Paplašinātā meklēšana

‡ apstipt (li. apstìpti) Dunika, Kal., steif werden (perfektiv): apstipušas kājas.

Avots: EH I, 117

atstipt, ‡

2) sich ausstrecken:
gul gultā atstipis Dond.; ‡

3) sich abheben:
atstipis lindruks Dunika, ein aus steifem, dickem Stoff gemachter, abstehender Rock; ‡

4) sich zurückstrecken:
de̦guns bija nuosists uz vienu pusi, un atpakaļ agrākā taisnumā tas nebija vairs atstipis Janš. Līgava I 104.

Avots: EH I, 171

atstipt Dond., intr., krepieren: ve̦cais zirgs nu reiz atstipis.

Avots: ME I, 198

attipt(iês), -stu(ôs), -u(ôs), sich (auf etwas) besinnen: kas viņu tā var attipt? Scheden, [Bers. - Wohl eine Kontamination der gleichbedeutenden attapties und attikties].

Avots: ME I, 205

attipt(iês), -stu(ôs), -u(ôs), sich (auf etwas) besinnen: kas viņu tā var attipt? Scheden, [Bers. - Wohl eine Kontamination der gleichbedeutenden attapties und attikties].

Avots: ME I, 205

izstipt,

1): tuo ... tur re̦dzē̦dams tâ izstipušu Dünsb. Vecie grieķi II, 107; ‡

2) izstipis Gramsden "nuosprādzis vai tiktāl pamiris, ka jau stīvs".

Avots: EH I, 483

izstipt (li. išstìpti), sich ausstrecken beim Liegen: puisis visu svētdienu gulēja izstipis Dond., [Nigr.].

Avots: ME I, 806

pastipt: zeme jau pastipusi (sasalusi) Makašēni.

Avots: EH XIII, 177

[pastipt (li. pastìpti), prs. pastīpu Nigr., erstarren Für. I, unter stipt: ve̦ctē̦vs slims, kad tik nepastipst! Dond. n. FBR. VI, 67., Wandsen.]

Avots: ME III, 108

sastipt: auch (prs. -stîpu ² ) Gramsden, (prs. -stipstu) Amboten, Dunika, Funkenhof, Nigr., Rutzau; s. var nuo ve̦cuma un gŗūtiem darbiem NB.

Avots: EH XVI, 451

sastipt (prs. -stìpu) Hasenpot, Grob. n. Etn. IIl, 67, = sastingt, erstarren: zvelšu tam ar vāli tâ, ka tas uz vietas sastips Janš. Bandavā I, 174; Part. sastipis, starr V., Brasche.

Avots: ME III, 748

stipt: erstarren Lng.

Avots: EH II, 580

stipt (li. stìpti "erstarren") Gramsden, Dunika, Warkl., stipstu (Dunika) od. stīpu (U.), stipu, steif werden U., Bielenstein Holzb. 40, 324; sich gerade strecken Nigr.: kāju atsiet, lai nestīp taisna un lai... vieglāk viņu turēt līku Janš. Dzimtene ² l, 311. Zu stiprs.

Avots: ME IV, 1072

‡ *tipt, zu erschliessen aus atlipt(iês).

Avots: EH II, 683

‡ tiptene, ein Kopftuch (aus einem bestimmten Stoff?): atnesa Trīnei un Ieviņai pa dze̦lte̦nai tiptenei Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938) 77. lielā ve̦cmātes t. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 142.

Avots: EH II, 683

‡ tiptinât, eine Kausativform zu tipinât I (?): Jurka ... tiptināja zirgu sīkiem riksīšiem uz baznīcas pusi J. Niedre Ķeceris Latgalē 54.

Avots: EH II, 683

‡ nieraîns, mit einem nierenförmigen Muster verschen (?): galvā liela nieraina tiptene Brigadere Dievs, daba, darbs 44.

Avots: EH II, 28

stipata,

1) das Lahmgehn
U.;

2) Interjektion zur Bezeichnung des Lahmens:
nāks pakalniņā,... te tik: stipata, stipata! Alm. Rud. 12. Wohl zu stipt, s. Leskien Nom. 569.

Avots: ME IV, 1071

stiprs (li. stìpras Daukša Post. 600 und Širv. P. Sak. II, 43 und 67 od. stiprùs "stark"),

1) stark, kräftig, fest
U.: Sprw. stiprs kâ lauva Birk. Sakāmv. 30. kas stiprs, tam uzvara 80. stiprs kuoks neluokās 91. nauda stiprāka par taisnību Br. sak. v. 829. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts 612;

2) stark, stark wirkend:
stipri glābjami vārdi Br. 507, iegrūdīšuot... labi stiprā sālī Kaudz. M. 47. stipras zâles, starke Medizin;

3) laut:
stipra balss, eine laute Stimme. stiprs sauciens. - Adv. stipri,

1) stark, kräftig:
kad par jaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. l, 54;

2) stark, sehr:
vīriņš bijis stipri ve̦cs LP. III, 91. padarīt slipri slimu VI, 23. tis e̦suot stipri tāli 787. ļaudis stipri ticējuši, ka... VII, 214. e̦sam stipri piekusuši 3K. stipri vien runāja, ka mērnieki duošuoties uz Čangalienu Kaudz. M. 145. vajadzēja jau būt stipri pēc pusdienas A. XX, 402;

3) laut:
stipri brēkt, laut schreien U. stipri runāt, saukt, dziedāt Salis. - Subst. stiprums (li. stiprùmas),

1) die Stärke, Kraft, Festigkeit
U.: kalnu racējs spēja sabirdināt kalnus, skaldītājs saskaldīt akmeņus, tai stiprumā abi bija LP. IV, 16. stipruma zâles LP. II, 52; V, 366;

2) die Festung:
nāce... pie Dāvida uz stiprumu Glück I Chron. 13, 16. mežuos taisīja viņš stiprumus un turņus II Chron. 27, 4. Nebst stipt zu apr. acc. s. postippan "ganz", lat. stipulus "firmus" stīpes "Stamm", mhd. stīf "steif, starr", stīvel "(hölzerne) Stütze" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 19, Boisacq Dict. 906, Scheftelowitz BB. XXIX, 20, Bartholomae IF. XI, 138, Brugmann XXVIII, 369, Trautmann Wrtb. 287, Walde Vrgl. Wrtb, li, 646 f.; vgl. auch stīpuluoties und stiept.

Avots: ME IV, 1071, 1072

stīpuluôtiês U., stīpuļuôtiês Wid., sich zusammenziehn U., sich trüben, finster werden Biel. n. U.: debeši stīpuluojas U. Nach Froehde BB. XVII, 310 zu lat. stīpāre "dicht zusammendrücken" u. a., somit zu stipt.

Avots: ME IV, 1076

‡ titaĩnis AP., ein grosses, gross gemustertes Kattuntuch (raibumi). Vgl. tiptene.

Avots: EH II, 684