Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'teciņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'teciņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

teciņa

‡ *teciņa, gemässigter Lauf: ar teciņām tecēt Fest.

Avots: EH II, 673

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ieteka

iẽte̦ka [Karls., Jürg., Nigr., ìte̦ka Drosth., Trik., iête̦ka 2 Bauske, Ruj.], iete̦ks, das Hineinfliessen, ein Bach, der sich in einen Fluss ergiesst, die Mündung: te̦k upīte pie upītes, kad nevaid ieteciņas BW. 26479. šim iete̦kas ne˙maz nav, tikai izte̦kas LP. VII, 1303. Jalu upe savā lejas galā sadalās ļuoti daudz iete̦kās A. XX, 300.

Avots: ME II, 81


izteka

izte̦ka,

1) der Aus-, Abfluss, ein Fluss, der von einem See od. Sumpf abfliesst:
upītē dzerti gāju, ezeriņa izte̦kā BW. 26480. tai vietā radusies dziļa grava ar izte̦ku (upīte) LP. VI, 204. purva izteciņa BW. 21406;

2) ein Flussarm, der vom Fluss abmündet;

3) die Quelle
St.; [bei Glück als o - Stamm: baušļi ir (gudrības) izte̦ki Sir. 1, 5].

Avots: ME I, 816


patekas

pate̦kas,

1): auch AP., Auleja, Kaltenbr., Siuxt; griezu sīvu rutku skābajās pate̦kās BW. 21825. ve̦cas pateciņas 32814.

Avots: EH XIII, 182


pieteka

pìẽte̦ka C.,

1) der Zufluss:
krājums drīz varēja izsīkt kâ e̦zars, kam trūkst piete̦kas Kundz. Kronv. 149;

2) der Nebenfluss
Fest.: te̦k upīte pret upīti, nav ne˙vienas pieteciņas BW. 26479, 2 var.;

3) "?": ģe̦ne̦rāļu valuodas..., gaidīdamas uz poručiku steidzīgām piete̦kām Ezeriņš Leijerkaste II, 126.

Avots: ME III, 303


šļūgans

šļūgans,

1): "gurde̦ns" (mit ù 2 ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;

2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.

Avots: EH II, 647


teciņi

teciņi: teciņus iet Frauenb., Siuxt, Sonnaxt. Singularform: ar teciņu (od. zu ‡ *teciņa?) uzte̦cē̦tu BW. 82.

Avots: EH II, 673