Paplašinātā meklēšana

‡ patiêvs, ein wenig od. ziemlich tiêvs: patievu baļķē̦nu Pas. XIV, 168.

Avots: EH XIII, 183

tiêvs: tievu sprēst BW. 6994. nu mums ies t. (schlecht) Seyershof. Subst. tiêvums,

1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡

2) "stilba apakšējā daļa" (mit iê ² ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 688

tiêvs (li. tę dünn: tievs kâ žagars Birk. Sakāmv. 31. tievs kā sluotas kāts ebenda. tievs kā diegs Br. sak. v. 250. - Subst. tiêvums, die Dünnheit: adatas tievumā (so dünn wie eine Nadel) LP. V, 28. Nebst ai. tanú-ḥ (fem. tanvī) "ausgedehnt", lat. tenuis, ahd. dunni, cymr. teneu "dünn" u. a. zur Wurzel von tît, s. Walde Wrtb a 772 f., Stokes Wrtb. 128, Reichelt KZ. XXXIX, 66, Būga KSn. I, 293.

Avots: ME IV, 215, 216

juozminis,

1) auch Wessen, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175; Auleja, Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Salwen: jis tievs juozminī Nautrēni. viņai juozmiņa pa˙visam nav - vienmuka Gr.-Buschh. biksēm plats j. (die Hosen sind um die Taille zu weit)
Salwen; ‡

2) der Riemen, Gurt
Domopol, Nautrēni.

Avots: EH I, 571

ķiba Salisb., Ruj., [Alt - Ottenhof], Stom., Mar., BW. 19224; 29348, 5, = ciba; ķiba - gaŗš, patievs trauks ar vāku, pa lielākai daļai nuo me̦lnalkšņa taisīts; viņā uzglabā pienu A. IX, 2, 591.

Avots: ME II, 378

kleņ̃ģis, kleņģa Egl., comm.,

1) der Bummler, Taugenichts
[Laud. n. Druva I, 392], Serb.: kuo tu jāji, tautu kleņģi? BW. 14445, 3. kur tas mūsu znuota kleņģis? 22973, 6. kuo tu, kleņģi, vazājies pa manām ganībām? 29511. kas kleņģiem klēti cirta 16806; 17183; 3;

2) [kleņ̃ģis Dond. "tievs, izstīdzējis pusaudžu puisis"]; ein lahmer, schiefbeiniger Mensch od. ein lahmes Tier
Selb., Mat., eine Schindmähre U.;

3) "nederīgas vai maz derīgas lietas" [Bilsteinshof n.] Etn. II, 50.

Avots: ME II, 223

‡ kniẽbene Stenden "lielā skudra": tu esi tievs kâ k.

Avots: EH I, 632

knibucis "mazs, tievs paaugstinājums pie kāda priekšme̦ta".

Avots: ME II, 246

‡ III kùols ² Lubn. "tievs">tievs": kuola sieva.

Avots: EH I, 687

pakaļgals, das hintere Ende, Hinterstück, Hinterteil: pūķim bijis priekšgals tievs un pakaļgals re̦sns LP. VI, 71.

Avots: ME III, 40

[pārkrūcis (wohl ein part. praet.) "vidū sarāvies tievs (vor Hunger oder aus einem andern Grund)" Nerft.]

Avots: ME III, 162

riņķulaîns, kreisförmig Heniņ: tievs, gaŗš tē̦vs, riņķulaina māte (Rätsel) RKr. VII, 70.

Avots: ME III, 529

sagaidît, tr., (mit Erfolg) erwarten: vārna gaida silta laika, tautas mani uzaugam; vārna siltu sagaidīja, tautas mani nesagaida BW. 10910 var. gaida, gaida, nesagaida 13156. stāvē̦dama sastāvēju, gaidīdama sagaidīju 25946. es nemāku darbinieku izvadīt, sagaidīt 9568. es tautiņas gaidīdama sagaidīju bāleliņu 14140. sēdi, gaidi, baltgalvīte, kādu kungu sagaidīsi! 15259, 1. laba guoda sagaidīja nievātāja mātes meita 15401, 1. gadu gadiem gaidi un nesagaidi Kaudz. M. 12. še tuos sagaidīja brūtgāna tē̦vs . . . un nelaida panāksniekus sē̦tā BW. III, 1, 44. gani laiž luopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tuos sagaida BW. IV, S. I29. sagaidīt beigu gan nevarēšu Kaudz. M. 7. tievs un gaŗš, ka ne gala sagaidīt A. XX, 209. Refl. -tiês, einander erwarten: mežasargs apstājies . . . tai vietā, kur nuorunāts ar Cimbulu sagaidīties Upīte Medn. laiki. nuoliktā dienā pie . . . kruoga sagaidīsimies un nuo turienes brauksim kuopā RA.

Avots: ME III, 623, 624

smalˆks, Demin. smalˆciņš, ein gen. s. smalca Latv. Saule 1927, No 55/56, S. 619 (aus Ob.-Bartau),

1) fein, subtil, in kleinen Teiten:
ce̦lms iziris smalkās druoztalās LP. III, 82. smalks lietus Biel. 1353. smalks kâ mats RKr. VI, 450. tievs kâ diegs, smalks kâ uods Br. sak. v. 250. pārāk smalciņus un mīkstus priekšme̦tus Konv. ² 1002. tuos (taukus) ļuoti smalciņās daļiņās sadalīdama A. 1899, 45. kam nedevi māsiņai smalku linu tecināt? BW. 16599 var. smalka drāna U., ein feines Tuch. smalkas (= sīkas?) drēbes šūdināju pa savam (mazajam!) augumam Biel. 2283. smalka balsīte Kundz. Ve̦c. Stend. 106;

2) fein im Betragen, höflich:
sm. cilvē̦ks U., ein höflicher, feiner Mensch. tâ smalkāki (mehr gebildete) ļaudis runājuot RKr. VIII, 19. skruoderis bij smalks jaunskungs LP. V, 201;

3) sich fein, ausgezeichnet auf etwas verstehend, ausgezeichnet, virtuos :
smalks pe̦ldē̦tājs LP. VII, 941. apbrīnuojami smalks mednieks IV, 25. smalks (abgefeimt) blēdis. - Adv. smalˆki (*smaļķi > ostle. smaļči Zb. XVIII, 262), fein: smalki samalt. smalki savus linus vērpu BW. 7030. smalki vērpu, biezi audu 7396. meitiņas smalki dzied 552. dziedu smalki (Var.: sīki) 330; ausführlich; genau: izstāsta smalki LP. IV, 80; höflich: sm. runāt U. lapsa gailim smalki labdienu pade̦vusi LP. VI, 272; ausgezeichnet, gründlich: dē̦ls izmācījies smalki par mācītāju LP. IV, 132. licis savu dē̦lu smalki izmācīt VI, 311. šie pie kunga pruojām un apme̦luo (brāli) smalki IV, 77. smalki apzagi III, 29. - Subst. smalˆkums, die Feinheit: latviešu valuodas smalkumus un bagātumu RKr. VIII. 20. smalkumi, Gebrökkeltes, feiner Abfall Malm.: ar labību dzīvuojuot vajaga visus smalkumus saslaucīt kuopā Ahs. Nebst smelkne(s), smilkts, smulks (s. dies) zu II. smilkinys "die Schläfe am Kopf", mhd. smelhe "schmal, gering", smelehe "aira flexuosa", s. Būga KSn. I, 264, Zupitza Germ. Gutt. 70, Fick Wrtb. III4, 528, Persson Beitr. 489 und BB. XIX, 267 ff., Walde Vrgl. Wrtb. II, 289 f.

Avots: ME III, 952

I staņķis,

1): "ķērnei līdzīgs tievs un augsts kuoka trauks" (mit àņ ² ) Linden in Kurl.;

5): ein Vielfrass
(mit àņ ² ) Linden in Kurl.: putras s. tāds!

Avots: EH II, 570

‡ striķē̦ns, eine Art Demin. zu striķis Gr.-Buschh., Lubn., (striķens) Kand.; "patievs, paīss valgs" Orellen.

Avots: EH II, 588

‡ II tillis "?": uotrs (scil.: vīrietis) ... arī ir īsts t.: tievs un gaŗš un staigā kaklu iz˙stiepis Janš. Dzimtene V, 48.

Avots: EH II, 682