Paplašinātā meklēšana

‡ krustiškam Seyershof, Adv., = krustiski: uotru lûku luoca k. pāri.

Avots: EH I, 661

lietišķĩba,* die Sachlichkeit: zudīs sapņu romantika, muodīsies patiesības lietišķība DL.

Avots: ME II, 507

lìetišķs, sachlich, wesentlich: sarakstīt lietišķus apcerējumus SDP. VIII, 3; lietišķi pierādījumi Konv. duod vai suola lietišķas dāvanas BW. I, 292.

Avots: ME II, 507

meîtišķis (unter meîtisks): auch N.-Rosen.

Avots: EH I, 797

[nelietišķs ,* unsachlich.]

Avots: ME II, 722

[nītišas "Schnüre zum Anbinden der paminas an die nĩties Baltinov; dafür nītižas Warkl.]

Avots: ME II, 747

pirtišas: vēl atlika citu gadu pirtišām BW. 25526.

Avots: EH XIII, 239

pirtišas Upīte Medn. laiki, = pirtīžas 2.

Avots: ME III, 228

pretišķĩba, der Gegensatz, der Widerspruch: kas par asu pretišķību starp meitu un viņas ve̦cākiem! Alm. viņa gaiši nuojauš pretišķību, kāda starp tē̦vu un Mārtiņu A. Upītis.

Avots: ME III, 388

pretišķs, gegensätzlich, entgegengesetzt: pretišķas intereses, pretišķi uzskati. visas parādības dabā ir pretišķu spē̦ku panākluns Pūrs I, 31.

Avots: ME III, 388

rītiška (unter rîtišķe ² ): rîtiškas Auleja, das Mittagessen (neben brùokaste ² , Frühstück).

Avots: EH II, 377

rîtišķe ² : n. pl. rītišķes Pilda.

Avots: EH II, 377

rîtišķe ² Nigr., rītiška, rītišks Kreis Dünaburg n. Konv.2 192, das Morgenfrūhstück: citi ē̦d rītišķi, bet tu guli RA. rītišķi viņiem atnesa... Avģene Veselis Tīrumu ļaudis. ne dienasvidus guļ, ne kādas garas rītišķes (keine lange Frühstückspause am Morgen) tur Janš. Paipala 56. nuorunājuši neiet rītiškās (bruokastīs) Austriņš M. Z. 96. Vgl. li. rýtiškas "dem Morgen angemessen".

Avots: ME III, 540, 541

‡ rîtišķis ² Frauenb., der Ostwind.

Avots: EH II, 377

satašķît, ganz besudeln: s. drēbes. Refl. -tiês, sich ganz besudeln.

Avots: ME III, 760

sevtišķi, Adv., besonders, einzelu: viņam ietaisīja vienu kambarīti sevtiški Gr.-Buschh. viņš dzīvuo sevtišķi ebenda.

Avots: ME III, 822

‡ sevtišķīgs Wessen "?".

Avots: EH XVI, 479

tiš (li. tìš)! Interjektion, zum Wegscheuchen (Wegtreiben und Eintreiben U.) von Hühnern (Etn. 111, 11, Dond., Salis, Serbigal, Wolm.) od. Vögeln überhaupt (Rothof) gebraucht: tiš laktā! U., Ulanowska Łotysze 56. tiš perēt! LP. V, 101, tiš! kad tevi vanags apē̦stu! 20. tiš! vai te man gan zirņu ēst! VI, 74. tiš, tiš,...tīte̦ru māte! RKr. XVI, 126. Auch zu anderen Tieren: tiš, tiš, pruojām, pe̦lē̦ki vilki! BW. 18260, 2.

Avots: ME IV, 198

‡ tišinât Salis, Wenden, mit dem Ruf tiš! tiš (Hühner) wegscheuchen.

Avots: EH II, 684

tišiņš; ein leichtsinniger, nicht ernst zu nehmender Mensch Dond.: tāds tišiņš vien ir, ne˙kas labs nava.

Avots: ME IV, 198

tišķins "?": pieci pintiķi velk tišķinu gar ķeizaru luogiem (Ralsel) RKr. VII, 380.

Avots: ME IV, 198

‡ lietisks Celm., = lìetišķs.

Avots: EH I, 757

mātisks L., mātišķs, mütterlich: pateicuoties jūsu mātišķai gādībai Duomas I, 737. [màtišķa ² mīlestība Warkh., Warkl. - Substantiviert: mãtišķis Ruj., = sieviete.]

Avots: ME II, 589

meîtisks Mar. n. RKr. XV, 126, meîtišķis U., das Frauenzimmer; [meitiska "eine unverheiratete Person" L.].

Avots: ME II, 593

pãrspîlêt, tr., über die Massen zwicken, spannen, überspannen, übertreiben: tu lietu pārspīlē Rainis. tev manis nav jātur par tik pārspīlē̦tu Asp. ir varbūt pārspīlē̦ta mana vēlēšanās Por. Subst. pãrspîlẽjums, die Übertreibung: teiki tik nepieciešami lietišķuo bez kādiem pārspīlējumiem Ar.; pãrspîlêšana, das Übertreiben; pãrspîlê̦tãjs, wer übertreibt.

Avots: ME III, 177

‡ pãrvējuôt,

1) = pãrvēdinât M. 487;

2) im Wind einigermassen trocken werden (?):
nuopļausim (scil.: auzu lauku) līdz rītišķa cēlienam; tad lai pārvējuo Sieva 145. Refl. -tiês M. 487, (noch einmal) ausgelüftet werden.

Avots: EH XIII, 216

pretešķĩba, der Widerspruch, der Gegensatz: idejas izve̦dumā ir pretešķības Vēr. II, 360. - Vgl. pretišķĩba.

Avots: ME III, 387

puškuôt, puškuôt,

1) schmücken
(eigentl.: mit Blumen zieren): ļaužu dēļ nedrīkstēju puškuot (Var.: pušķuot) savu augumiņu; sak[a] ļautiņi re̦dzē̦dami: puiša dēļ puškuojās BW. 8645. valkāš[u] savu vainadziņu, juo ra-žani puškuodama 8473, 2. jaunas sievas, kuo gaidāt? puškuojiet pirts jumtu! tâ dieviņš jūs puškuos ar dē̦liem, ar meitām 1080;

2) beschenken:
dziedama, kad brūri "puškuo", t. i. kad brūtei "me̦t" cimdus, zeķes, galdautus, villaines etc. BW. III, 2, S. 23. brūti "puškuo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki me̦t naudu un lietiškas dāvanas pūra "kaudzei" BW. III, 3, S. 622. galdu "puškuo" ar cimdiem, zeķēm etc. BW. III, l, S. 96. Refl. -tiês, sich schmücken: meitām vedu ze̦lta kruoņus Jāņu nakti puškuoties BW. 32903 var. kas guodīgs tē̦va dē̦ls, ļauj man ilgi puškuoties, citu gadu, tad aiziešu kâ sarkana maguonīte 14932. puškuojies, gre̦znuojies, jauna vīra līgaviņa! BW. piel. ² 17092. - Subst. puškuôšana, das Schmücken: pēc veltīšanas nāca "mājas paškuošanä BW. III, 1, S. 50; puškuõjums, das einmalige Schmücken; der Schmuck; puškuôtãjs, wer schmückt: kakta puškuotājai deva nē̦zduogu BW. III, 1, S. 17, pušk-, soweit nicht hochlettisch, aus pusk- (in pusks) + pušķ- (in pušķis).

Avots: ME III, 438

‡ reide (mit ostie . ei < ī? ) "?": tiš pa ceļu, ... melni gaiļi! lai paliek ... miežu reides nelasītas Tdz. 59785. Vgl. rīdā.

Avots: EH II, 363

šļũtiski AP., Arrasch, C., šļūtiški U., Adv., gleitend, glitschend Lennew., Nerft, U., (nach Mag. IV, 2, 143) Sunzel: skapi iedabūja kantuorī šļūtiski (pa palikteņiem bīduot). ceļa slīpumā ragavas slīdēja šļūtiski Lennew. baltiņš... apstājās... priekškājas šļūtiski dubļuos sagrūzdams uz priekšu Kaudz. Izjurieši 83; "schlimm, schiel" (mit ù ² ) Bers.

Avots: ME IV, 80

I svaĩdît (li. sváidyti Leskien Abl. 286, LChr. 398, ₃ Liet. pas. II, 317) Tr., Ruj., Alt - Salis, Widdrisch, svāidit ² Kl., Sessw., svaîdît Wolm., Schwanb., Golg., Jürg., Arrasch, Selsau, Schujen, Warkh., C., PS., Los., svaîdît ² Bl., Bershof, Salis, Dond., Bauske, Grünh., Dunika, Doblen (in Wandsen dafür mẽ̦tât!) -u, -ĩju, freq. zu sviêst, wiederholt werfen, schleudern, schmeissen, schwenken: šurpu, turpu vējiņš svaida smalku linu zēģelīti BW. 8896, 1. (kumeliņš) svaida manu augumiņu nuo kalniņa lejiņā 30101, 1 (Bd. V, S. 679). kuģi svaidīja (auka) kā riekstu čaumalu šurpu un turpu. uzvilka stuopu un svaidīja ragutini Kra. Vīt. 32. tika svaidīts nuo vienas darbnīcas uz uotras Vēr. 11, 62. Refl. -tiês, sich hin und her werfen, schwanken; (unordentlich) herumliegen: savā nespē̦kā es svaiduos Vēr. I, 1466. tu drudzī svaidījies II, 21. viņas sirds vairs nesvaidās starp šīm pretišķībām A. Up. J. 1. 9. tâ jau ce̦nas svaidās Pērsietis. platums svaidās starp 80 un 60 sentimetriem MWM. Xl, 237. ierauga... vilku gar aitām svaidāmies (schleichen) LP. VII, 865. ar valuodām svaidīties (unbesonnen Ungehoriges reden) Libek Pūķis 42. drēbes, zābaki, kurpes svaidījās pa grīdu Pas. IV, 204 (aus Nīcgale). Subst. svaidîšana, wiederholtes (hin und her) Werfen: sūdu svaidīšana (uz lauka), das Ausstreuen des Düngers Grünh.

Avots: ME III, 1140

tàišķît ² Stockm., (mit aî) Bers., Kl., Meiran, =traišķît, besudeln; taîšķît, zerstampfen; t. kartupeļus Meiran; taîšķît naudu oder taîšķîtiês ar naudu, Geld verschleudetn Meiran; ar dubliem taĩšķîtiês, mit Kot spritzen Bauske, (mit aî) Kalz. Dürfte eher aus tašķît und traiškît kontaminiert sein, als zu li. tìkšti (prt. tiškaũ) "auseinanderspritzen (intr.)" gehören, da dies wohl eine Neubildung (s. Symb. gramm. in hon. J. Rozwadowski ll, 15) zu teškiù "werfe Breiartiges" ist.

Avots: ME IV, 125

tīš Etn. III, 11, =tiš, Interjektion, gebraucht zum Fortscheuchen der Hühner.

Avots: ME IV, 204