Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tomīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tomīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
izstomīt
izstuômît, tr., stammelnd, stotternd hervorbringen: šādus vārdus tā izstuoma vēl JR., Jan. Refl. - tiês,
1) längere Zeit stammeln:
izstuomījās, izstuomījās, bet ne˙viens viņu nesaprata;
2) gehörig stolpern, zaudern, nicht vorwärtskommen:
izstuomījās, ne˙kā nepadarīja.
Avots: ME I, 807
1) längere Zeit stammeln:
izstuomījās, izstuomījās, bet ne˙viens viņu nesaprata;
2) gehörig stolpern, zaudern, nicht vorwärtskommen:
izstuomījās, ne˙kā nepadarīja.
Avots: ME I, 807
nostomīties
nùostuômîtiês, nuostuôstîtiês,
1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;
2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]
Avots: ME II, 861
1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;
2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]
Avots: ME II, 861
notomīt
[nùotuomît, mühsam herunterschaffen: n. maisu Warkl. Refl. (mit uô 2 ) -tiês" (etwas) sagen wollen, aber (stotternd) nicht können" Bauske.]
Avots: ME II, 879
Avots: ME II, 879
pastomīties
[pastuomîtiês,
1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;
2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]
Avots: ME III, 109
1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;
2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]
Avots: ME III, 109
sastomīt
sastomīties
sastuomîtiês, zaudern, nicht v orwärtswollen, sfehen bleiben (perfektiv): Uoliņš sastuomījās me̦klē̦dams labāka vārda Kaudz. M. 38. Maša apjuka un sastuomījās U. b. 41, 60.
Avots: ME III, 750
Avots: ME III, 750
satomīt
satuomît, tr.,
1) zerdrücken, zerquetschen:
satuomījis teļu, lai nuobeidzas Korwenhof;
2) (etwas Schweres) zusammen-, hinauftragen, -schleppen
Warkl.
Avots: ME III, 769
1) zerdrücken, zerquetschen:
satuomījis teļu, lai nuobeidzas Korwenhof;
2) (etwas Schweres) zusammen-, hinauftragen, -schleppen
Warkl.
Avots: ME III, 769
stomīt
stomīties
stuômîtiês: auch (mit uô 2 ) Dunika; "stuostīties" Skaista; nedrīkstu vairs ne˙kur s. (mit uô 2 ), - ne atpakaļ, ne uz priekšu iet Seyershof; faulenzen, sich herumtreiben - auch (mit uô 2 ) Salis.
Avots: EH II, 598
Avots: EH II, 598
stomīties
stuômîtiês Lis., Golg., Schwanb., PS., Arrasch, Kr., Wolm., Jürg., Drosth., Schujen, Kl., Saikava, Lubn., Gr.-Busch., stuômîtiês 2 Widdrisch, salis, Kurs., Wandsen, selg., -uôs, -ĩjuôs, stottern, stammeln U., PS., Lis., Drosth.; unsicher konfus antworten Erlaa; stolpern Mag. IV, 2, 148, U.; stehen bleiben, nicht worwärts wolen, sich bäumen, scheuen, (von Pferden) U., Kl., Gr.-Busch.; nicht flink bei der arbeit sein, zaudern U., Erlaa; sich umhertreiben U.: runādams tas stipri stuomījās Aps. kājas stuomās Vēr. I, 803. tie darās galu nestuomīdamies Pūrs I, 83. Subst. stuomītājs, ein Stotterer L. - Dürfte eher zu li. stuomuõ "Statur" (s. Grünenthal AfslPh. XXXIX, 291) und - wenn mit uo aus ide. ō- ahd. gistuomi "ruhig", sowie gr. στῶμιξ· δοχίς ξυλινη Hes. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608) gehören als (s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 26 f., Bezzenberger KZ. XLII, 192, Būga KSn. I, 286, Walde 1. c. 626) zu li. stamantrùs "fest" ahd. stamēn "stammeln", mhd. stemen "Einhalt tun" u. a.
Avots: ME III, 1111, 1112
Avots: ME III, 1111, 1112