Paplašinātā meklēšana

‡ àizstuôstîtiês,

1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;

2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.

Avots: EH I, 53

‡ atstuôstîtiês,

1) stotternd erwidern
Bauske;

2) sich saumselig herbegeben
Erlaa: a. pie darba.

Avots: EH I, 172

nùostuôstîtiês (unter nùostuômîtiês),

1): eine kurze Weile stottern:
nuostuostījās vien, bet ne˙kā nepateica Saussen.

Avots: EH II, 92

‡ nùotuostîtiês "abbrummen" (aus einer Handschrift); "nuostuostīties 1" Lubn.: viņš nuotuostījās vien.

Avots: EH II, 103

pastuostîtiês, ein wenig stottern; viņš tikai tâ pastuostījās.]

Avots: ME III, 109

sastuostîtiês, anfangen zu stottern: Maruža bij sastuostījusēs, bet Jēpis bij pasteidzies tik lasīt Duomas I, 1303.

Avots: ME III, 750

satùostîtiês ² eine gewisse Zeit hindurch trödeln: saimnieks visu rītu satuostījās pa māju Saikava.

Avots: ME III, 769

satuôstîtiês, zu stottern, stammeln anfangen: viņš savā runā satuostījās Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 769

tuôstîtiês,

1): auch Fehteln, Marzen.

Avots: EH II, 710

tuôstîtiês C., -uos, -ĩjuôs,

1) zaudern
U., (mit uô ) Wessen; = tūļât 1 Spr., (mit ub) Bers., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Saikava, Selsau, Sonnazt: kuo nu vēl tuosties? A. v. J. 1902, S. 133;

2) stottern
U., Mag. XIII, 2, 51, Ronneb., (mit uô) Oppek., Sessw. In der Bed. 1 zu tuošâties; in der Bed. 2 dissimiliert aus stuostīties.

Avots: ME IV, 287