Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tosa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tosa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
tosa
I tosa, dichter Nebel (auf der See) Dond.; der Dampf Walk; schwere, stickige Luft Adsel, Walk; ein schlimmer Geruch, ein giftiger Dampf Allend. n. U.; "nelaba dvaša" Mag. IV, 2, 151. Aus est. toss "Dampf, Dunst, Hauch", s. Thomsen BertSringer 282 und Ojansuu Lisiä suomal.-balttil. kosketuksiin 62.
Avots: ME IV, 216
Avots: ME IV, 216
tosa
tosa
II tosa, ein nuschliges (nicht vorwärts kommendes) Frauenzimmer Salis n. U. Etwa aus estn. tośś "Schlafmütze, Träumer"?
Avots: ME IV, 216
Avots: ME IV, 216
tosa
Šķirkļa skaidrojumā (9)
cinis
cinis, auch cins, - s [Selb.], cine, ciņa BW. 10124, Demin. ciņitis, cintiņš, - īte, ciniņa, cintiņa [BW. 34916], der Hümpel. Sprw. mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. kur cinītis, tur mājiņa; kur kalniņš, tur muižiņa. mazs od. tup kâ cinis (cinītis, cintiņa). sapluok kâ ciņa cē̦rps. luopus uz ciņa od. cini izvilkt, das Vieh nach mühevoller Durchwinterung auf die Weide (auf die im Frühling zuerst vom Schnee befreiten Hümpel) bringen. kad tik luopi uz ciņa! Wenn das Vieh nur auf die Weide getrieben werden kann! Fig., uz ciņa tikt, auf den grünen Zweig kommen. cik tur nevajag spē̦ku, kamē̦r tuo dabū uz ciņa. ciņu zāle, Rasenschmiele (aira caespitosa) RKr. II, 65. [Wohl mit Zubatý AfslPh. XVI, 386 zunächst zu cinâties zu stellen; weiterhin vielleicht zu ir. cinim "entspringe", cenél "Geschlecht", aksl. za - če̦ti "praeire; anfangen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 168.]
Avots: ME I, 384
Avots: ME I, 384
skābene
skâbene, skâbine Prl. n. FBR. VIII, 11, (mit â 2 ) Dunika, skâbiene Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Ampfe (rumex L.) RKr. II, 77; Sauerampfer (rumex acutus) U.; avuota skābenes, Sauerampfer (rumex acutus) Mag. IV, 2, 41, U.; dižā skābene, rumex acetosa Mag. IV, 2, 41; lielā sk., rheum rhaponticum Birsman; mazā sk., rumex acetosella Mag. IV, 2, 41; mīkstā sk., rumex feutatus Mag. IV, 2, 41; upes skābenes, Fluss-Ampfer: iz sarīvē̦tām upes skābenēm ar krējumu izgatavuo smēri pret kašķi Etn. III, 160; ūdens sk., rumex hydrolapathum Hds. Erwalen; zaķu skābenes Mag. IV, 2, 46; U., Hasenpot n. RKr. III, 71; Konv. 2 3539, Sauerklee (oxalis acetosella L.); zirgu skābenes, Pferde-Sauerampfer (rumex crispus) U., Etn. I, 84; III, 160; rumex obtusifolius Mag. IV, 2, 42 (zirga skābene); RKr: XII, 8; Grindwurz (rumex acutus) Mag. III, 1, 131; IV, 2, 81; rumex domesticus Hartm. Latv.
Avots: ME III, 878
Avots: ME III, 878
skaistvārdība
‡ skaistvārdība,* die Schönrederei: patosa pilnu skaistvārdību M. Bendrupe Daugava 1940, 5. 52.
Avots: EH II, 498
Avots: EH II, 498
smilga
I smilˆga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smilˆga 2 Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smilˆga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; bal˜tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. 1 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.
Avots: ME III, 962
Avots: ME III, 962
tētis
tētis (unter tēte): Vater BW. 15067, 6 var., (mit ẽ) AP.; Demin. voc. s. tètīt 2 Atašiene; spē̦ka t. (mit ẽ) Frauenb. "ein sehr starker Mann". Vgl. li. tėtis "?" Tautosakos darbai III, 86.
Avots: EH II, 678
Avots: EH II, 678
toša
toša, comm., wer langsam un schwerfällig geht: tava sieva, tā tikai ir tāda toša Dond. Zu tosa II? Oder nebst tošât mit kur. o aus u zu tust?
Avots: ME IV, 216
Avots: ME IV, 216
toska
tvosa
ziemelis
ziemelis,
1): (mit iẽ) der Nordwind
Orellen; li. žiemelis "Norden" Tautosakos darbai III, 28.
Avots: EH II, 811
1): (mit iẽ) der Nordwind
Orellen; li. žiemelis "Norden" Tautosakos darbai III, 28.
Avots: EH II, 811