Paplašinātā meklēšana

‡ àiztaurêt, in ein Horn blasend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit in ein Horn zu blasen anfangen: medinieks aiztaurējās.

Avots: EH I, 57

‡ aptaurêt,

1) "?": nevar ne˙kā izdarīt, kā aptaurē̦ts ("nuonicināts, visai vientiesīgs") Wessen;

2) ringsum (in ein Horn blasend oder rufend) erschallen machen
Bers., Golg., Saikava: medinieks aptaurēja visas malas.

Avots: EH I, 121

ataũrêt,

1) tr., herbeirufen:
lauva ataurē meža zvē̦rus LP. V, 216;

2) intr., auf einen Ruf entgegenrufen LP. VI, 335; in dieser Bedeutung gew. refl. ataũrêtiês.

Avots: ME I, 149

attàurêt, intr., tr., zurücktrompeten, mit der Trompete herbeirufen: zvē̦rus.

Avots: ME I, 203

iztàurêt, ‡

2) heulend (pferdend) ausblasen, vernichten:
vējš iztaurēs pavasarī sēju Ahs.; ‡

3) taurējuot izdabût: iztaurēja (tautu dē̦lu) nuo dumbēra Tdz. 42052.

Avots: EH I, 488

iztàurêt, tr., ausposaunen: vai tad es tuo būtu iztaurējis visā pilsē̦tā MWM. VIII, 186. Refl. - tiês, zur Genüge blasen: suņu puisis ilgi iztaurējies LP. V, 76.

Avots: ME I, 815

pãrtàurêt, tr., mit der Trompete übertönen: taurē̦tājam bij jākrīt starpā un jāpārtaurē BW. III, l, 88.

Avots: ME III, 182

‡ pataurêt, ein wenig taurêt: tiklīdz pataurēsi Pas. VIII, 146. Refl. -tiês, eine Weile zu seinem Vergnügen taurēt.

Avots: EH II, 181

I satàurêt, ‡ Refl. -tiês, blasend (posaunend) sich verständigen (taurējuot sazināties) Nötk.

Avots: EH II, 456

I satàurêt, tr., zusammenposaunen, -blasen, blasend (mit Erfolg) rufen: zirgu LP. I, 62. ņem, Jānīti, vara tauri, sataurē (Var.: sasauc) Jāņa bē̦rnus! BW. 32884 var.

Avots: ME III, 761

II sataurêt: auch Bērzgale. Refl. -tiês: auch Līvāni, N.-Schwanb.: papīra luoksne (tāsis) karstumā sataurējas Stom. raga ķemme sataurējusies (= sagrìezusies greiza) ebenda.

Avots: EH II, 456

II sataurêt Zaļmuiža, = saluocît, saburzît. Refl. -tiês, = saliekties: dēļi sataurējušies Warkl.; miza, lapas sataurējas Golg.

Avots: ME III, 761

I tàurêt: auch (mit aũ) AP., (mit aû ² ) Seyershof (hier auch: laut weinen). Refl. -tiês: auf einem Horne blasend einander von sich zu wissen geben Adsel (mit au), Seyershof.

Avots: EH II, 669

I tàurêt Wolm,, (mit aũ) Jürg,, (mit àu ²⁾ Kl., (mit aû ²⁾ Iw., auf dem Horne blasen: mednieki taurē Jürg. viņi taurēja ar taurēm Jos. 6,13. jādami taurēja BW. III, 1, 87. ze̦lta taures taurē̦dami BW. 2221, 8 var, dzird taurieti taurējam 23726, gājis . . . un taurējis LP. V, 76; stark (heulend, pfeifend) blaseu: vējš sāk taûrêt ² Ahs.; laut weinen Jürg., AP. (mit aũ), Golg., Sessw. (mit àu ^2), Gr.-Buschhof (mit aû), Dond., Stenden (mit aû ^2). Refl. -tiês, um die Wette taurêt Schujen, Sermus, Smilten: divi gani sāka tàurēties; blasend einander von sich zu wissen geben Bauske, Tirsen. Subst. taurêšana, das Blasen auf dem Horn: nelaiķi izvadīti uz kapiem ar dziedāšanu un taurēšanu Vēr. v. J. 1904, S. 551, taurê̦tãjs, ein Hornbläser: tuorņa taurē̦tājs Vēr. II, 22.

Avots: ME IV, 139

II tàurêt ² : "burzīt" (mit au) Bērzgale. Refl. -tiês: "(tāsij de̦guot vai kalstaot) ritināties, grìezties taurē" (mit au) Adsel; "sagrìezties" (mit àu ² ) Meiran; de̦ga ..., taurējās ..., švirkštēja ... un sade̦ga Pas. IX, 523.

Avots: EH II, 669

II tàurêt ² Warkl., -ẽju, falten, zusammenrollen Zaļm. Refl. -tiês (mit àu ²⁾ Golg., Warkl., N.-Schwanb., Stomersee, sich falten, sich zusammenrollen: plāns dēlis, papīra luoksne karstumā sāk taurēties. ka[d] izgāju tauteņās, kai lapeņa taurējuos BW. 23955. Wohl zur Wurzel von tauņât II.

Avots: ME IV, 139

uztaurêt,

1): uztaurēju buka ragu BW. 8100, 1. tu uztaurēsi tâ, ka ... Janš. Līgava II, 82;

2): kaimiņš savus slinkus puišus ik rītiņa uztaurēja Tdz. 40833.

Avots: EH II, 736

uztaurêt,

1) (auf einem Horn) blasen
(perfektiv), aufblasen: kučieris uztaurē jautras skaņas Janš. Bandavā I, 261. uztaurē nu!

2) (auf einem Horn) blasend aufwecken:
uztaurēt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 391