Paplašinātā meklēšana

I teice: eine mit Gesträuch bewachsene Wiese (mit eî ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 673

I teice, eine morastige od. an Wiesen reiche Stelle Allend., Dickeln, Matthäi, Salisb. (auch in den Zstz. plavteice, upteice); ein Morast Lvv. I, 71 (aus Wohlfahrt); ein Eschenod. Birkenhain (auch in der Zstz. uošteice, die auch "Waldwiese" bedeutet) Allend., Dickeln, Matthäi, Salisb.; vgl. me̦ltalkšņu teices Lvv. I, 37 (aus Kolzen), den Wiesennamen teices-kakts Lvv. 1, 74 (aus N.-Wohlfahrt), den Waldnamen "sārmteice" II, 72 (aus Behrshof), die Gesindenamen teicīte I, 88 (aus Haynasch) und ežteice I, 103 (aus Koddiack). In Warkl. nenne man tèice ² einen ganz kurzen und kleinen Nebenfluss. In den livonischen Mundarten könnte ein *teice = nach Le. Gr. § 58 aus *têce ² entstanden sein, vgl. tē(r)ce und teicis; aber unklar bliebe teice in Warkl.

Avots: ME IV, 155

II tèice,

1) die Redegabe, Beredsamkeit:
sieva, kurai bija laba teice JK. II, 42. pats viņš slinks, bet teice laba Stelp.;

2) eine Plappertasche, "ein älteres Weib, das klatschend von Haus zu Haus geht"
Odensee.

Avots: ME IV, 155

teiceklis "?" : lūks pilns ir teiceklis Dünsb.

Avots: ME IV, 155

atdiene,

1) auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Druw., Golg., (mit ìe ² ) Erlaa, (mit iẽ ) Ramkau Salis, a[t]diẽnīte AP., a[t]dìenīte ² Kaltenbr., Saikava: guovs atnāca atdìenītēm Wolmarshof. guovs neizauga liela, juo atdienēm viņai bija teļš Nerft. guovs atnesa teļu atdienītēm Stelpenhof. kad guovs nāce slaucama par divi gadi - teice: tī jau a[t]dienītem Kattenbr. man telītes a[t]dienītes BW. 28688; ‡

2) eine junge, nicht milchende Kuh
Bers.

Avots: EH I, 139

attèikt, ‡

4) (Gehörtes) wiedererzählen:
tai jau ne˙kā nevar pateikt, kuo viņa citiem neatteiktu Siuxt. pasaku atteicējam Pas. IX, 237; ‡

5) kündigen, absagen
BielU.: a. līgumu, derības, precības Oknist. kāzu nebūs: brūte atteice ebenda. a. saimniekam ebenda. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss loben:
vīrs... nevar a., ka meita... cieši laba Pas. IV, 397 (aus Atašiene; ähnlich VI, 137; VIII, 385).

Avots: EH I, 175

‡ I izķêpt Erlaa "izplūst plaši": kad maize bij izrūguse stipri, tad teice: na ir izķē̦puse. kad viņa mīkstāka ir apmicīta un ātrāk rūguse, tad viņa izķē̦puse ira.

Avots: EH I, 461

‡ nārīt (li. nórint ),

1) gleichviel
(nãrît ² ) NB.: n., liksim venteri te˙pat. es viņam nepaduošuos, n. kas (was auch immer kommen möge);

2) "tikkuo; kâ" (nãrît ² ) NB.: n. nuogāju, tūlīt sākās;

3) kuo nârit ² Dunika, = kaut kuo: viņa man k. n. teice, bet es nevarēju sadzirdēt. Vgl. nārit.

Avots: EH II, 8

nedaũdz: ne˙daũdz Dunika; pirms nāves viņš pasauca dē̦lus un teice: ".... jau n. es ar jums palikšu" Pas IV, 318.

Avots: EH II, 10

patèikt,

2): kungs ... pateice puiku ... par gudruo zagšanu Pas. XII, 31. Refl. -tiês, ‡

3) sich rühmen (?):
tī meitiņa pazateicas, ka jī liela ... Tdz. 42530 (ähnlich 56609); ‡

4) einbekennen
Brasche Anl. 407. Subst. patèicẽjs,

2) "pūšļuotājs": gāja pie "pateicējiem" Austrums 1893 I, 190.

Avots: EH XIII, 181

raže̦ns, ražē̦ns, ražans Wensau, ražains, Adv. raže̦ni, ražē̦ni, ražani, ražaini,

1) wohl gedeihend
U., ergiebig, fruchtbar, produktiv: saimniekam izauga raže̦ni pūri Dīcm. pas. v. I, 75. labā, izdevīgā zemā augļi izduodas raže̦ni un auglīgi Kr. Valdemārs. raže̦ns (auch in Bauske, ražans Salis) lietus pat˙laban bija nuolijis A. v. J. 1901, S. 1. darbs kļūst daudz ražīgāks un raže̦nāks R. Sk. I, 91;

2) raže̦ns Lautb., Dond., Bauske, stattlich, schmuck; pausbackig
Allunan n. U.; trefflich; reinlich U.: raže̦ns un skaists ģīmis Glück I Mos. 29, 17. mazu vedu, bet raže̦nu brālītim līgaviņu BW. 7336, 3. vai, māsiņa jaunākā, kam tu augi tik ražana (Var.: ražaina, raže̦na)? 14179. tikt[u] man ņemt tā meitiņa tuo ražanu brāļu dēļ, lai es arī iekultuos ražanuos ļautiņuos BW. 11527. bagātās, raže̦nās sasē̦dušas rindiņā. kur, māmiņa, es sēdēšu? es viena neraže̦na 14692, 1. juo bagātas, juo ražē̦nas, simtiem baltu villānīšu RKr. XVI, 263. raže̦ns auga tautu dē̦ls, es izaugu juo raže̦na; raže̦nam piederēja juo raže̦na līgaviņa BW. 21469. pašam meitu brammanim nav ražainas līgaviņas 21318, 1. kuo vē̦rts mans kuošs darbiņš, mans raže̦ns augumiņš? 15593, 2. kalpiņam tīra maize, ražans bēra kumeliņš 9402. ražans mans pūra vāks Biel. 1168. ražanie iemauktiņi 17911, 2. sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas, lai auga pādītei raže̦ni zuobi! 1430. ņem, brālīti, tuo meitiņu, tai raže̦ns vai-nadziņš! 12161. man ražaiņš (Var.: zīļuots, sudraba) vainadziņš 13056. šuj, māmiņa, man krekliņu, šuj raže̦ni (Var.: reže̦ni) rakstīdama! 7378. es... audu gan ražanas (sc.: villainītes) 7437 var. kam, māmiņa, mani mazu tik ražani (Var.: diže̦ni) audzināji? 7666. ražaini turējās VL. aus Dunika. dzied raže̦ni, tautu meita, dzied balsiņu luocīdama! BW. 463. kad es biju jauna meita, es raže̦ni (Var.: labi, kuoši) turējuos: neturēju me̦lla galda, ne grūžainas istabiņas 6871 var. valkāš[u] savu vaiņadziņu juo ražani puškuodama 8473, 2. sedz, māmiņa, man sagšiņu, sedz tuo visu ražainuo! 17054. grib atņemt leišu kungi mūs[u] raže̦nu (Var.: ražaiņu) nuovadiņu 32207. tecēj[a] mans kumeliņš visu ceļu gan raže̦ni 29987. tautas mani le̦pnu teice, re̦dz ražē̦ni staigājam RKr. XVI, 95. uzliec zīļu vaiņaciņu, tas raže̦ni piederēja ebenda 184. ražans darbs BW. 4719. ražana dzīvuošana Biel. 1157. ražans tikumiņš BW. 25224 var. Zu ražs.

Avots: ME III, 492, 493

sapaustiês,

1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;

2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.

Avots: ME II, 697

satèikt,

1) intr., (viel) sagen, erzählen, behaupten
(perfektiv) Spr.: jūs man sateicāt tik daudz, ka tuo pārduomājuot paies man viss mūžs Veselis Tīrumu ļaudis. sultāns saliedzis dažādi sateikdams: dzērējs e̦suot, kārtis spēlējuot... Janš. Dzimtene ² II, 365. tie sateikuši kungam, ka muļķītis lielījies riju izkult LP. VI, 653;

2) tr., stark loben
Spr. Refl. -tiês, um die Wette prahlen: div[i] bagāti sasateice (= sateicēs; Var.: sadzīrās, lielījās, saderēja) saltu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4.

Avots: ME III, 761

I sātneris U., sātmẽris Planhof, der Satan: visi pateice ... kungam, ka viņš tuos nuo tāda sātnera atpestījis Seifert Chrest. II, 50.

Avots: ME III, 809

stebêtiês (li. stebė´tis "staunen"),

1) bestürzt sein
Lng., vor Verwunderung erstaunen L., Gramsden, sich wundern Springen n. Etn. II, 2, Dunika; kuo tu stebies! Dunika. re̦dzuot kuo... ļaunu, nebūs brīnēties (stebēties) JK. VI, 1. saimnieks parādīja gaili, tad žīds ste̦bēdamies teice;"oi tave gugane!" LP. VI, 272;

2) sich im Urteil ablehnend verhalten, nicht zustimmen, nicht glauben
Frauenb., Alschw.; kuo nu stebējies? zur Wurzel von stabs.

Avots: ME III, 1057

tèicin, Adv., zur Verstärkung von tèikt: man māsiņas teicin (Var.: teice̦n, teicien) teica nuo tālienes līgaviņu BW. 11283. mani teicin teice 8579.

Avots: ME IV, 155

teîcis ² Salis, eine niedrige, mit Riedgras bewachsene Wiese Salis; ein nasser Waldweg im Frühjahr ebenda; ein ausgehauener Wald Adiamünde: caur me̦lnuo teici ejuot LP. VI, 166; vgl. den Wiesennamen "sarkanteicis" Lvv. I, 100 (aus Sepkull) und die Gesindenamen teîcis ² ("pie strautiņa") Lvv. I, 63 (aus Treiden), tèicis 74 (aus N.-Wohlfahrt), akminteîcis ² 103 (aus Alt-Salis), akmiņteicis (aus Ubbenorm), tèiči ("tēči") 67 (aus Serbigal), teîcīši ² 106 (aus Ulpisch). Vgl. teice 1.

Avots: ME IV, 155

tèikt,

1): t. sprediķi, kādu vārdu Sonnaxt. viņš teice, ka neiešus Erlaa. pasakas t. (erzählen)
Frauenb., (über alles mögliche sich unterhalten) Salis, Seyershof. es tev ni˙kā nevaru t. (befehlen) Saikava. teicamais, a): auch Frauenb. t. tev ir, bet kad tev būtu tā darīšana! Siuxt; b) viņam jau vienmē̦r bij savs t. ("sakāms vārds") Siuxt. viņš tik teic savu teicamuo ("runu"); kas viņam par daļu? ebenda;

2): teicēm labu strēķi Saikava. mēs runājām par lìetu, bet viņi, sabāzuši galvas kuopā, teic tik! Erlaa. tik teic vien un pīpē, labību kuldami Seyershof; jā kreisā (scil.: acs) niez, tad teic Lttic. 85;

3): man tas teicami (sehr gut)
smeķēja Seyershof. šī maize nav vis tik teikta (gut geraten), ir pārāk mīksta ebenda. nav tik teikti (gut beschaffen) sivē̦ni ebenda. ābuoliņš nebij ne˙kāds teiktais (gut gewachsen) ebenda. labība tur nee̦suot ne˙kāda teikta Allend. Refl. -tiês,

1): viņš duomā bē̦rniem t. tas labākais Seyershof. nu teicēs viņi ar neduot pienu Sonnaxt. teicies, ka galva sāp! (dass dir der Kopf schmerzt)
Siuxt. teicās, ka varē̦tu (dass sie könnten) uogas duot Frauenb. t. vairs nevar BielU., kann nicht mehr sprechen (ist sterbenskrank); versprechen AP.;

2): teicēs - daudz zems e̦sus, luopu Auleja. Subst. tèikšana,

1): darba dienās ... teikšanām (zum Sichunterhalten)
tagad jau neatliek laika Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 55; tèikums,

1): tu nuo mana teikuma (= sacījuma, ieteikuma) tuo slavē, bet pats ne˙kā nezini Seyershof. iešu tautu teikumam BW. 10806; tèicẽjs,

1): tas ir liels t. (runātājs, pasaku un dziesmu, dažādu nuotikumu stāstītājs) Seyershof;

2): ve̦lns sirdī teicējam BW. 8778.

Avots: EH II, 673