Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tebe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tebe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)
aizsteberēt
àizsteberêt, intr., dahin-, wegwatscheln: viņa aizsteberēja šķuobīdamies vīram pakaļ Stari I, 38.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
izsteberēt
izsteberêt, intr., hinaus -, herauswanken: viņš piepildīja tam vēl glāzi, un Uošs izsteberēja ārā Saul.
Avots: ME I, 805
Avots: ME I, 805
pārsteberēt
‡ pãrsteberêt Stenden, steif und ungewandt hinüberschreiten: piedzēries tikai ar muokām varēja p. pār slieksni.
Avots: EH XIII, 212
Avots: EH XIII, 212
sasteberēt
sasteberêt, eine gewisse Zeit hindurch mit unsichem Schritten gehen: ubags sasteberēja visu dienu, bet ne˙kā nedabūja Saikava.
Avots: ME III, 746
Avots: ME III, 746
stebe
stebeklis
stebekls
ste̦be̦kls "ein Unvernünftiger, der sich auch über leicht begreifliche Dinge wundert" Gramsden.
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
stebelīgs
stebeklîgs ,* frappant B. Vēstn. n. U.; jauniem vārdiem vajadzē̦tu būt juo sapruotamiem un ne tik stebeklīgiem Kronw.
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
stebene
I stebene, ein Frauenzimmer, das kleine Schritte mncht, nicht vorwärts kommt Erlaa n. U. Zu stebêt I.
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
stebene
stebene
II stebene, ein alter, abgenutzter Besen Bauske; eine vom Schlagen sehr kurz gewordene Rute Gr. - Jungfernhof. Zu stebe.
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
stebere
stebere,
5): ein nicht grosser, zur Stütze dienender Gegenstand
Wessen; ein Stock, ein Knüttel zur Abwehr od. Stütze Saikava; das Bein (pejorativ) ebenda; ‡
8) ein böser Mensch
Saikava.
Avots: EH II, 575
5): ein nicht grosser, zur Stütze dienender Gegenstand
Wessen; ein Stock, ein Knüttel zur Abwehr od. Stütze Saikava; das Bein (pejorativ) ebenda; ‡
8) ein böser Mensch
Saikava.
Avots: EH II, 575
stebere
stebere,
1) der Schwanz
Sessw., ein Kuhschwanz Smilt., Serben n. U.; kas manai guotiņai bij par skaistu pušķainu asti, lai nu... staigā... ar strupu steberi! Seibolt. vakar kavu sivēniņu, meitām devu steberīti BW. 28510. āzīša stebere (Ziemer?) 28428;
2) eine kurze, schlechte Flinte
Jürg.; ar steberēm ple̦cuos Kaudz. Jaunie mērn. Iaiki II, 48;
3) ein alter Besen
Salisb., Allend. n. U., Jürg., Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; Plur. steberes, Binsen L.;
4) comm., ein uutersetzter, kräftiger Mensch
Freiziņ;
5) etwas Kurzes und Strammes
Freiziņ; steberes, steife Beine Golg., Lubn. ("kājas izstiepis kâ steberes" Aps.); ein Ziemer N. - Sessau n. U.;
6) "?": vai māsiņa, glabā savu steberīti! te bij tādi zagļa ļaudis, nuozags tavu steberīti BW. 28404. paldies saku māmiņai par tuo kuplu steberīti 28471. es mācēju baru vest un steberi parādīt 34639. rutku steberīte VL. aus Sussikas;
7) eine im Lauf des Winters abgemagerte Kuh, die im Frühjahr nur mühsam und taumelnd gehen kann
Kreuzb. ln den Bedd. 1 - 6 nebst li. stẽbaras (in Dusetos nach K. Būga) "Stengel" und sloven. steber "Säule"zu stabs; in der Bed. 7 zu steberēt.
Avots: ME III, 1056
1) der Schwanz
Sessw., ein Kuhschwanz Smilt., Serben n. U.; kas manai guotiņai bij par skaistu pušķainu asti, lai nu... staigā... ar strupu steberi! Seibolt. vakar kavu sivēniņu, meitām devu steberīti BW. 28510. āzīša stebere (Ziemer?) 28428;
2) eine kurze, schlechte Flinte
Jürg.; ar steberēm ple̦cuos Kaudz. Jaunie mērn. Iaiki II, 48;
3) ein alter Besen
Salisb., Allend. n. U., Jürg., Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; Plur. steberes, Binsen L.;
4) comm., ein uutersetzter, kräftiger Mensch
Freiziņ;
5) etwas Kurzes und Strammes
Freiziņ; steberes, steife Beine Golg., Lubn. ("kājas izstiepis kâ steberes" Aps.); ein Ziemer N. - Sessau n. U.;
6) "?": vai māsiņa, glabā savu steberīti! te bij tādi zagļa ļaudis, nuozags tavu steberīti BW. 28404. paldies saku māmiņai par tuo kuplu steberīti 28471. es mācēju baru vest un steberi parādīt 34639. rutku steberīte VL. aus Sussikas;
7) eine im Lauf des Winters abgemagerte Kuh, die im Frühjahr nur mühsam und taumelnd gehen kann
Kreuzb. ln den Bedd. 1 - 6 nebst li. stẽbaras (in Dusetos nach K. Būga) "Stengel" und sloven. steber "Säule"zu stabs; in der Bed. 7 zu steberēt.
Avots: ME III, 1056
steberēt
steberêt: auch Grünw., Oknist, Seyershof, Wessen, ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 48, Lubn., Nerft; ar kājam s. "spārdīties" Zvirgzdine ("in der Kindersprache").
Avots: EH II, 575
Avots: EH II, 575
steberēt
steberêt, -ẽju, taumelnd, unbeholfer. (oder steif Stenden) gehen Druw., Lis., Golg., Schwanb., Selsau, Meiran, Bers., Saikava, Gr. - Buschh., Memelshof, Warkh., Kreuzb., Zvirdzine; klettern Dobl.; bē̦rns jau steberē Schwanb. slimnieks steberē Meiran. vai neiesi ātrāk! kuo nu steberē kâ bez kājām! Gr. - Buschh. Puoģene... steberēja uz istabu Jauns. ja vien cik necik tā varē̦tu steberēt, tās 25 verstes jau nuoietu Poruk III, 291. tautu guovs nebižuoja, steberēt steberēja BW. 28972. Ableitung von stebere in einer Bed. "etwas Steifes, Strammes".
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
šteberēt
šteberēties
steberica
steberīgs
steberīgs
steberîgs, sehr beweglich Schwanb., Drosth., Sessau, Siuxt (n. U.; "ein fixer Mensch"), Widdrisch.
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
steberis
stebernieks
tebe
tebe
te-be, verstärktes te, hier, da (nun): tebe, tebe tev, brālīti, šīs vasaras lūkuojums! BW. 22849. tebe, es saku B. Vēstn. tebe nu bij! Aahof, Adsel, Behnen, Geistershof, Hofzumberge, Gr.Roop, Kalz., Lennew., Lis., MSil., Nötk., N.-Schwanb., Schibbenhof, Schnickern, Selsau, Sessw., Smilt., Stom., tebe nu Birsgaln, tebe nu tebe! Neugut, Schibbenhof, tebe, tebe! Nigr., tebe redz še nu (reče Grünw., Lennew.)! Kalz., Ogershof, Ausruf, wenn etwas nicht gelungen od. sich anders zugetragen hat, als man erwartet. nu, un tagad - tebe nu bij! A. v. J. 1901, S. 42. tebe reče, kads tu mulķis! Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 387. tebe nu nuotika! da ist es nun geschehn! Gr.-Roop, Lennew. tebe nu tebe! Lennew., tebe tev bij! Gr.-Buschh., da hast du's nun! tebe! tebe! a) zum Ausdruck des Zweifels (Dunika), b) zur Bekräftigung eines Ausspruchs (Nigr.) gebraucht. tebe, freilich, das eben Kurl. n. U. tebe nu! Jaun. mežk. 19, freilich! tebe nu! da hast du's nun, das war alles Saikava, Sessw. tebe nu sazini! Purap. Kkt. 19.
Avots: ME IV, 152
Avots: ME IV, 152
tebečnieks
tebečnieks, ein Pferd, das mit Tabaksfuhren aus Südrussland gekommen ist Infl. n. U.
Avots: ME IV, 152
Avots: ME IV, 152
tebedē
tebedēļ
te-be˙dēļ! Lennew., Schibbenhof, tebe˙dēļās! Kav., tebe nu dẽļâs! Schibbenhof, freilich! Jaun. mežk. 18; nun deshalb! also!: bez mēlēm gan nevar būt." - tebe˙dēļ!... " LP. IV, 59. tebedēļ ("=tàdẽļ") viņš tâ darīja Ruhental.
Avots: ME IV, 152
Avots: ME IV, 152
uzsteberēt
Šķirkļa skaidrojumā (14)
dēļ
II dẽļ, [dêļ Aahof, Lis., dḕļ AP., deļˆ Preili, Warkh., anderswo deļ], im VL. dēļi (li. dėl, dė˜liai), Präp. mit dem Gen.,
1) kausal, wegen, umwillen, gew. postpositiv: bij man viena rieksta dēļ tādu lielu lagzdu liekt, bij man vienas meitas dēļ tādu tālu ceļu jāt. dziesmas dēļ, labi ļaudis, ienaidiņa neceliet BW. 957. dieva dēļ tev, māsiņa, es aizjūdzu kumeliņu BW. 16026. tevis dēļ (Var.: dēļ tevim) man jāguļ 1089, 1. kuo bīsties grē̦ku dēļ: ellē vietas diezgan. tuo es daru juoku, prieku, druošības dēļ. kauna dēļ, wegen der Schande, nur mit Mühe, kaum:
tikai ar stiprākiem ratiem tik tā kauna dēļ pārkūlušies LP. III, 17. viņš sāka grābt tādus akmeņus, kuo kauna dēļ trīs vīri necels VI, 517. Praepositiv: strazdiņš ņēma dzeņa meitu dēļ tā raiba kažuociņa BW. 2535. Mit dem Akk. - Instr. dēļ kuo, weshalb, dēļ tuo, deshalb, dafür gew. kādēļ od. kamdēļ, tādēl od. tamdēļ; selten auch dēļ tam, deshalb. nevilšu dēļ, von ungefähr Neuenburg n. E., tebe dēļ, deshalb eben LP. IV, 59;
2) hinsichtlich, was betrifft:
tē̦va dēļ, mātes dēļ bez vārdiņa dzīvuotum BW. 1345. šitie puiši manis dēļ vai bijuši, nebijuši 7833;
3) für
(hochle.): audzē, dieviņ, dēļ (Var.: priekš) manim vienu krietnu kalpa zē̦nu 10954. [Wohl nebst slav. dĕľa "wegen" zu slav. dělo "Handlung", s. Le. Gr. 501.]
Kļūdu labojums:
umwillen = um-willen
Avots: ME I, 463
1) kausal, wegen, umwillen, gew. postpositiv: bij man viena rieksta dēļ tādu lielu lagzdu liekt, bij man vienas meitas dēļ tādu tālu ceļu jāt. dziesmas dēļ, labi ļaudis, ienaidiņa neceliet BW. 957. dieva dēļ tev, māsiņa, es aizjūdzu kumeliņu BW. 16026. tevis dēļ (Var.: dēļ tevim) man jāguļ 1089, 1. kuo bīsties grē̦ku dēļ: ellē vietas diezgan. tuo es daru juoku, prieku, druošības dēļ. kauna dēļ, wegen der Schande, nur mit Mühe, kaum:
tikai ar stiprākiem ratiem tik tā kauna dēļ pārkūlušies LP. III, 17. viņš sāka grābt tādus akmeņus, kuo kauna dēļ trīs vīri necels VI, 517. Praepositiv: strazdiņš ņēma dzeņa meitu dēļ tā raiba kažuociņa BW. 2535. Mit dem Akk. - Instr. dēļ kuo, weshalb, dēļ tuo, deshalb, dafür gew. kādēļ od. kamdēļ, tādēl od. tamdēļ; selten auch dēļ tam, deshalb. nevilšu dēļ, von ungefähr Neuenburg n. E., tebe dēļ, deshalb eben LP. IV, 59;
2) hinsichtlich, was betrifft:
tē̦va dēļ, mātes dēļ bez vārdiņa dzīvuotum BW. 1345. šitie puiši manis dēļ vai bijuši, nebijuši 7833;
3) für
(hochle.): audzē, dieviņ, dēļ (Var.: priekš) manim vienu krietnu kalpa zē̦nu 10954. [Wohl nebst slav. dĕľa "wegen" zu slav. dělo "Handlung", s. Le. Gr. 501.]
Kļūdu labojums:
umwillen = um-willen
Avots: ME I, 463
dēļās
‡ dẽļâs, im Ausruf tebe nu d., mit dem man die Worte des Angeredeten als ein leeres Gerede bezeichnet Grünw. Vgl. tebe dēļ unter dēļ II 1.
Avots: EH I, 318
Avots: EH I, 318
pašņaukāt
šķeberēt
šķeberêt,
1) "?": kādēļ mans ratenītis šķeberēt šķeberēja? BW. 6980 var.;
2) = grīļuoties, wanken, taumeln Warkh., Warkl. Refl. -tiês "sich umhertreiben" Warkl. Reimwort zu steberêt.
Avots: ME IV, 23
1) "?": kādēļ mans ratenītis šķeberēt šķeberēja? BW. 6980 var.;
2) = grīļuoties, wanken, taumeln Warkh., Warkl. Refl. -tiês "sich umhertreiben" Warkl. Reimwort zu steberêt.
Avots: ME IV, 23
stabs
stabs (li. stãbas "Pfosten, Säule; Götzenbild; Schlagfluss"),
1) der Pfosten, Pfahl, die Säule, der Pfeiler
U.: stāv kâ stabs (d. h. unbeweglich) LP. VI, 781. saimnieks, tuo re̦dzē̦dams, palicis kâ stabs brīnīdamies IV, 165. putekļi saceļas kâ stabs RKr. VII, 1084. vajaga stabā kalt (an den Pfosten nageln) tuo garu Kundz. Kronw. 248. - gultas stabs, der Bettpfosten : dreijāti gultas stabi BW. 14784. kauna st., der Pranger, die Schandsäule U. krustā stabs Br. 288, der Pfosten des Kreuzes. lietus st., die Regenwolke. rata od. ratu (U.) st., Schimpfwort Galgenvogel U. ve̦cais tē̦vs dudināja..., ak tu ve̦cs ratu stabs, vai tie tavi pāturiņi? BW. 29142, 3 var. nuo dieviņa žē̦lastība, ne nuo tāda rata staba 31614 var. (rudzu) stabi U. ("in Livl. nicht gehört"), Marzen, Selsau, Korn-, Roggenhaufen: rudzi pa lielai daļai stāvēja jau stabuos Puriņš Stāsti 9. saules stabi, Lichtsäulen, die von der Sonne ausgehen U. saule stabuos stāv, die Sonne zieht Regen St.;
2) Schlagfluss
L. - Demin. stabiņi,
a) die 2 kleinen Pfosten, daran in ledernen Ösen die Spule des Spinnrads mit ihrer Achse ruht
Bielenstein Holzb. 385, Salisb.;
b) 4 Pföstchen, je 2 auf jeder Überachse des Wagenkorbes
Bielenstein Holzb. 547;
c) Schlittenstützen
Mag. III, 1, 107;
d) das obere Ende des das Bein umschliessenden Teiles vom Strumpf, das anders gestrickt wird, als der übrige Strumpf
Dond. Nebst stabule, stebe, stebėties, stebere, ste̦bs u. a. und li. stabýti "aufhalten", stãbaras "trockener Baumast", apr. stabis "Stein", aksl. stoborъ "Säule", av. stawra- "fest" zu an. stǫpull "Pfosten", stapi "hoher und steiler Felsen" u. a., resp, zu an. stafr "Stab", ahd. stabēn "starr sein" ostfries. staf "steif` u. a., s. Būga PФB. LXXV, 146 f., Meringer IF. XVIII, 279, Güntert Reimw. 26 f,, Trautmann Wrtb. 280, Walde Vrgt. Wrtb. II, 623 ff., Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 14.
Avots: ME III, 1036
1) der Pfosten, Pfahl, die Säule, der Pfeiler
U.: stāv kâ stabs (d. h. unbeweglich) LP. VI, 781. saimnieks, tuo re̦dzē̦dams, palicis kâ stabs brīnīdamies IV, 165. putekļi saceļas kâ stabs RKr. VII, 1084. vajaga stabā kalt (an den Pfosten nageln) tuo garu Kundz. Kronw. 248. - gultas stabs, der Bettpfosten : dreijāti gultas stabi BW. 14784. kauna st., der Pranger, die Schandsäule U. krustā stabs Br. 288, der Pfosten des Kreuzes. lietus st., die Regenwolke. rata od. ratu (U.) st., Schimpfwort Galgenvogel U. ve̦cais tē̦vs dudināja..., ak tu ve̦cs ratu stabs, vai tie tavi pāturiņi? BW. 29142, 3 var. nuo dieviņa žē̦lastība, ne nuo tāda rata staba 31614 var. (rudzu) stabi U. ("in Livl. nicht gehört"), Marzen, Selsau, Korn-, Roggenhaufen: rudzi pa lielai daļai stāvēja jau stabuos Puriņš Stāsti 9. saules stabi, Lichtsäulen, die von der Sonne ausgehen U. saule stabuos stāv, die Sonne zieht Regen St.;
2) Schlagfluss
L. - Demin. stabiņi,
a) die 2 kleinen Pfosten, daran in ledernen Ösen die Spule des Spinnrads mit ihrer Achse ruht
Bielenstein Holzb. 385, Salisb.;
b) 4 Pföstchen, je 2 auf jeder Überachse des Wagenkorbes
Bielenstein Holzb. 547;
c) Schlittenstützen
Mag. III, 1, 107;
d) das obere Ende des das Bein umschliessenden Teiles vom Strumpf, das anders gestrickt wird, als der übrige Strumpf
Dond. Nebst stabule, stebe, stebėties, stebere, ste̦bs u. a. und li. stabýti "aufhalten", stãbaras "trockener Baumast", apr. stabis "Stein", aksl. stoborъ "Säule", av. stawra- "fest" zu an. stǫpull "Pfosten", stapi "hoher und steiler Felsen" u. a., resp, zu an. stafr "Stab", ahd. stabēn "starr sein" ostfries. staf "steif` u. a., s. Būga PФB. LXXV, 146 f., Meringer IF. XVIII, 279, Güntert Reimw. 26 f,, Trautmann Wrtb. 280, Walde Vrgt. Wrtb. II, 623 ff., Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 14.
Avots: ME III, 1036
stebans
stebēt
III stebêt, -ēju, mit einer ganz kurz gewordenen Rute (stebene II) schlagen Gr. - Jungfernhof; vgl. auch r. стебать (wenn mit e aus ide. e ) "peitschen".
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
taba
taba Spr., Mesoten, tab, =tebe">tebe, das eben, darum eben: taba, taba, tautu dē̦ls, tava liela bagātība! RKr. XVI, 156 (aus O.-Bartau). taba nu, taba (das ist es eben) Janš. Mežv. ļaudis II, 266. "tas jau ne˙maz dziedāt nepruot!" "nu taba!" Latv. taba es teicu Lautb. Austr. kal. 1893, S. 58, tab es prasu, va-t Kursā būs labāki ceļi A. 1900, S. 928. taba ("?")! tā Namiķu Lība turēs Blieden n. Mag. XIII, 1, 15. taba (auch: tebe)nu bij, = te nu bija, das war es also (alles, und weiter nichts, wenn man mehr erwartet hat) Schibbenhof. Wohl aus ta 3 + ba Le. Gr. § 586.
Avots: ME IV, 121
Avots: ME IV, 121
tabe
tebēka
tebēka
te̦bē̦ka,
1) te̦bē̦ka PS., Serbigal, Demin. tebēciņš Saikava, tebečiņš BW. 2373 var. (aus Lubn.); 11988, der Tabak;
2) Demin. tebeciņa "?": tebeciņa (raudzējamā tabaka?) rauga māte VL. SDP. III, 37.
Avots: ME IV, 152
1) te̦bē̦ka PS., Serbigal, Demin. tebēciņš Saikava, tebečiņš BW. 2373 var. (aus Lubn.); 11988, der Tabak;
2) Demin. tebeciņa "?": tebeciņa (raudzējamā tabaka?) rauga māte VL. SDP. III, 37.
Avots: ME IV, 152