ² ) zirņus uz pannas Kokn., Stockm. s. (mit àu ² ; "grauzdēt" ) kaņepes pannā Grawendahl.

Avots: EH II, 572

staukšķinât,

1) "?": mēs, puikas, staukšķinājam korķus pa ķēķi Dz. V.;

2) "klopfen"
(mit aû ² ) MSil.;

3) = taũkšķinât, in Fett braten (z. B. Brot) Schibbenhof (mit aũ).

Avots: ME III, 1049

taũkš! Līn., eine Interjektion: taukš! piesietā kāja atrauj tuo atpakaļ Plūd. Mazā And. bērn. atm. 29.

Avots: ME IV, 137

taukšêt: in Butter od. Fett braten (mit aû ² ) OB.; zirņus t. N.-Peb., (mit aû ² ) Orellen, Ramkau, Seyershof. senāk arī skābus kāpuostus taukšēja (sutināja puôdā taukuos). Zur Etymologie s. jetzt FBR. XX, 129.

Avots: EH II, 668

taukšêt Adl., C., PS., Serbigal, Wolm. (mit aû), AP., Arrasch, Salisburg (mit aû ^2), Gr.-Buschhof, Sessw. (mit àu ^2), Waidau u. Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Kosenhof, A.-Ottenhof, Schujen, Smilten, U., taûkšķêt Festen, KL, Saikava, (mit aû ²⁾ Salisb., (mit àu ²⁾ Fehteln, Kokn., Stockm., taûšķêt Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Golg., Kalz., Saikava, Schwanb., -ẽju, Fett schmelzen, schmoren U., (Erbsen) mit Butter oder Fett schmoren U., rösten (in Golg., Bers., Schwanb., Salisb. nur von Erbsen: "kaņepes, ciguoriņus grauzdē" Salisb.): (Hanf) zwischen glühenden Steinen gar machen Allunan n. U.; stowen V.: tuo . . . uz uguni mest un taukšķēt (in spätern Ausgaben: cept) II Makk. 7, 5. taukšķē̦tu tev būs tuo nest III Mos. 6, 21. taukšķē̦ti (LP. VII, 294, Etn. I, 47) od. taukšē̦ti (Ronneb., Serbigal, AP., Smilten, A.-Ottenhof) resp. taušķē̦ti (Selb., Jauns.) zirņi. kaņepes taukšēt (=grauzdēt) Wolmarshof, Etn. I, 3, Smilten, Schujen, (=cepinât) A-.Ottenhof, AP., (= piesta sagrūst eļļainas) Serbigal, (taušķêt) Palzm. n. RKr. XVII, 83. taukšêt (= cepinât) pupas AP. vaguļu vāceli taušķēsim BW. 19280, 1. rutkus taušķēt Prl. n. FBR. VI, 101. taukškē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815; "puffen" V.; schlagen, prügeln Palzm. n. RKr. XVII, 83 (taušķêt): ar... kūjām taukšēja (taûšķēja Golg.) ve̦lnus LP. VI, 164. tevi . . . varuot taukšķēt pēc patikšanas Baltp. R. I, 113. garu redžus viņš prata taukšēt ("?") ar sava prāta sietu Stari I1, 523. Da beim Rösten von Erbsen diese knallend emporschnellen, etwa zu li. taukšė´ti "klappern" (An. 146, LChr. 352,6, Būga PФB. LXVI 231); mit taušķêt "prügeln; stampfen" vergleicht Būga KZ. LII, 287 f. li. tauškė´ti "anklopfen". Anders Scheftelowitz KZ. LVI, 185 und 195.

Avots: ME IV, 137

‡ II taukšêt "dröhnen, mit dem Schall taukš schallen" Diet.

Avots: EH II, 668

I taukšis: auch Alswig, Bolwen, Drosth., Erlaa, Laud., Mar., Sessw., (mit aû ² ) Schibbenhof, (mit aũ) Widdrisch. Ein erst etwa nach 1920 aufgekommenes Jargonwort.

Avots: EH II, 668

I taukšis Bre̦nguļi, Funkenhof, Muremois, Schujen (mit aũ), Aahof, Golg., Kokn., Meselau, Nötk., Peb., Schwanb., (mit aû) Meiran, (mit aû ²⁾ MSil., (mit àu ²⁾ Stockm., taûkšķis Bers., tàukšis ² Kreuzb., ein Tausend von Münzeinheiten (in Papiergeld): samaksā dē̦ls seši taukši Pas. VI, 61.

Avots: ME IV, 137

II tàukšis Nötk., ein Geschwätziger Wid.

Avots: ME IV, 137

taukšķêt, s. taukšêt.

Avots: ME IV, 137

tàukšķinât ² Kokn., Stockm., = taukš(ķ)êt (zirņus).

Avots: ME IV, 137

taukšķis,

1): ein Gericht aus geröstetem Mehl von Erbsen, Bohnen u. a.
(mit aû ² ) Ruj.;

2): "stuostīgs, stuomīgs cilvē̦ks" Erlaa; "kas ar platu muti un nesaturīgi daudz runā" Sessw.; ein Geschwätziger
(mit àu ² ) Lennew.;

3): auch Erlaa, (mit àu ² ) Lubn.; ein Haufen Papiergeld
(mit aû ² ) Schibbenhof; ‡

5) "tūļīgs cilvē̦ks" Bers. (mit einem ? eingesandt); "ve̦cs, nuobraukts zirgs" (mit aũ) Kurmene.

Avots: EH II, 668

taukšķis,

1) "taukš(ķ)ē̦ti zirņi" (mit aû) Meiran;

2) jem., der sehr langsam und zwecklos redet
Laud., Nötk.;

3) s. taukšis I;

4) ein Knall vom Schiessen
(mit aũ) Neuhausen.

Avots: ME IV, 137

‡ taûkšs ² Breslau, Waltenberg, eine Speise aus zerstossenem geröstetem Hanf, gekochten Bohnen, Erbsen und Kartoffeln.

Avots: EH II, 668

uztaukš(ķ)êt, "(zu einem bestimmten Zweck in Eile) schmoren, rösten": uztaukšķēt zirņus, kaņepes.

Avots: ME IV, 391

uztaukš(ķ)êt, "(zu einem bestimmten Zweck in Eile) schmoren, rösten": uztaukšķēt zirņus, kaņepes.

Avots: ME IV, 391

iztūkst, prt. - tūsku "?": kaņepes taukšēja šitâ: sabēra tās siekā un ielika nuokarsē̦tus akmeņus; pēc tam niekāja, kamē̦r iztūska Etn. I, 3, Bers.

Avots: ME I, 821

ļautiņputra, eine Speise: ļautiņputru taisa nuo sautē̦tiem, izžāvē̦tiem un brūni nuotaukšē̦tiem rudziem, kuŗus, miltuos samaltus, iekuļ rūgušā pienā Kremon n. Etn. 1, 20.

Avots: ME II, 533

‡ nùotaušķêt, = nùotaukšêt 2: viņam nu gan nuotaušķēja ribas Plm. n. RKr. XVII, 83.

Avots: EH II, 99

pèinêt ² , Refl. -tiês,

1): uch (mit eĩ) AP., Burtn., N.-Peb.: zirņus vairāk taukšē bē̦rni; lielie jau nepeinējas. kuo nu tu, liels cilvē̦ks, peinējies ("niekuojies") ar mazu bē̦rnu mantiņām!

Avots: EH XIII, 218

pil˜ns,

1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";

4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,

1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas ⁷ 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡

2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.

Avots: EH XIII, 232

redzis,

1) "?": garu redžus vinš prata taukšēi ar sava prāta sietu Stari II, 523;

2) ein Seher
Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 504

sakràukšķinât, ‡

2) "taukšēt" (mit aũ) Siuxt: s. zirņus.

Avots: EH XVI, 419

satūkšt (unter satūkt): auch Bērzgale; zirņus taukšē: zirņi pēc tam mīksti un brūni satũkš(ķ)uši N.-Peb. aitām, pirmuo pavasaŗa zâli ē̦duot, žuokļi satūkš Lttic. 255 (aus Planhof).

Avots: EH XVI, 458

šautêt,

1) = taukšķêt: šàutē̦ti ² zirņi Geistershof, Golg.; "am Ofen aushängenddörren, trocknen;

2) "?": raganas tādā pašā makā šautēt (= sutinát, bähen?) LP. VI, 147);

3) schlagen,
kult (Butter, Sahne, Eier) Sawensee (mit àu ² ), vgl. izšautêt.

Avots: ME IV, 10

špilkums, = spilkums, eine kleine Lehmschüssel Dunika, Stenden (mit il˜ ), Talsen, ein grösseres Schüsselchen Līve n. Etn. II, 34, eine Schüssel, worin der Teetopf ausgespült wird (mit il˜ ) Ronneb., ein flacher Topf (mit il˜) Nigr.: Zana ienesa... špilkumā taukšķē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815.

Avots: ME IV, 101

II taucêt, -ẽju,

1) (Hanfsamen) in einem Mörser stossen (stampfen), bis sie Öl (Fett) aussondernd klebrig werden
Drosth., N.-Wohlfahrt, Serbigal, Smilten, Wenden (mit àu), Adsel, Erlaa, Golg. (mit àu ^2), AP., Ubbenorm (mit aû ^2);

2) = taukš(ķ)êt, mit Fett oder Butter schmoren (Erbsen u. a.) Feht. (mit àu ^2), Wandsen (mit aû ^2). Identisch mit taucêt I? Oder (nebst taukât) in der Bed. 1 zu aksl. tъknǫti "pulsare", gr. τύχος "Hammer" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 615)?

Avots: ME IV, 135

taušķêt,

1) s. taukšêt;

2) (viel und mit grossen Bissen) essen:
t. pīrāgus. zirņus Saikava (mit aû);

3) ohne Aufhören schwatzen
Ar. Vgl. tauzêt.

Avots: ME IV, 140

taûšķis Lüdern, = taukšķis 2.

Avots: ME IV, 140

‡ II taûšķis Stom., = taukšis I.

Avots: EH II, 669

I tūkšķêt,

1) = taukšêt, (Erbsen auf der Pfanne) rösten Meselau; "(Hanf im Morser) zerkleinem" Peddeln (mit û ), N.- Peb.;

2) -u, -ẽju, vom Geräusch, welches beim Verbrennen nassen Holzes entsteht
U., (mit ũ ) Bauske;

3) schnarchen
Hug. n. U.

Avots: ME IV, 279

uzsprâgt,

1) aufplatzen; in die Luft fliegen:
maize uzsprāgst griêžuot RKr. XIX, 100; u. gaisā;

2) emporschnellen
(intr.): mežsargs uzsprāga kājās MWM. VIII, 544 (ähnlich Vēr. II, 940; A. XXI, 697; Purap. Kkt. 57);

2) = uzsprakstêt ^2: zirņi (taukšējuot) uzsprāga uz plīts, pašai ne dūņu pilītes nebij uzsprādzis Pas, II, 76. asinis varē̦tu tev uz ce̦puri uzsprāgt VI, 227.

Avots: ME IV, 382