Paplašinātā meklēšana

‡ aptencinât visus pēc kārtas (?) Bauske "sich bei allen der Reihe nach bedanken".

Avots: EH I, 121

‡ atteñcinâtiês Dunika, zur Genüge danken: vecenīte nevarēja vien a. par dāvanu.

Avots: EH I, 176

‡ izteñcinât Frauenb., zur Genüge preisen, loben: iztencināja visus, kas viņu bij uzjē̦muši.

Avots: EH I, 489

izteñcinâtiês Dunika, sich mehrfach bedanken.]

Avots: ME I, 817

nùoteñcinât ‡ Refl. -tiês, sich (mehrfach und genügend) bedanken: par tādu dāvanu viņai nenuo˙tencināties! Dunika.

Avots: EH II, 100

nùoteñcinât, tr. und intr., sich mehrfach bedanken [Dunika]: pēdējā kustinātā balsī vēl nuopakaļis nuotencināja Janš. [nuotencinatas par paklausījumu, Emma un Kača devās mājup Janš. Dzimtene V, 45.]

Avots: ME II, 873

pateñcinât,

1): auch Dunika, OB., Pussen, Rutzau.

Avots: EH II, 182

pateñcinât,

1) intr., danken:
nu ķēniņa meita gribē̦tu glābējam patencināt LP. V, 44. lielmāte patencināja sirsnīgi par vēsti VII, 87; von einem *patenktiês (?): man jāpate̦ncas (?) jums par cē̦luo darbu MWM. VIII, 809;

[2) "?": kad nebija jaunas meitas, (puiši) patencina ulītei BW. 35400.]

Avots: ME III, 120

sateñcinât,

1) = saslavêt Siuxt, Kurs., Frauenb.;

2) viel Unwahres zusammensprechen:
s. daudz nieku Ermes.

Avots: ME III, 762

teñcinât: auch Schranden, Siuxt und bei Būga Liet. k. žod. CVII; sich mehrfach bedanken (mit dem dat.) OB., Rutzau, danken (mit dem dat.) Stenden, (mit dem acc.) Behnen. "älter Bed." ME. IV, 163 zu verbessern in "älteren Bed."

Avots: EH II, 675

teñcinât Autz, Dond., Gr.-Essern, Frauenb., Iw., Lin., Rutzau, danken Autz und Dobl. n. U., Frauenb. (mit dem Dativ gebr.), kuronisch n. Manz. Phraseol., Dunika, N.-Bartau (mit en), Popen; loben Autz und Dobl. n. U., Frauenb. (mit dem Akkusat. gebraucht): "paldies, paldies", viņš . . . tencināja MWM. X, 91. tencināt par pusdienu Dond. tencinu par pātariem! Dunika. pārnāk kungs, ē̦d tencinādams LP. V, 174, turuot tuo par lielu guodu, par kuo ļuoti tencinuot Vēr. I, 902. pats nezinu, kâ man jums tencināt būs Lapsa-Kūm. 140. ja tu labi audzināsi, visu mūžu tencināšu BW.11575. tad jūs tencinājiet tuo tam (dankt ihm dafür)! Dünsb. Par. 69. tas tencināja dievam LP. VI, 26, tencināt (dankt, Iobt?) dievu, ka sargs nav manījis! Vēr. II, 1450. es dabūju labu vīru, es dieviņu tencināju (dankte, lobte?) BW. 22903. nu atnācu, nu redzēju tencinātus (gerühmte, gepriesene) tē̦va dē̦lus (tencinātas mātes meitas 33406) 9335, 13; = tincinât, ausforschen, verhören U. (urspr. wohl: sagen lassen). Wohl kuronisch, mit einer älter Bed. (vgl. teikt) "sagen", die noch in tenkt I und te̦nka(s) vorliegt. Wenn die Bed. "sagen" etwa auf eine Bed. "meinen" zurückgeht, so liegt neben diesem tenk- ein ide. teng- in lat. tongēre "nosse", got. ƥаgkjan "denken", ƥugkjan "dünken", ƥagks "Dank" u. a. wie neben li. téikti "sagen" ein gleichbed, téigti (bei Būga KSn. I, 102).

Kļūdu labojums:
älter Bed. = älteren Bed.

Avots: ME IV, 163

‡ uzteñcinât,

1) beloben
Behnen, Frauenb.: viņš mani par tuo uztencināja;

2) sich bedanken
Dunika: u. kam par dāvanu.

Avots: EH II, 737

pate̦nkas, der Dank Lng.: gan maģ pate̦nkas viņš nuopelnī, wenig Dank verdient er Für. I, unter tencināt.]

Avots: ME III, 120