uztaurêt,

1) (auf einem Horn) blasen
(perfektiv), aufblasen: kučieris uztaurē jautras skaņas Janš. Bandavā I, 261. uztaurē nu!

2) (auf einem Horn) blasend aufwecken:
uztaurēt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 391

uztaurêt,

1): uztaurēju buka ragu BW. 8100, 1. tu uztaurēsi tâ, ka ... Janš. Līgava II, 82;

2): kaimiņš savus slinkus puišus ik rītiņa uztaurēja Tdz. 40833.

Avots: EH II, 736