Paplašinātā meklēšana

tesmens: auch Behnen, (tesmens) Iw. (gen. tesmeņa), Ramkau (Demin. tesmentiņš od. tesmenītis), Weissensee.

Avots: EH II, 676

tesmens Nötk., Saikava, Schibbenhof, Sessw., -ns (U.) od. -ņa (Adl., Arrasch, Bers., Dond., Golg., KL, Ogershof, Schwanb., Selg., Selsau, Tirs.), tesmenis (li. tešmenys Miež.) Lemburg, Sessau, Trik., tesminis Dunika, plur. tesmiņi St., tesmine PIKur., tesms Elv., das Euter: guovs tesmeni (acc. s.) Etn. I1, 91. lauviene, kuras tesmens bija pierietējis kâ mučele JK. V, 62. Nebst li. tešmuô Aass. zu li. tẽšia "schwillt an" und wohl auch le. tasla II, s. dies und Būga KSn. 1, 129 ² (zu li. tešlà "Teig" auch von Leskien Abl. 351 gestellt). Le. desmens dass. hat sein d- vielleicht aus dêt "saugen".

Avots: ME IV, 168

desmens [Ruj. (hier mit dem Gen. desmeņa), de̦sme̦ns C.], desmins [Ronneb., Smilt.], Druw., Krem., Salisb., desmiņa Strutteln, = tesmens, Euter.

Avots: ME I, 459

desmītis, das Euter Ruj., für tesmens.

Avots: ME I, 459

‡ gum̂ps ² NB. "salaidies, sapampis": guovei g. tesmens.

Avots: EH I, 419

‡ l izspanderêt Meiran, hinausdrängen, -stossen: i. kuo pa durīm. Refl. -tiês C., Ermes, Lennew., Meselau, anschwellen: guovij tesmens izspanderējies.

Avots: EH I, 481

‡ ļe̦n̂karans ² Salis, schlaff herunterhangend; faltig: ļe̦nkarana āda. cūkas tesmens ir ļ.

Avots: EH I, 771

‡ ļe̦nkata PV., = ‡ ļe̦nkaša: guovij tesmens vēl kâ ļ.: nebūs tik drīz slaucama.

Avots: EH I, 771

muca. Demin. verächtl. mučele, das Fass, die Tonne: Sprw. mucā audzis (audzē̦ts, audzināts), pie spundes baŗuots od. ēdināts, von einem höchst Unwissenden, Einfältigen, Ungeschickten. tukša muca tālu skan. ve̦cas mucas te̦k - lauvienes tesmens tesmens bij pierietējis kâ mučele JK. V, 62. [Dasselbe muca steckt wohl auch in der Phrase krusa mucām nākusi U. "der Hagel ist strichweise (?) gekommen"; richtiger: tonnenweise? In Jürg. bekomme man Phrasen zu hören wie krusas mākuonis mucām ve̦ldamies vietām nuosita labību. - Kontaminiert aus buca und einer auf mnd. mudde "Mutte" beruhenden Form (vgl. Sommer Balt. 129)?]

Avots: ME II, 657, 658

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

‡ parietêt,

1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);

2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.

Avots: EH XIII, 168

I pìeriẽtēt,

1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;

2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.

Avots: ME III, 286

sabružât: tüchtig dúrchreiben (?): vai tu guovij sabružāji muguru, kad vērsi dalaide? Saikava. ja tesmens ir piešauts, tad vajag ar lindraku stērbelēm s. Linden in Kurl.; "saburzīt" Kurmene ‡ Refl. -tiês, sich eine gewisse Zeit hindurch reiben: cuka labu laiku sabružājās gar siênu Saikava.

Avots: EH II, 398

šļaugans,

1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu ² ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;

2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;

3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;

4): šļaugana dūša - auch Alswig;

6): š. ("gaŗš") augums Meselau.

Avots: EH II, 644

II tasla (li. tašlà "Teig") Ekengraf "eine Art Brei (ķīsēlis) aus Roggenmehl". Nach Būga KSn. I, 1292 gehört li. tašlà nebst gleichbed. tešlà (wozu Būga l. c. 57) vielleicht zu le. tesmens "Euter" und li. tẽšia "schwillt an". Dazu auch gr. τεχεῖν "gebären" (wenn urspr. "schwanger werden" und mit ide. k̑; zur Bed. vgl. von der Wurzel k̑eu- "schwellen" gr. χυέω "werde schwanger", χυέομαι "gebäre" χύος "fetus", ai. š̍iš̍u-ḥ "Kind" u. a.)?

Avots: ME IV, 134

tesmenis (unter tesmens): auch AP. (Demin. tesmentiņš), N.-Peb., Skaista, Sonnaxt; tie tesmeņi ("lielas krūtis") ir kuo vērtes Sonnaxt.

Avots: EH II, 676

tesminis (unter tesmens): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nerft, Oknist, Warkl., BW. 28897.

Avots: EH II, 676

‡ tesmins Wessen n. FBR. XIII, 83, = tesmens. Aus Liepna und Mahlup sind neben dem nom. tesmins ein gen. tesmina, ein dat. tesminam, aber ein acc. tesmini und ein Demin. tesminītis belegt.

Avots: EH II, 676